Dzirkstele.lv ARHĪVS

Dzīvespriekam: Zaļās ielas pasaku namiņš

2010. gada 11. marts 15:44

1707
Dzīvespriekam: Zaļās ielas pasaku namiņš

Sniegos iegrimušo nelielo Utkinu ģimenes divstāvu māju viegli pamanīt starp citiem namiem, jo ap pagalmu apjoztās sētas stabu vietā garāmgājējus sveicina Margaritas Stārastes pasaku varonis Zīļuks. Mājas saimnieks Voldis pats atgādina miermīlīgu pasaku varoni, kurš nenogurstoši rūpējas par nama uzlabošanu un iekārtošanu.

Utkinu ģimenes māja atrodas Valkas nomalē, ābeļdārzu un mazdārziņu ieskautajā Zāļu ielā, kurā ir vien pārdesmit privātmāju.


Pavasaros un vasarās te viss zied un smaržo, iespējams, tāpēc ielai dots tāds nosaukums. Ziemā ieliņa grimst sniega kupenās un ir klusa un mierīga, vienīgo troksni rada mājas sargi - suņi.


Skaistā un klusā vieta bija galvenais iemesls, kāpēc 1998. gadā Utkini te iegādājās īpašumu ar nelielu namiņu. Drīz pēc tam Voldis saviem spēkiem tajā sāka remontu, un 1999. gada beigās ģimene pārcēlās uz dzīvi, pirms tas vēl bija pabeigts. Lai uzceltu piebūvi un otro stāvu, nācās ņemt bankā aizdevumu. Tagad mājā ir gandrīz 150 kvadrātmetru dzīvojamās platības (iegādājoties bija nieka 50).

 

Nav jābūt noliktavai
Mājas otrajā stāvā ierīkotas istabas jaunākajam dēlam - deviņgadīgajam Edgaram - un vidējam dēlam - septiņpadsmit gadu vecajam Dmitrijam. Uzkāpjot pa kāpnēm, skatam paveras neliels atpūtas stūrītis ar ērtu zvilni un televizoru. Mājā tie ir divi, jo reizēm puikas un tētis grib skatīties sporta pārraides, bet mamma Tatjana - pavisam citus raidījumus. Turpat uz grīdas atrodas ģimenes galvas vaļasprieka pierādījums - izģērēta vilka āda un bebra izbāzenis. Voldis ir mednieks un vilku veiksmīgi nošāvis aizvadītā gada novembrī, bet bebru - Pedeles centrā pie dzirnavām. Mājas vīrieši labprāt ēdot žāvētu bebra gaļu. To žāvē saimnieks paša būvētā āra kamīnā īpaši ierīkotā žāvētavā.

Dēlu istabās pie sienām tuvāk griestiem kā dekoratīvs elements iestiprināti baļķi. Tas darīts, lai istabas neizskatītos pēc vienveidīgām kastēm.

Viss mājas krāsojums un interjers ieturēts mierīgos bēšos toņos. Voldis priecājas, ka viņam ar sieviņu esot līdzīga gaume, tāpēc nekur neredz ne spilgtu sienas krāsojumu, ne kādiem nieciņiem piebāztu plauktu. Voldis uzskata, ka mājai jābūt plašai un bez liekiem sīkumiem. Tai nav jākļūst par noliktavu, bet gan vietu, kur atjaunot spēkus.

 

Guļamistabā - flīzes
Mājas pirmajā stāvā iekārtota neliela viesistaba, pieaugušo guļamistaba un virtuve. Priekšnamā, viesistabā un arī virtuvē saimnieks ierīkojis apsildāmo grīdu. Ja mājās ir bērni, tāda noteikti nepieciešama, jo tad nav problēmu ar apavu vai virsdrēbju žāvēšanu. Voldis ir pārliecināts, ka grīdā iebetonētās caurules, pa kurām cirkulē centrālās apkures ūdens, ir lētāks un arī veselībai labvēlīgs grīdu sildīšanas variants. Viņaprāt, ar elektrību apsildāmās grīdas rada elektromagnētisko lauku, kas cilvēkiem bieži vien ir diskomforta iemesls.


Savukārt guļamistabā Voldis grīdu izklājis ar akmens flīzēm, lai telpā būtu vēsāks. Daudziem, to ieraugot, izbrīnā ieplešas acis, bet Volda skaidrojums ir pavisam vienkāršs - apkures sezonas laikā telpa tāpat ir silta, bet vasarā, kad laukā karsts, guļamistabā flīzes rada patīkamu vēsumu.


Krīze skārusi arī Utkinu ģimenes labos nodomus - aizkavējies virtuves remonts. Voldis iecerējis izlauzt sienu, paplašināt telpu, izveidojot to par ģimenes pulcēšanās vietu ar apaļu galdu, jaunām mēbelēm un ērti lietojamu sadzīves tehniku.

 

«Pūralādē» cep gaļu
Pagalmā Voldis atklāj, ka tā ir viņa paradīze. Diemžēl zem sniega gandrīz nevar saskatīt nelielo strūklaku, bet nav grūti iztēloties, cik tā ir acij tīkama pavasarī un vasarā. Vispirms saimnieks izracis ne pārāk dziļu dīķīti un pēc tam ierīkojis no Polijas atvesto strūklaku. Dziļāk pagalmā redzama ieziemota plaša vasaras nojume ar galdu un flīzētu grīdu. Nojumē atrodas arī liels āra kamīns, kas būvēts it kā no divām daļām - viena ir ar kamīna muti, bet otrā ierīkota žāvētava. To parasti kurina pēc veiksmīgām medībām, lai, piemēram, žāvētu no mežacūkas gaļas gatavotas desas.


Uz kamīna malas izliktas senlietas - patvāri, rokas kafijas dzirnaviņas, gaļas maļamā mašīna. Tās visas Voldis par santīmiem iegādājies metāla nodošanas punktos. Taču pagalmā atrodas vēl daudzas metāla lietas, kas tapušas saimnieka rokām. Voldis lepojas ar īpašu grilētavu, kas no skata atgādina senu pūralādi un ideāli kalpo vasaras piknikos. Kurināšanai izmanto apses malku, uz parupjā metāla režģa liek cepties desiņas vai citus gaļas kārumus, aizver vāku un gaida, kamēr maltīte gatava. Lādes vāku droši var pacelt kailām rokām, jo piestiprinātajam pamatīgajam rokturim ir koka gals. Voldis atklāj, ka līdzīgas «pūralādes» pēc pasūtījuma gatavotas arī ārzemju klientiem.


Pat visvienkāršākajai šašliku cepamajai kastei saimnieks pielicis riteņus un rokturi, lai negaidīta lietus laikā to ērti un ātri varētu iestumt zem jumta. No metāla darināts vasaras puķu turētājs velosipēda izskatā.


Pagalmā ir arī saimniecības ēka un pirts. Pērtuvei izmantoti liepas dēļi, kas karstumā joprojām smaržo pēc saldiem liepziediem. Netālu no pirts - baseins, kura ierīkošanai izmantota milzīga divarpustonnu tilpuma piena dzesējamā cisterna no nerūsējošā tērauda.

 

Pašu bruģēts pagalms
Mājas pagalmu ģimenes vīrieši divu mēnešu laikā izlikuši ar pļavās un laukos salasītiem akmeņiem. Voldis nospriedis, ka tā pagalms iegūs interesantu izskatu un nebūs jāiegādājas visnotaļ dārgais rūpnieciski ražotais bruģis. Vispirms pagalmu noklāja ar granti, bet pēc tam lika akmeņus. Spraugas aizbēra ar smalku smilti, un bruģis gatavs.


Savukārt sētas oriģinalitātei pie Valmieras meistariem pasūtināti trīs stabi, izlieti pasaku varoņa Zīļuka formā, ar nosacījumu, ka sejai jābūt redzamai abās sētas pusēs. Kad Voldis izklāstījis meistaram savu vēlmi, tas bijis izbrīnīts. Saimnieks paskaidrojis, ka viņš arī pa savas mājas logu grib redzēt piemīlīgo Zīļuka seju, nevis pakaļpusi.