Parādi aug, ko darīt?

2010. gada 19. janvāris 08:27

1870

"Gulbenes nami" ir komersants, kas veic darbu pēc saviem izcenojumiem
SIA "Gulbenes nami" direktora Ilgvara Kalmaņa kabinetā uz galda ir apjomīgs vairāku desmitu lappušu garš saraksts, kurā minēti tie SIA "Gulbenes nami" apsaimniekošanā esošo namu mājokļu saimnieki, kuri uzņēmumam ir parādā par namu apsaimniekošanu. Turpat arī vairāki lietas spriedumi par

parādu piedziņu ar tiesas izpildītāja starpniecību. Tomēr parādi katru mēnesi turpina augt.

Darbs tiesu izpildītājam "Kopējā parādu summa tikai par māju apsaimniekošanu šobrīd ir 94 000 latu. Katru mēnesi tā palielinās par 2000 latu. Daudzi mums parādā ir jau ilgstoši. Ja parādu summa sasniedz 50 līdz 100 latus, tad vēršamies tiesā par parāda piedziņu. Ir parādnieki, kuriem jau ir bijušas vairākas tiesas, tāpēc nav jēgas mums šos parādniekus vēlreiz sniegt tiesā un maksāt 200 latus par tiesas izdevumiem, ja cilvēks nav spējīgs samaksāt. Ir cilvēki, kuri nāk pie mums un raksta iesniegumu par parāda atlikšanu, solot segt tiešo maksājumu un tamlīdzīgi. Gadījumi ir dažādi," stāsta I.Kalmanis.

SIA "Gulbenes nami" jurists Ainārs Andrups skaidro, ja ir tiesas spriedums par parāda piedziņu, tomēr cilvēks nemaksā, pie darba ķeras tiesu izpildītājs. Viņa rīcība ir atkarīga no parāda lieluma un tā, kas cilvēkam pieder.

"Ja nemaksātājam ir naudas līdzekļi, piemēram, alga, pensija, tad pirmām kārtām vēršas uz to. Ja naudas nav, tad parāda piedziņa tiek attiecināta uz dzīvokli. Nemaksātāju uz ielas neizliek, bet izsolē pārdod dzīvokli. Tiesu izpildītājs veic konkrētu darbību - dzīvokļa pārdošanu izsolē," skaidro A.Andrups.

Viņš norāda, ka jebkurai parādu piedziņai ir jābūt ekonomiskajam pamatojumam, kā arī pastāv bezstrīdus piedziņa - brīdināšana.

"Viss atkarīgs, kā reaģē parādnieks, kā arī vai šī nemaksāšana nav kļuvusi sistemātiska. Ir jāvēršas pie mums ar konkrētu vēlmi, piemēram, ka parādu nomaksās sešu mēnešu laikā, kā arī jābūt gatavam turēt solījumu. Ja parāds ir jau 500 lati, bet cilvēks sola maksāt mēnesī 10 latus, tas tomēr nebūs risinājums," saka A.Andrups.

Vēlas cīnīties ar nemaksātājiem

"Esmu mājas pārvaldnieks Skolas ielā 5/5. Cīnos par mājas apsaimniekošanu un naudas līdzekļiem, par to, cik un kā kurš dzīvoklis maksā, tāpēc, lai noskaidrotu parādniekus, vērsos SIA "Gulbenes nami". Man atbildēja, ka tas ir komercnoslēpums," saka Venjamins Aleksandrovs.

"Mājas pārvaldniekiem parādījām šos parādnieku sarakstus. Ja viņš vēlas, lai pats tos noraksta, bet mums juridiski nav tiesību oficiāli sniegt šādu informāciju. Parādnieku sarakstu katru mēnesi dodam arī Gulbenes pilsētas pārvaldei," stāsta I.Kalmanis.

Savukārt A. Andrups paskaidro, ka likuma par fizisko personu datu aizsardzību 6.pants nosaka, ka fiziskās personas dati ir aizsargājami un izpaužami tikai tad, ja to paredz likums, vai tam ir piekritusi pati šī persona.

"Mājas pārvaldniekam skaidrojām, ja viņš vēlas saņemt šādus datus, tad ir jāsasauc iedzīvotāju kopsapulce. Ja katrs dzīvokļa īpašnieks mums iesniegs rakstisku piekrišanu, ka viņš neiebilst, ka mājas pārvaldnieks vai kāds cits zina šos datus, viss kārtībā," saka A.Andrups.

Lemj paši iedzīvotāji

V.Aleksandrovam ir iebildumi tam, kā tiek izlietota mājas apsaimniekošanas nauda. Īpaši pastāvīgo izmaksu daļa.

"Mēs maksājam par mājas apsaimniekošanu, bet nekas nenotiek. SIA "Gulbenes nami" katru gadu paaugstina maksu par apsaimniekotāja izdevumiem. Sakarā ar to, ka ekonomiskā situācija valstī ir mainījusies uz slikto pusi un ir mainījusies iedzīvotāju maksātspēja, kā arī, lai veiktu naudas līdzekļu uzkrājumus nepieciešamajiem kapitālajiem remontiem, lūdzu rast iespēju samazināt izdevumu maksu ar janvāri," stāsta V.Aleksandrovs.

I.Kalmanis skaidro, ka SIA "Gulbenes nami" katru mēnesi izsniedz atskaiti par katru namu, kur redzami visi aprēķini. Atskaitē parādās arī tā naudas summa, ko katra māja ir uzkrājusi. Uzkrājums dalās pastāvīgajās un mainīgajās izmaksās. Pastāvīgās izmaksas ir tā naudas summa, ko katru mēnesi izlieto konkrētās mājas uzturēšanai, piemēram, sētnieks, "Gulbenes namu"administratīvie izdevumi, elektroenerģija kāpņu telpās, nekustamā īpašuma nodoklis un tamlīdzīgi. Par mainīgās daļas izlietojumu lemj mājas iedzīvotāji vai tās pilnvarotā persona.

"Ir likums par dzīvokļu īpašumu. Ar šo gadu stājās spēkā jauns dzīvokļu pārvaldīšanas likums. Tajos ir noteikts, ka visus jautājumus par mājas apsaimniekošanu kopīgi lemj dzīvokļu īpašnieki savās kopsapulcēs. Jebkurš kopsapulces lēmums ir saistošs jebkuram dzīvokļa īpašniekam, ja ir nobalsojusi vairāk nekā puse no dzīvokļu īpašniekiem. Tas nozīmē, ka maksu par dzīvojamās mājas kopīpašuma domājamo daļu apsaimniekošanu nelemj neviens cits, tikai dzīvokļu īpašnieki, "Gulbenes nami" ir komersants, kas veic darbu pēc saviem izcenojumiem," norāda A.Andrups.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Parādi aug, ko darīt?

Kategorijas