Pašvaldības 2022.gada budžets top pašu spēkiem

2021. gada 22. decembris 00:00

Gulbenes novada pašvaldība nākamā gada kopbudžetu plāno tikai nedaudz lielāku nekā šajā gadā – “Dzirkstelei” saka novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis (Latvijas Reģionu Apvienība). 2021.gadam tas tika sākotnēji apstiprināts 32,2 miljonu eiro apmērā. Paredzams, ka novada pašvaldības 2022.gada budžetu deputāti varētu apstiprināt janvāra domes sēdē.

Laikraksts atgādināja A.Caunītim, ka balsojumā par 2021.gada budžetu atsevišķi deputāti atturējās. Ja teorētiski tā notiks atkal, kādam ir jābūt deputātu skaitliskajam balsojumam, lai 2022.gada budžets tomēr tiktu apstiprināts? A.Caunītis skaidro, ka, pirmkārt, domes sēdē, kur skatīs budžetu, jāpiedalās deputātu kvorumam – vismaz 8 no 15. Ja patiešām būs situācija, ka sēdē piedalīsies tikai 8 deputāti, tad no tiem vismaz 5 ir jānobalso par budžetu, lai tas stātos spēkā. Kā zināms, šajā sasaukumā koalīciju veido tieši 8 deputāti, pārējie 7 atrodas opozīcijā.

Pašlaik apturēti tēriņi

Pašvaldībā šobrīd apturēti tēriņi. Vajadzības tiek izvērtētas, ja rodas kāda neparedzēta situācija. Projektu realizācija turpinās, tāpēc būvdarbu rēķini būs redzami tikai pēdējās decembra dienās – skaidro A.Caunītis. Pagaidām arī izskatoties, ka nākamgad pašvaldībai varētu tikt dota iespēja saņemt divus kredītus – katru līdz vienam miljonam eiro. Tādā gadījumā ir jāparedz pašvaldības līdzfinansējuma daļa – 15 procenti.

A.Caunītis informē, ka jaunā budžeta vadības pienākumu šobrīd ir uzņēmusies novada pašvaldības Grāmatvedības nodaļas vadītāja Aija Kļaviņa, piesaistot citus administrācijas speciālistus. Tātad viss notiek pašu spēkiem, kaut izskanēja minējumi, ka, iespējams, budžeta sastādīšanai nāksies pirkt ārpakalpojumu.

Deputāte Mudīte Motivāne (ZZS) “Dzirkstelei” pauž: “Aija strādā. Gudra speciāliste. Lai viss izdodas! Neviens jau negrib, ka nekas nenotiktu. Visi grib, lai viss būtu un atrisinās.”

Arī deputāts Atis Jencītis (Latvijas Reģionu Apvienība) “Dzirkstelei” pauž – administrācijā esošie “cilvēki ir gana prātīgi, lai saliktu budžetu”.

“Slodze darbiniekiem ir ļoti liela. Strādā virsstundas. Paldies visiem tiem, kuri to ir uzņēmušies. Darbs norit. Varbūt tas sākās ar nelielu iekavēšanos, bet rit uz priekšu ļoti intensīvi,” “Dzirkstelei” saka novada domes priekšsēdētāja vietniece Guna Švika (JKP). Te A.Caunītis skaidro – bija jāsagaida valsts budžeta pieņemšana, kas notika decembra sākumā (portālā “Likumi.lv” publicēts 4.decembrī – red.). Un tikai pēc tam reāli bija iespēja sākt darbu pie novada budžeta. Šim procesam jābūt paveiktam divu mēnešu laikā, uzsver A.Caunītis.

Sāks likt kopā skaitļus

G.Švika stāsta, ka budžeta veidošanas sakarā administrācijā ir pārdalīti darba pienākumi. “Mēs no domes vadības puses cenšamies visu laiku būt blakus,” piebilst G.Švika. Esot noskaidrotas visu pašvaldības iestāžu, kā arī administrācijas vajadzības 2022.gadā, noskaidrotas viņu un pašvaldības kopējās prioritātes.

Deputāti M.Motivāne, A.Jencītis, Aivars Circens (“Latvijas attīstībai”) un Ivars Kupčs (JKP) “Dzirkstelei” apliecina – viņi ir piedalījušies tiešsaistes sarunās (izmantojot internetu), kur iestāžu, piemēram, pagastu pārvalžu, vadītāji ir stāstījuši par savām nākamā gada vajadzībām. “16.decembrī bija pašvaldības Attīstības un projektu nodaļas prezentācija par nākamā gada vajadzībām. Noklausījāmies,” piebilst M.Motivāne.

20.decembrī notika saruna par nākamgad plānotajiem lielajiem pasākumiem. “Nav īsti skaidrs, kā būs ar Covid-19,” saka A.Caunītis. Tāpēc ir diskutējami, vai jau skaidri pateikt, no kā ir jāatsakās, vai tomēr ir jāparedz viss, kas iecerēts.
“Tagad sākas tehniskā rēķināšana. Tas turpināsies līdz jaunajam gadam. Janvāra sākumā skatīsimies, cik lieli ir tie mīnusi. Skaidrs ir tas, ka pieprasījums ir ļoti būtiski lielāks par iespējamo. Tas nozīmē – kas nebūs pie prioritātēm, būs jāsvītro ārā no pieprasījumiem,” saka G.Švika.

Savukārt A.Caunītis skaidro, ka nākamgad jāturpina jau iesāktie projekti – tas esot pilnīgi skaidrs. Deputāte Guna Pūcīte (Nacionālā apvienība) šajā sakarā komentē: “Iedzīvotāji gaida solītos lielos projektus (Gulbīšu parku, manēžu), kur, pat neuzsākot reālus darbus dabā, nepieciešami lieli ieguldījumi. Jūtama arī būvniecības sadārdzināšanās, kas paģērēs jau apstiprinātajiem projektiem nepieciešamību pēc finanšu palielinājuma, lai iesākto varētu novest līdz galam.”

Vajadzības ir par lielu

G.Pūcīte budžeta veidošanu komentē tā: “Man ir bažas par visus puslīdz apmierinošu gala iznākumu. Vēl gan deputāti nav saņēmuši nekādu darba materiālu. Budžeta veidošanas process, manuprāt, norit smagnēji. Iemesli: pirmkārt, speciālistu rokāde darba procesa vidū (novembra beigās darbu administrācijā pameta izpilddirektore un trīs ekonomisti – red.) – iesāktais kādam bija jāpārņem un jāturpina; otrkārt, pieprasījums pēc finansējuma ļoti pārsniedz novada iespējas, līdz ar to jāizvērtē, kam akūti nepieciešama nauda un kas var pagaidīt.”

I.Kupčs bilst: “Vienmēr ir bijis tā, ka vajadzības ir lielākas par iespējām.” Viņaprāt, galvenais ir apzināties gaidāmo cenu kāpumu un nenonākt situācijā, kad pašvaldība nav spējīga līdz galam pilnvērtīgi veikt savas pamata funkcijas. Runa ir par iedzīvotājiem sniedzamajiem pakalpojumiem. Droši vien attīstībai mēs nevarēsim ieguldīt tik daudz, cik gribētos. Projektu ieceru īstenošanā viss būšot atkarīgs no tā, cik ir iespēju Eiropas Savienības naudas piesaistīšanā. I.Kupčs gaida brīdi, kad deputātiem būs iespēja jau “iet cauri” saliktajam budžetam, runāt un analizēt. Tikai pēc tam jautājums varētu tikt virzīts apspriešanai finanšu komitejā un pēc tam jau arī domes sēdē.

Arī A.Circens ļoti gaida brīdi, kad pašvaldības jaunais budžets “būs apspriešanas sliedēs”. Viņš uzsver – pirmoreiz ir kļuvis deputāts, pašvaldības budžeta veidošanas procesā iesaistās pirmo reizi un viņam trūkst zināšanu par to, kā agrāk ir bijis.
Deputāts Anatolijs Savickis (Nacionālā apvienība) “Dzirkstelei” šajā sakarā saka: “Kā katru gadu, budžeta veidošana ir liels izaicinājums, jo vajadzību un vēlmju ir daudz vairāk nekā finanšu iespēju. Speciālisti dara savu darbu, budžeta sarunas notiek. Viss ir procesā.”

Bažas par budžeta kvalitāti

Deputāts Normunds Audzišs (ZZS) par pašvaldības jaunā budžeta veidošanu “Dzirkstelei” saka: “Budžets ir svarīgākais dokuments valstij, pašvaldībām un uzņēmumiem. Strādāt bez budžeta ir tāpat, kā iet pa ceļu pilnīgā tumsā. Vienu brīdi var atsisties pret barjerām, citā jau esi grāvī. Slikti sagatavots budžets izpaužas ar savu neefektivitāti, izšķērdību, pārmaksām, neturēšanos pie nospraustajiem mērķiem un attīstības kavēšanos vai neīstenošanu, tāpat kā iztrūkumu pastāvīgām izmaksām un naudas trūkumu operatīvām darbībām. Bažas ir lielas, jo darbinieki, kas bija profesionāļi budžeta sastādīšanā, specifiskas budžeta programmas vadīšanā, pārzināšanā un budžeta izpildes kontrolē, ir atstājuši savus amatus novada vadības iedomības, nemākulīgas attieksmes pret padotajiem dēļ. Pašreiz par atbildīgo budžeta sastādīšanā ir norīkota A.Kļaviņa, kura ieņem grāmatvedības nodaļas vadītājas amatu. Aija ir profesionālis savā jomā, un darba apjoms tiešajos pienākumos ir ļoti liels. Bažas rodas tanī, ka atbildīgie darbinieki tiek izspiesti kā citroni un draud “izdegšanas” sindroms. Strādājot pie budžeta jau tā noslogotiem speciālistiem, var tikt pieļautas kļūdas, kas vēlāk dārgi maksās. Protams, paldies, darbiniekiem, kas dienu un nakti rauj, lai saliktu un sabalansētu budžetu. Veiksmi un gudrību!”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pašvaldības 2022.gada budžets top pašu spēkiem

Kategorijas