Stirnu skaits krasi samazināsies

2010. gada 18. februāris 12:00

2002

Laimonis Kļaviņš aicina medniekus iespēju robežās tīrīt ceļus mežos un medīt vilkus
Šī dziļā un bargā ziema stirnām ir ļoti nelabvēlīga. Daudzām stirnām tā jau ir izrādījusies liktenīga, taču zinātāji apgalvo, ka grūtākais periods vēl ir tikai priekšā, un arī tas vēl krietni paretinās šo meža dzīvnieku rindas.

Ziemeļaustrumu virsmežniecības medību un uguns apsardzības daļas vadītājs Laimonis Kļaviņš atzīst, ka stirnu stāvoklis šoziem ir ļoti slikts, ja ne pat katastrofāls.

"Šī ziema ir radījusi milzīgus šķēršļus šo dzīvnieku izdzīvošanai - pirmkārt, dziļais sniegs un ierobežotās iespējas piekļūt barībai, otrkārt, iespējas izkasīt sniegu līdz zemei, lai varētu pagulēt, un, treškārt, plēsēju - vilku, lūšu - radītie draudi. Tagad, pabraukājot apkārt un paskatoties, var secināt, ka vietās, kur kādreiz varēja redzēt stirnu bariņus, tagad ir palikušas pa vienai, divām stirnām. Šie dzīvnieki šoziem iet strauji mazumā," secina L.Kļaviņš. Daudzas stirnas dodas arī tuvāk mājām (pat pilsētas nomalē), cerot atrast kaut ko ēdamu, taču tad atkal nākas sastapties ar klaiņojošiem suņiem.

Kā palīdzēt stirnām?

"Ekonomiskā situācija, protams, ir tāda, kāda tā ir. "Latvijas Valsts meži" mežos iztīra tikai galvenos ceļus, kas viņiem ir nepieciešami, pārējais paliek mednieku ziņā. Ir jālūdz, lai viņi iespēju robežās, neskatoties uz smago ekonomisko situāciju, nolīgst kādus traktoristus vai varbūt paši, ja kādam ir traktors, iztīra kvartālstigas, pļaviņas, laukumus mežā, izdzen stigas gar mežmalu, lai dzīvniekiem ir, kur paskriet un apgulties. Stirnām nebūtu vēlams gulēt dziļā sniegā, vislabāk, ja viņas var tikt klāt pie zemes. Ja tā ir mierīgi staigājusi, tad jau vēl nekas, bet, ja tā ir kaut kur triekta un ir sasvīdusi, tad būs beigta," spriež L.Kļaviņš.

Viņš saka, ka, protams, vajadzētu arī palīdzēt stirnām ar barību.

"Vislabāk ir vairākās vietās gar meža celiņiem atstāt pa siena klēpītim - tur stirnas labprāt nāks ēst. Šobrīd stirnas nesmādē arī graudus, nereti tās tiek manītas arī meža cūku barotavās," stāsta speciālists.

L.Kļaviņš gan uzskata, ka grūtākais periods stirnām vēl ir tikai priekšā.

"Ja vēl snigs un būs arī sērsna, tad stirnām praktiski nav izredžu izdzīvot. Tagad plēsēji īpaši nestaigā, viņi paši grimst iekšā sniegā, bet pa sērsnu viņi varēs brīvi pārvietoties, un stirnai tad nebūs, kur paglābties."

Stirnas iet bojā

J.Kļaviņš atklāj, ka viņam pa laikam pienāk informācija gan no medniekiem, gan mežsargiem, gan arī no cilvēkiem par beigtām stirnām.

"Šogad šādu gadījumu ir daudz vairāk nekā citugad. Tagad varbūt arī tik daudz šie gadījumi netiek atklāti, jo apkārt ir daudz sniega, taču, atnākot pavasarim un sākot kust sniegam, būs redzama patiesā situācija. Domāju, ka stirnu skaits krasi samazināsies. It kā jau nav ļaunuma bez labuma - izdzīvos spēcīgākie populācijas īpatņi, nākotnē tas radīs labākus un izturīgākus gēnus. Tas, protams, ir labi, taču tik un tā ir sāpīgi, ka bojā aiziet šāds liels dzīvnieku daudzums. Tādēļ vēlreiz gribas aicināt medniekus palīdzēt stirnām un, protams, arī medīt vilkus, jo tika noteikts papildlimits. Visā Latvijā var medīt vēl 30 vilkus - ja ir iespēja, to vajag izmantot," saka L.Kļaviņš.

Jāuzmanās autoceļu tuvumā

Biezā sniega dēļ meža dzīvnieki biežāk nekā parasti uzturas autoceļu tuvumā, tādēļ arī autobraucējiem jābūt saudzīgiem pret meža dzīvniekiem un piesardzīgiem, jo šādas izmaiņas dzīvnieku uzvedībā var apdraudēt satiksmes drošību uz autoceļiem. Šādas dzīvnieku rīcības galvenais iemesls, visticamāk, ir apgrūtinātā pārvietošanās pa biezo sniega segu. Meža zvēri izvēlas pārvietoties un atpūsties vietās, kur sniega ir mazāk.

Dabas aizsardzības pārvaldes Teiču dabas rezervāta administrācijas vecākais inspektors Andris Avotiņš stāsta, ka Krustkalnu dabas rezervātā, pabraucot pa meža ceļiem, novārgušas stirnas nav retums. Tās pat nevēlas un nespēj nokāpt no ceļa, palaižot automašīnas garām, piespiedušās turpat pie ceļmalā sastumtā sniega vaļņiem. Iespējamais iemesls zālēdāju biežākai sastapšanai uz ceļiem vai to tuvumā, ir arī uz ceļa izkaisītā sāls, kas dzīvniekiem garšo.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Stirnu skaits krasi samazināsies

Kategorijas