Dzīvespriekam: Retinām zarus

2010. gada 11. marts 15:55

3510

Kaut arī ne katru gadu, tomēr dārznieka šķēru un zāģīša palīdzība nepieciešama ne tikai dārza augļukokiem, bet arī apstādījumu kokiem un skaistumkrūmiem. Lepnā liepa pēc veidošanas iegūs vēl cēlāku formu, savukārt vecais ceriņš, atbrīvojies no apsūnojušajiem zariem, dzīs jaunus un veidos bagātīgas ziedu kupenas.

Ziemas mēneši lapu koku veidošanai ir piemēroti vismaz divu iemeslu dēļ: kad koki ir bezlapu stāvoklī, vieglāk izvērtēt vainagu formas, liekos zarus un ziemā dārzniekiem vairāk laika šo darbu veikšanai. Sasalusī zeme ļauj dārzā ērti pārvietoties tehnikai, nebojājot zālienu un puķu stādījumus. Jāielāgo, ka ar koku formēšanu nevajadzētu aizrauties pārlieku lielā salā, kas var nodarīt skādi svaigajām brūcēm.

Pilsētas nav paraugs
Sliktākais piemērs lapukoku veidošanai ir pilsētu apstādījumos augošie koki, kuru vainagiem klāt ķērušies strādnieki ar mazām zināšanām koku kopšanā, secina sertificēts arborists (kokkopis) Gvido Leiburgs. Tērējot ievērojamus līdzekļus ielu malās augošo desmitiem gadu veco un pēdējā desmitgadē iedēstīto koku vainagu veidošanai, nereti tradicionālajām Holandes liepām tiek nevis palīdzēts, bet gan nodarīts ļaunums.

Tipiskākā kļūda ir tā, ka vecie koki tiek pārvērsti par «elektrības stabiem», kad tiem vienkārši nozāģē visu vainagu. Pat, ja koks pēc tāda barbarisma izdzīvo, atklātajā stumbra daļā vienmēr attīstās trupe, un tādam ilgs mūžs vairs nav paredzams. Ja šādi nozāģēta liepa nenokalst pirmajā pavasarī, tā tūdaļ sadzen ļoti daudz ūdenszaru, jo cenšas kompensēt milzīgo pāridarījumu, taču šie ātri izsprāgušie zari augšanas punktā neturas stabili un sāk lūzt paši no sava svara un savstarpējās konkurences. Tādu ātraudzību pēc pāris gadiem parasti cenšas atkal ierobežot, jaunos dzinumus īsinot.

Taču tas ir nepareizi - tad tie jaunajās zāģējuma vietās saaug vēl kuplāki un veidojas blīva un slimību inficēta zaru bunte, bet cerētā skaistuma vietā iegūts vēl nestabilāks vainags. Pareizi būtu jaunos dzinumus izgriezt pilnībā līdz skeletzariem, šādu kopšanas paņēmienu sauc par polardēšanu un to veic katru gadu vai reizi divos trīs gados. Eiropā līdzīgā veidā kopj platānas, liepas. Būtiska priekšrocība šādam kopšanas paņēmienam - kokam veidojas nelielas griezto zaru rētas, kas labi aizaug un neattīstās trupe.

Diemžēl nepareizi koku kopšanas piemēri sastopami arī dabiskajā lauku ainavā, jo, noskatījušies no «profesionālajiem» pilsētu dārzniekiem, pie zāģa ķeras arī privātmāju saimnieki. Tāpēc der ielāgot, ka šo koku misija ir skaistuma, ainavas veidošana, turklāt tiem jāaug gadu desmitiem vai pat simtiem, tāpēc ar liepām, kļavām, dekoratīvajiem pīlādžiem, zirgkastaņām un citiem kokiem nevajadzētu apieties kā ar ābelēm, no kurām gribam iegūt lielu augļu ražu, par galveno mērķi neizvirzot koka ilgmūžību.

Ja tomēr pilsētu pieredze jau ieviesta piemājas alejā, turpmākajos gados saimnieks pats sev būs uzlicis pienākumu rūpēties par kokiem, kas pārvērsti par «konfektēm uz kociņa». Ik pēc gada vai diviem pieaugums atkal pilnībā jāizgriež līdz skeletzariem vai arī vainags regulāri jācērp, līdzīgi kā kopjot dzīvžogu.

Viena galotne
Par kokiem vajadzētu sākt rūpēties jau drīz pēc iestādīšanas. Viens no galvenajiem nosacījumiem - atstāt tikai vienu galotni. Ja vertikālie zari vairāki stiepsies debesīs, sākumā to konkurence varbūt netraucēs kopējai vainaga formai, taču tad, kad koks jau izaug lielāks, nepareizi saaugušie zari, lielākā vējā mēdz nolūzt. Tādējādi atklāsies milzīga brūce, kur tūdaļ ieperināsies sēnīšu slimības, turklāt kādreizējais skaistais vainags pārvērtīsies neglītenī ar vienu necili pliku sānu.

Ik pēc trim līdz pieciem gadiem koku vainagi atkal rūpīgi jāapskata, lai izvērtētu, vai kāds no sānu zariem atkal nav sadomājis konkurēt ar centrālo galotni. Vislabāk griešanu koks pārcieš, ja nogriezto zaru brūces diametrs nav lielāks par sešiem centimetriem. Tāpat jāatceras, ka, kokam augot lielam, zaru augstums paliek nemainīgs, tādēļ savlaicīgi jāizgriež apakšējie zari līdz augstumam, kurā tie nevienam netraucēs. Kokam tiek nodarīts pāri, ja nozāģē liela diametra apakšējos zarus, veidojot lielas griezuma brūces, kas ir kā automaģistrāle sēņu uzbrukumam.

Vispirms - nokaltušos
Pirmais darbs, ar ko ikviens var palīdzēt vecajiem kokiem, ir izzāģēt nokaltušos, bojātos zarus un zaru stumbeņus, kas veidojas nemākulīgi nozāģētiem zariem. Pareizi ir griezuma vietu veidot nevis pie paša stumbra, bet gar zaru valnīti - zara pamatnes sabiezinājumu. Vispirms zaru iezāģē no apakšas un tikai tad no virspuses, lai krītot plīstošā miza neradītu brūci palikušajam stumbram. Griezuma vietu nav nepieciešams speciāli apstrādāt, jo tādā veidā netiek uzlabots koka stāvoklis. Izzāģējami pārlieku šaurā leņķī saaugušie zari, kas konkurē cits ar citu, sabiezina vainagu, kā arī var vējā nolūzt.

Ziemā ar griešanu atjauno veco krūmu grupas - ceriņus, grimoņus, vilkābeles u.c. Tos apzāģē, atstājot piecus līdz septiņus spēcīgākos zarus 20 - 30 centimetru augstumā. Pavasarī krūmi dos spēcīgas atvases, īpaši, ja tos mulčēs ar kompostu.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Dzīvespriekam: Retinām zarus

Kategorijas