Interese par Stāmerienas pili kļūst arvien lielāka

2021. gada 22. decembris 00:00

Arī šogad iespaidīgas, iedvesmojošas un gaumīgas Ziemassvētku egles ir aplūkojamas Stāmerienas pilī. Lai tiktu klāt āra egles galotnes rotāšanai, palīgā nāca arī vietējie zemnieki ar savu tehniku un līdzdarbošanos. Iveta Laktuka, tāpat kā pērn, labprāt lika lietā savas zināšanas un izdomāja konceptu, kādas izskatīsies Stāmerienas pils egles. “Pils un egļu rotāšana Ziemassvētkiem izveidojas par jauku pils darbinieku tradicionālu kopdarbošanos, kad savi ikdienas darbi atlikti, lai taptu svētku skaistums!” saka Stāmerienas pils vadītāja Edīte Siļķēna.

“Noturēties kvalitātē un visu laiku pilnveidoties,” saistībā ar Stāmerienas pils nākotni saka Edīte Siļķēna. Pilī rosība notiek visu laiku. Tiek kārtotas saimnieciskās lietas, plānoti projekti, piedalīšanās starptautiskajos tūrisma tirgos, domāts par dažādu radošu notikumu, pasākumu un izstāžu rīkošanu, tūristu, apmeklētāju un kāzu viesu uzņemšanu.

“Gribam, lai pils ir dzīva! Mēs cenšamies nodrošināt, lai visi, kas ierodas pilī, jūtas labi. To rada pils darbinieki ar savu ik brīža, ik stundas ikdienas darbu. Tikai gadu strādājam kā struktūrvienība Gulbenes novada pašvaldības aģentūrā “Gulbenes kultūrvēsturiskā un tūrisma centrs”, bet esam raduši kopīgu valodu, atbalstu un virzību atbilstoši pils stratēģijai. Paldies Simonai Sniķei (aģentūras “Gulbenes kultūrvēsturiskā un tūrisma centrs” vadītāja – red.)! Svarīgi, ka pilī veidojas radoša, atbildīga komanda. Gan pieredzējusī tūrisma organizatore Inga Lapse, gan tikai no vasaras strādājošā kultūras projektu vadītāja Anita Birzniece, gan noformēšanas māksliniece Iveta Laktuka ir savas jomas speciālistes, un es pat teiktu – fanātiķes, ar kurām kopā radām pils ikdienu saturīgu, jēgpilnu un tajā pašā laikā – mainīgu un noskaņām bagātu. Un apmeklētājiem bieži vien neredzamie “gariņi” – Vija Masa, Vaclava Jegorova un Intars Skopiņš, kuri ik dienu rūpējas par pils siltumu, tīrību, āra teritorijas kārtību, ir tikpat īpaši un nozīmīgi! Tā kā strādājam katru nedēļas dienu (pirmdienās pamatīgāk tiek tīrīta pils, tāpēc apmeklētājus reti pieņemam), pils apmeklētājiem tā pieejama sešas dienas nedēļā (atbilstoši valstī noteiktajiem noteikumiem Covid 19 ierobežošanai), tad nozīmīga darba sastāvdaļa ir plānošana. Lai gan bieži iznāk, ka darba stundas tiek pārstrādātas, piemēram, kad vasaras periodā notiek vēl papildus āra pasākumi, laulību ceremonijas teritorijā vai vakara kultūras pasākumi. Un tad tiešām visa komanda strādā kopā, nevērtējot amatus un rakstītos pienākumus. Tieši tur ir spēks – kopējā pils noskaņā, virzībā un labsajūtā,” uzsver E.Siļķēna.

Par to, ka pili iemīļojuši tuvi un tāli viesi, liecina daudzie ieraksti viesu grāmatā. “Viesu grāmata ir rādītājs. Mēs neesam tie, kuri saka: obligāti kaut ko ierakstiet! Mēs to esam nolikuši, lai stāv, un tie, kas vēlas, atstāj savu zīmējumu vai ierakstu, tāpēc ir pārsteidzoši palaikam to pāršķirstīt un palasīt, īpaši brīžos, kad nolaižas rokas. Tas, ka cilvēki novērtē, ir labs atspēriena punkts. Pirmā viesu grāmata tika pierakstīta ļoti ātri, tagad jau otrā drīz būs pilna.

Jau paveiktais un nākotnes ieceres

Šoruden pie pils atklātas modernas labierīcības, kas bija akūti nepieciešamas. Tās ir pieejamas ikvienam tūristam, ikvienam pils un tās apkārtnes apmeklētājam. Bija plānots, ka tualetes būs jau maijā, kad sākās tūrisma sezona, bet, ņemot vērā visas iepirkuma, projektēšanas, būvniecības saskaņošanas un citas procedūras, kurām bija jāiziet cauri, tas tik ātri nenotika.

“Ir prieks, ka uzvarēja firma, kurā viens no vadītājiem ir stāmerenietis Guntars Frīdenbergs. Šīs moduļu mājiņas, kuras braucām skatīties, izgatavo tepat, nepilna kilometra attālumā no pils. Tā ir no koka, kā mēs vēlējāmies, lai iekļaujas vēsturiskajā parkā. Un to izgatavoja mūsu pašu puiši, līdz ar to tam ir cita pievienotā vērtība. Daudzi bija satraukti par tualetei izvēlēto vietu, un bija jautājums, kāpēc tā neatrodas stāvlaukumā. Bet tam ir daudz dažādu argumentu. Pirmām kārtām, šī tualete nepieciešama tūristiem un pils pasākumu apmeklētājiem, kā arī vakara multimediālās ekspozīcijas skatītājiem. Sākotnēji es pati arī mudināju, ka varētu būt uz rokturiem iestrādāta sistēma, ka jāmaksā, lai atpelnām gan elektrību, gan sakopšanu, gan higiēnas līdzekļus, bet procesa gaitā, izrunājot līdzīgas pieredzes citās pašvaldībās, sapratām, ka tas ekonomiski ir neizdevīgi, lai cik skarbi tas liktos. Šie maksas rokturi – tā ir liela elektronika. Ja iemet, piemēram, mitru monētu, elektronika nojūk. Lai to savestu kārtībā, nepieciešami īpašas firmas pakalpojumi, kas ikdienai sagādātu neadekvātus izdevumus,” skaidro E.Siļķēna.

Viņa arī stāsta, ka notikusi pilij piegulošo vēsturisko ēku – kalēja mājas, klēts, ratnīcas – tehniskā apsekošana. “Jāsāk rūpēties par šīm palīgēkām, kuras ir bēdīgā stāvoklī. Maziem soļiem mēģinām ieskicēt, kādus darbus pašu spēkiem mēs varētu veikt, piemēram, kalēja mājā, ratnīcā,” saka E.Siļķēna.

Pils telpas iegūst mājīgumu

Viņa arī stāsta, ka rudenī notika Baltās zāles un tās priekštelpas parketa slīpēšana un sakārtošana, lai turpmāk visi skaistie dzīves notikumi kā, piemēram, laulību ceremonijas vai kāzu valsis radītu vēl neaizmirstamāku iespaidu. Šajā gadā pils romantisko noskaņu savā kāzu dienas sirds atmiņā vai fotokadros iemūžinājuši vismaz 40 jaunlaulātie.

“Pateicoties Stāmerienas pils mecenātiem – Peter Langbehn, Jānim un Marikai Šķēlēm, kuri dāsni dāvājuši atbilstoša stila mēbeles, paklājus un citus interjera priekšmetus, pils telpas iegūst mājīgumu. Milzīgs prieks, ka arī paši stāmerenieši Normunds Duļevskis, Baiba Mezīte, Lapiņu ģimene, Līga Velpa un citi dāvina pilij vēsturiskas mēbeles, traukus, mantojuma lietas, un pils iegūst ne tikai interjera priekšmetus, bet arī cilvēku stāstus. Prieks, ka vietējie cilvēki, kuriem savos dārzos padodas puķu audzēšana, dalās ar šo skaistumu, lai pils vāzēs būtu svaigi ziedi. Ak, nevaru visus gadījumus uzskaitīt, kad dāvinātāji rada priecīgu pārsteigumu! Piemēram, kādā reizē uz pils apskati ieradās Beļavas pagasta rokdarbnieču grupa “Dzīpariņš” Herundas Zušas vadībā, ar kurām aizrunājāmies tik tālu, ka sievas apņēmās nākotnē veidot savas tekstilijas pilij, bet dalībniece Valentīna Salovjova sāka apgūt smalku tamborēšanas tehniku, lai pils iegūtu smalkus saulessargus, pie tam viņa arī uzdāvāja pilij savas māmuļas rokdarbnieces tamborētus aizkarus un sedziņas!” priekā dalās E.Siļķēna.

Pils ir iemīļots objekts daudzām fotosesijām gan pils telpās, gan ārpusē. Šogad arī mūzikas grupa “Carnival Youth” pilī filmēja videoklipu Imanta Kalniņa dziesmai “Alvas zaldātiņi”, un, iespējams, drīzumā dziesmu videoversijas filmēs vēl vairāki zināmi Latvijas mūziķi.
Jāmeklē finansējums

“Ir noslēdzies vēl viens apjomīgs, precīzs un laikietilpīgs darba process ciešā sasaistē ar pašvaldības Attīstības un projektu nodaļu un arhitektes Ināras Caunītes biroju pie pils iekštelpu projektēšanas. Kopā ar novada vadību jāmeklē finansējums, lai varētu sākt realizēt šo projektu, sakārtojot, iespējams, uzņēmējdarbībai, pagrabstāvu un restaurējot pils interjera arhitektūras pērles pirmā stāva telpās, kā arī atjaunojot un sakārtojot telpas otrajā stāvā. Ja projekts ir, tad tas jau ir liels solis pils attīstībai,” uzsver E.Siļķēna.

Liela uzmanība tiek pievērsta arī pils parka teritorijas sakopšanai. “Konsultējoties ar speciālistiem un ciešā sadarbībā ar Stāmerienas pagasta pārvaldes cilvēkiem, cenšamies parku iztīrīt. Te īpašs paldies Vilim Birzniekam un viņa darbiniekiem. Gadiem parka teritorija aizaugusi ar lazdām, veidojot blīvu pamežu. Tagad atsedzas parka vecie koki. Protams, liela vēja laikā, arī pie sniega smaguma tie lūst. Prieks, ka arī šoruden parka teritorijā Meža dienās tika iestādīti jauni košumkrūmi,” stāsta E.Siļķēna.

Šogad pie pils iekārtota ērta piknika zona. Galdiņi izvietoti arī pie ezera. Pludmalē gan sausās tualetes, gan ģērbtuves cenšas uzturēt kārtībā, “lai te ir sakopta tīra vide un lai cilvēki var baudīt šo vietu, domājot ne tikai par pili, bet par visu Stāmerienu kopumā”.

Lai būtu saikne ar vietējiem

E.Siļķēna vēlas iedibināt pilī tradīciju – 6. janvāri, kas ir Zvaigznes diena, kā visu stāmereniešu pulcēšanās dienu. “Ikdiena ir ikdiena, un nemaz jau tā neatnāk arī vietējie uz pili, tāpēc vēlamies meklēt saikni, viņus informēt, kas notiek ar pili, iesaistīt. Kāpēc 6. janvāris? Uz Ziemassvētkiem, Jaungadu visi ir aizņemti, bet Zvaigznes diena ir kaut kas augstāks. Tas ir kā mērķis, kas apspīd, ko redz visi, un šī būtu diena, kas mūs visus vienotu. Un 6. janvārī būs pirmā šāda diena. Ņemot vērā valstī noteiktos ierobežojumus, tā varbūt nebūs tik plaša, kā sākotnēji gribējām, bet mēs ar vietējiem sarunāsimies par pili. Ierasties var visi, kuri sevi uzskata par stāmereniešiem, ar tie, kas pavisam nedaudz jūtas piederīgi šim pagastam. Iespējams, ka tā būs reize, kad pateikt paldies visiem atbalstītājiem. Šajā dienā pils būs atvērta par brīvu,” par ieceri stāsta E.Siļķēna.

Laba sadarbība ar Latvijas Kultūras akadēmiju

Stāmerienas pils ir uzsākusi sadarbību ar Latvijas Kultūras akadēmiju, kuru plānots attīstīt, veidojot Stāmerienas pili gan kā akadēmijas studentu, absolventu un pasniedzēju darba un iedvesmas rezidenci, gan veicot pētniecību, saistību ar Eiropas kultūrtelpu, gan arī uzņemot pie sevis pilī jaunos māksliniekus ar viņu radītajiem mākslas darbiem.

Šogad augustā Stāmerienas pils kļuva par Latvijas Kultūras akadēmijas un Tamperes Universitātes vasaras skolas rezidenci, realizējot aktiermākslas programmas sadarbības projektu “Aktierspēle svešā valodā” un Skatuves katedras laikmetīgās dejas studentiem profesores Olgas Žitluhinas vadībā, kuri uzstājās arī bānīša svētkos.

Savukārt rudenī sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju Gulbenes kultūras centrā un Stāmerienas pilī bija skatāmas četras skatuves un audiovizuālās mākslas festivāla “Patriarha rudens” izrādes. “Ticu, ka sadarbība izveidosies spēcīga un jēgpilna. Viņi atnes jaunu elpu, citu domu, “iegriež” citu enerģiju,” saka E.Siļķēna.

Prieks par novērtējumu

Lai gan tūrisma ceļvežos un informatīvajā telpā, šķiet, esam pamanīti, tomēr jaunu auditoriju un atklāsmi Stāmerienas pils šogad guva, piedaloties Kultūras ministrijas informatīvajā kampaņā “Atrastā Latvija”. Starp iekļautajiem 60 apskates objektiem visā Latvijā pils ieguva augstāko apmeklētāju novērtējumu.

“Tā ir ļoti laba balva, jo to novērtē paši cilvēki. Ja dara savu darbu no sirds un ar prieku, tad to pamana arī citi un novērtē. Tas bija tik jauki, ka mūs tā “atrada” un novērtēja!” smaida pils vadītāja. Daudzi Latvijas iedzīvotāji šovasar bija atklājuši Stāmerienas pili tieši sakarā ar šo kampaņu.

Trīs mākslinieču personālizstādes

Stāmerienas pils šobrīd aicina iepazīt trīs burvīgu un tik dažādu mākslinieču personālizstādes: Lindas Dioro “Krāsas – Tēli – Enerģija”, Sandras Dikmanes datorgrafikas “Dienasgrāmata” un Brigitas Rāviņas “Priekā!”.

B.Rāviņa, kura ir no Jelgavas, saka: “Prieks ir dzīves esence. Prieks ir pamats. Prieks ir radītājs tevī. Viss, kam klātesošs ir bijis prieks, iegūst citu garšu. Esmu pateicīga Visumam un cilvēkiem man apkārt, jo varu radīt priekā.”

E.Siļķēna stāsta, ka janvārī pilī, iespējams, notiks arī B.Rāviņas vadītā meistarklase. Savukārt L.Dioro ir mūsu novadniece. “Prieks rādīt savējos un izcelt viņu radošos darbus,” uzsver E.Siļķēna. L.Dioro gleznojumu pamatā ir figurālā abstrakcija, ko raksturo košas krāsas, fantāzija un dekorativitāte. Māksliniece radošo ceļu glezniecībā uzsāka pagājušajā gadā. Viņas darbi ir abstrakti un dekoratīvi – odziņas ar dīvainībām un īpatnēju noskaņojumu. Katra mākslinieces glezna ir savs ar otu radīts emociju un izjūtu stāsts, kas pārkāpj reālās pasaules robežas.

S.Dikmanes datorgrafiku sērijas “Dienasgrāmata” darbi ir veidoti kā redzētā piezīmes, sajūtu, domu un iespaidu pierakstīšana krāsās.

Uzziņai
Šajā rudenī ir strādāts pie Stāmerienas pils attīstības stratēģijas 2016.-2030.gadam aktualizēšanas un Gulbenes novada domes sēdē tā ir apstiprināta. Ikviens pašvaldības mājaslapā var iepazīties ar stratēģiju, pils darbību un mērķiem. Viennozīmīgi ir svarīgi, ka ir šāds dokuments, kurā, analizējot, pamatojot, diskutējot dažādās darba grupās, ir noteikta skaidra pils virzība kā sabiedrībai pieejamai tūrisma, svinību un kultūras vietai.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Interese par Stāmerienas pili kļūst arvien lielāka

Kategorijas