Dzirkstele.lv ARHĪVS

Dzīvespriekam: `Maza pilsēta ar siltu sirdi

2010. gada 11. marts 16:04

1744
Dzīvespriekam: `Maza pilsēta ar siltu sirdi

Salu un sniegu izbaudījušiem, mums nu vajadzētu raudzīties uz siltām zemēm, tiekties pēc saulītes. Bet kas zina, kad atkal īstu, sniegiem bagātu ziemu sagaidīsim, tāpēc ķeram baltos mirkļus arī pie mūsu ziemeļu kaimiņiem Igaunijā. Nav jādodas nemaz uz tāliem valsts nostūriem, sniega bagātību var vērot pašā igauņu galvaspilsētā.

Tuvojoties Tallinai, pa autobusa logu varēja vērot teju tādu pašu ainavu, kā pirms daudziem gadiem bija tēlojis mūsu diženais spalvas meistars Andrejs Upītis garstāstā «Sūnu ciema zēni»: «Tik dziļu un niknu ziemu pat visvecākie sūnciemieši neatcerējās piedzīvojuši. Sūnu ciema būdas iegrima līdz pažobelēm, sētas mieti sen bija pazuduši, uz jumtiem sagula tādas kupenas, ka spāres krakšķēja, dūmi nenāca vairs pa skursteņa galu, bet no sniegā iekausētas dobes. Uz kūti un aku bija taisni jāizrokas, gar takas malām sakrājās augsti vaļņi. Smagi piesniguši un atkušņa piesaldēti, bērzi baltiem lokiem izliecās pa egļu spraugām laukā, dziļāk mežā koki lūza brīkšķēdami.»  

Baltais rekords
Tallinā šis gads atnāca ar jaunu sniega biezuma rekordu. 4. janvāra rītā, intensīvai snigšanai joprojām nemitējoties, baltās segas biezums vietām sasniedza pat 64 centimetrus. Pilsētas atbildīgie dienesti ne bez grūtībām, bet tomēr ar šo bagātību spējuši sekmīgi tikt galā. Ielu malās augsti vaļņi, bet gājēju, arī autobraucēju, kustība īpaši nav traucēta. Sniega baltums vecpilsētā patīkami papildina tūristiem piedāvātās izklaides, atpūtas iespējas. Kā jau ziemā, atbraucēju skaits ir krietni mazāks, veikaliņos, galerijās, kafejnīcās, arī muzejos var justies brīvāk. Savukārt ārpilsētā, laukumos pie tirdzniecības centriem, tostarp pie Saku ledus halles, kupenu krāvumi savā varenumā ir iztēli rosinoši.

 

Lielā un mājīgā halle
Braucienam uz Tallinu mums bija divi mērķi - pastaigāt pa seno sniegpilno pilsētu un tās muzejiem un apmeklēt arī Eiropas čempionātu daiļslidošanā. Secinājums par sportiskajām izjūtām ir viennozīmīgs - ja vien būs iespēja, uz šādām sacensībām jābrauc atkal. Uz Turīnu martā, kur risināsies pasaules čempionāts, droši vien būs grūti paspēt savīkšīties, toties par 2011. gada janvāra braucienu uz Eiropas meistarsacīkstēm Bernē, ja vien maciņš atļauj, vērts padomāt.

 

Čempionātu Tallinā vērojot, līdzās sportistu radītajām emocijām patīkami pārsteidza Saku ledus halle. 2001. gadā atklātajā arēnā ir līdz desmit tūkstošiem skatītāju vietu. Ietilpība mazāka nekā mūsu Rīgas arēnā, tomēr Saku halli jāuzteic par tās veiksmīgo plānojumu. Tribīņu izvietojums ir ne tikai ērts skatītājiem, bet rada arī mājīguma izjūtu. Sēžot balkonā, ledus arēnā notiekošo varēja lieliski redzēt, bija pat iespēja saskatīt izteiksmes sportistu sejās.


Kaimiņi jāuzteic arī par demokrātisko pieeju sabiedrības pirktspējai. Stipri šaubos, vai līdzīga mēroga pasākumā «Arēnā «Rīga»» uz dienas sacensībām būtu iespējams nopirkt labu sēdvietas biļeti par pieciem latiem. Savukārt vakaros, kad raisījās cīņas par medaļām, ieejas kartes bija iegādājamas par vienpadsmit latiem. Demokrātiskās cenas attaisnojās, uz vakara sacensībām visas biļetes bija izpārdotas. Februāra beigās Saku hallē uzstājas «Rammstein», aprīlī «Metallica» - ir vērts aizbraukt.

 

Eiropas vecākā aptieka
Tallinas valdzinājuma atslēga slēpjas prasmē saglabāt veco, senatnīgo un tajā pašā laikā ļaut tā tuvumā dzimt jaunajam. Vēsturiskās vērtības elpo līdzās jaunākajām tehnoloģijām, un tūristi var ne tikai vērot seno meistaru darinājumus, bet arī salīdzinājumam apjaust progresu. Visspilgtāk tas redzams 1422. gadā atvērtajā un līdz šīm dienām publiski pieejamā aptiekā. Rāts­laukuma aptieka tiek uzskatīta par Eiropā vecāko joprojām strādājošo zāļu veikaliņu. Līdztekus reklāmās plaši redzētajiem medikamentiem tur var iegādāties arī pēc viduslaiku receptēm uz vietas brūvēto graķīti - klareti. Blakus aizvēsturiskajam kases aparātam novietoti moderni, īpaši precīzi elektroniskie svariņi.


Aptiekā tiek dzīva uzturēta arī leģenda par vēl kādām viduslaiku brīnumzālēm - marcipānu. Senos laikos tas gatavots aptiekā. Igauņi uzskata, ka tā izgudrotājs ir Rātslaukuma aptiekārs. Senajās zāļu grāmatās rodams ieraksts par 1695. gadā izsniegtajām zālēm «Marci panis». No 17. gadsimta saglabājusies akmens forma, kurā tolaik lietas marcipāna figūras. Lielākā, kas tapusi, ir Tallinas ģerbonis ar lauvu, savukārt sīkākajā formiņā atliets mazais krusta ģerbonis. 18. gadsimtā marcipāns «izslīdēja» no aptiekāru rokām un to kā īpašu saldumu sāka piedāvāt konditori. Kafejnīca «Maiasmokk», kas darbojas kopš 19. gadsimta sākuma, ir populāra ar marcipāna našķiem. Savukārt Pika ielā darbojas neliels marcipāna muzejs. Tajā tiek godināts ekskluzīvu Krievijas cariskās ģimenes pasūtījumu izpildītājs, marcipāna meistars Georgs Štude. Prasmīgu meistaru rokām marcipāna figūriņas joprojām tiek darinātas konditorejas izstrādājumu fabrikā «Kalev».

 

Apsnigusī pagātne
Līdzīga mums, tomēr citāda senatnes elpa jaušama Igaunijas Brīvdabas muzejā. Tur vērojami nacionālās arhitektūras paraugi, sākot no 17. līdz pat 20. gadsimtam. 80 hektāru lielajā piejūras parkā izvietotas vairāk nekā 70 celtnes. Protams, vasaras sezonā, īpaši brīvdienās, atraktīva rosība tur ir jo īpaša. Taču pastaigai ziemas dienā piemīt savs šarms. Maz apmeklētāju, senās celtnes silti ietinušās sniega villainēs. Celiņi rūpīgi iztīrīti, taču nevienam nav liegts iemīt savas pēdas baltajā sniegā. Noskaņas baudīšanai derēs 1699. gadā būvētā Sutlepa baznīca, savukārt sasildīties ar siltu tēju, kādu pēc senām receptēm gatavotu našķi var Kolu ceļmalas krogā.


Pavisam citās nokrāsās ziemā skatāmas senās vējdzirnavas, ko daudzviet var redzēt Sāremā salā un citās Igaunijas vietās. Arī muzejā tās uzslietas paugurā, ļaujot vējam no jūras ieskrieties un uzdziedāt dzirnavu spārnos. Īpaši izteiksmīgas ir no Hījumā salas pārvestās, kuru pamatni veido tēsti baļķi. Savukārt no Kuijes ciema nākušās 19. gadsimta nogalē celtās skolas ēka ļauj salīdzināt senāko laiku igauņu un latviešu bērnu izglītošanas centienus. Pirmais secinājums - skolas gaitas, mācību gadi kaimiņu tautām senatnē bijuši līdzīgi.

 

Atceļā mūsu četru cilvēku grupiņa bija pārpilna patīkamām izjūtām par kaimiņos baudīto ziemu.