Aiziesim līdz Kafijas kalnam?

2010. gada 26. februāris 17:14

687

Jau otro gadu simtu Gulbenē ir pašiem savs Kafijas kalns. Tas, visticamāk, ir cilvēku veidots un greznots ar bruņinieku romantikai raksturīgajām mākslīgajām pilsdrupām, no kurām līdz šodienai saglabājušies vien daži akmeņi. Kalnam ir Gulbenes līdzenajam reljefam neraksturīga forma. Tas atrodas Vecgulbenes muižas teritorijā, tagadējā pilsētas stadiona kājgalī.

Gulbenes novadpētnieks Aivars Začs stāsta, ka vēsturiski Kafijas kalns ir bijis viens no trim cilvēku veidotajiem augstākajiem skatpunktiem Vecgulbenē, jo uz kalna 19.gadsimtā bija uzcelts ne tikai arhitektoniski interesants paviljons kafijas dzeršanai (tālab Kafijas kalns iemantojis savu nosaukumu), bet arī skatu tornis.

“No šejienes skatpunkta baroni Volfi varēja pārredzēt daļu savu īpašumu, kas pletās apmēra 19 000 hektāru platībā,” stāsta A.Začs.

Senatnē Kafijas kalna pakājē pie dīķa atradusies no akmens izcirsta liela vardes skulptūra, taču tā nav saglabājusies. Domājams, ka jau 1905.gada nemieru laikā arī Kafijas kalna apbūve tika pilnībā iznīcināta. Vēlāk tā nav atjaunota.

A.Začs stāsta, ka Vecgulbenes muižai 19.gadsimtā bijuši vēl divi citi mākslīgi veidotie augstākie skatu punkti, kuri arī nav saglabājušies līdz mūsdienām un pagaidām nav arī atjaunoti. Tas ir Baltās pils četrstāvu skatu tornis ar slēgtu terasi, kas papildināja ēkas divstāvu korpusu, kā arī luterāņu baznīcas tornis. Gan pils, gan baznīcas torni nopostīja vācu karaspēks 1944.gadā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Aiziesim līdz Kafijas kalnam?

Kategorijas