Mārtiņš Apsītis: Esmu ainavu gleznotājs

2010. gada 16. janvāris 07:24

2589

"Skatuves mākslinieks Edgars Liepiņš par maniem darbiem teiktu, ka tās ir latvistiski klusīgas ainavas."
Savas iekšējās izjūtas cilvēki izsaka dažādi. Gulbenietis Mārtiņš Apsītis ņem rokās gleznotāja otu un glezno. Gulbenes Vēstures un mākslas muzejā līdz 20 februārim ir aplūkojamas viņa gleznas no privātkolekcijas un muzeja krājumiem. "Man šī izstāde ir ārkārtīgi liels gandarījums. Nedomāju, ka man vienam tā būs tik plaša," saka M.Apsītis.

"Esmu ainavu gleznotājs. Vajag tikai palūkoties apkārt, un acīm paveras bezgala daudz ainavu, tikai vajag ielūkoties vērīgāk un saskatīt to skaistumu," saka mākslinieks. Viņam tāpat kā citiem šīs mākslas meistariem piemīt personiskais rokraksts un savs skatījums uz pasauli.

Izstādes apmeklētāji atzina, ka ir pārsteigti, cik labi M.Apsītis savos darbos ir izcēlis Latvijas dabu, arī Gulbenes novadā.

Apgūst pašmācībā

Mārtiņa dzimtā puse ir Jaungulbenes pagasts, kur pasaulei viņš sevi pieteicis 1936.gadā. Ar zīmēšanu sācis aizrauties jau tad, kad mācījies Gulbīša septiņgadīgajā skolā, ļaujoties šim vaļaspriekam arī Madonas 1.vidusskolā un Rīgas celtniecības tehnikumā. Pēc tehnikuma beigšanas viņš sācis strādāt par celtniecības darbu vadītāju dažādās Gulbenes iestādēs, kādu laiku bijis arī projektētājs - noformētājs. Pirms aktīvo darba gaitu beigšanas 2002.gadā, strādājis par kurinātāju un sargu SIA "RCI".

"Uzsākot pastāvīgās darba gaitas, man radās iespēja pievērsties eļļas glezniecībai, jo nopelnīju naudu, par ko varēju iegādāties krāsas un otas, kas tolaik bija diezgan liela problēma. Tagad ir pieejamas franču krāsas un kvalitatīvas otas," saka M.Apsītis.

Gleznošanas pamatprincipus Mārtiņš apguvis pašmācībā, rūpīgi studējot un pētot citu mākslinieku darbu reprodukcijas, apmeklējot glezniecības izstādes, mākslas galerijas un muzejus, lasot grāmatas par mākslu, jo senčos neviens nav bijis gleznotājs.

"To, cik gleznot ir grūti, īpaši izjutu pirmajos gados, kad visi darbi tapa uz audekla. Man nepatika šī audekla nostiepšana, tāpēc labprātāk gleznoju uz cita materiāla, piemēram, kartona. Priekšroku dodu pastelim, jo gleznošana ar sausajām krāsām ir līdzvērtīga eļļas glezniecībai. Strādāt akvareļtehnikā ir salīdzinoši grūtāk, jo, pieļaujot vismazāko kļūdu, viss jāsāk no jauna," vērtē mākslinieks.

Skatāmi privātkolekcijās

"Gleznoju pats savam priekam, jo neviens man aiz muguras nestāv un nepavēl to darīt. Šim vaļaspriekam ļaujos tad, kad pats to vēlos. Ja mani darbi cilvēkiem patīk, par to priecājos. Ja kādam tie nešķiet pievilcīgi, neko nevar padarīt. Tomēr jūtos gandarīts, ka ļoti daudzi mani darbi ir aizgājuši plašajā pasaulē, īpaši tie, kuros esmu gleznojis ezerus," atzīst mākslinieks.

Viņa gleznas iespējams ieraudzīt mākslas darbu privātkolekcijās Zviedrijā, Vācijā un Krievijā. Daudzas gleznas ir pārdotas interesentiem, kā arī tapušas pēc konkrēta pasūtījuma, kad klients izvēlējies gleznas formātu un tēmu. Kopš 1981.gada Mārtiņa darbi piedalās dažādās izstādēs, piemēram, kopā ar citiem pašdarbības māksliniekiem viņš piedalījies

republikāniskajā pašdarbības mākslinieku izstādē Rīgā, Doma baznīcā. Sena sadarbība M.Apsīti saista ar Gulbenes Vēstures un mākslas muzeju.

Ir redzes atmiņa

Mākslinieka dažāda formāta gleznās ir izdzīvoti visi četri gadalaiki."Es gleznoju pēc redzes atmiņas, iekšēji mainot darba kompozīcijas principus," saka M.Apsītis. Viņš atceras, ka pati pirmā glezna tapusi pavasarī, jo laiks, kad sāk kust sniegs, veras pumpuri un uzzied ābeles, māksliniekam ir sirdij vistuvākais.

"Lai gleznotu, nedodos uz kādu konkrētu vietu, jo gados gūtā pieredze man atļauj komponēt pašam. Pirms daudziem gadiem izlasīju ieteikumu, ka cilvēkam arī ikdienā uz dabu jāskatās tā, lai redzēto pēc tam varētu uzgleznot. Man ir arī laba redzes atmiņa. Protams, gadās, ka dažkārt kaut ko vispirms uzskicēju ar zīmuli. Savulaik krustām šķērsām esmu izbraukājis Gulbenes novadu, vērodams garām slīdošās ainavas. Visas redzētās detaļas paturēt atmiņā nav iespējams, bet motīvs saglabājas," stāsta mākslinieks.

Lai gleznotu, esot vajadzīgs noskaņojums.

"Ja es trīs četras dienas neko neuzgleznoju, jūtu - kaut kā pietrūkst. Nevaru pateikt, cik ilgā laikā top viena glezna, jo vispirms nogruntēju pamatu, tad uzmetu motīvu, tikai pēc tam izvērtēju, kā kritīs apgaismojums, kā veidosies ēnas. Gaismai gleznās ir ārkārtīgi liela nozīme," stāsta mākslinieks.

Gatavošanās izstādei, viņam likusi saņemties, lai pabeigtu vairākus pat pirms pāris gadiem iesāktus, bet līdz galam nepabeigtus darbus.

"Arī šobrīd man ir ārkārtīgi daudz ieceru, lai Dievs dod veselību tās īstenot," saka M.Apsītis.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Mārtiņš Apsītis: Esmu ainavu gleznotājs

Kategorijas