Dzirkstele.lv ARHĪVS

Probācijas dienests atkal strādā piecas dienas nedēļā

Diāna Odumiņa

2013. gada 6. marts 07:38

780
Probācijas dienests atkal strādā piecas dienas nedēļā

Valsts probācijas dienests, kurš līdz šim trīsarpus gadus strādāja četras dienas nedēļā, ar šo gadu atkal ir pārgājis uz piecu darba dienu nedēļu un uzņēmies plašākas funkcijas. Ar šo gadu dienests izlīgumus tiesīgs organizēt kriminālprocesos ne tikai pirmstiesas stadijā, bet arī visās pārējās stadijās. Turklāt dienests atkal uzrauga nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotās personas.

Ar 1.aprīli spēkā stāsies izmaiņas Krimināllikumā, kas nosaka, ka piespiedu darbs turpmāk varēs būt gan kā pamata sods, gan kā papildu sods. Tāpēc ir pilnīgi iespējams, ka šogad novadā ievērojami palielināsies piespiedu darba veicēju skaits, kuru uzraudzīs Valsts probācijas dienests.
"Dzirksteli" par to informē Valsts probācijas dienesta Gulbenes teritoriālās daļas vadītājs Jānis Svikša. Jaunums ir arī tas, ka pēc prokuratūras vai tiesas pieprasījuma Valsts probācijas dienesta darbinieki tagad raksta tā saucamos izvērtēšanas ziņojumus par visām noziedzīgos nodarījumos iesaistītajām personām, nevis tikai par dzimumnoziedzniekiem un nepilngadīgajiem pārkāpējiem, kā tas bija līdz šim. Izvērtēšanas ziņojums satur informāciju par probācijas klienta pašreizējiem dzīves, darba un citiem sadzīves apstākļiem, informāciju attiecībā uz nodarījuma sekām cietušajam, to, vai klients ir centies atvainoties vai atlīdzināt kaitējumu, kā arī dienesta viedokli par attiecīgo personu un informāciju par iespējamiem uzraudzības nosacījumiem.

 

Izlīguma sarunas - par brīvu

Valsts probācijas dienesta organizētās izlīguma sarunas kriminālprocesā iesaistītajām personām notiek par brīvu. Dienests šādu starpniecību piedāvā, ja palīdzību lūdz jebkura vainīgā persona, kurai draud kriminālprocesa uzsākšana vai jau ir uzsākts kriminālprocess, turklāt - neatkarīgi no tā, vai lieta vēl nav vai jau ir nodota izskatīšanai tiesā un ir vai nav pasludināts spriedums. Tāpat palīdzību šajā dienestā var meklēt arī jebkura cietusī persona. Lai izlīguma sarunas varētu sākties, klientam ir jāuzraksta dienestam adresēts iesniegums.

 

Valsts probācijas dienesta Gulbenes teritoriālās darbiniece Ludmila Panfilova jau četrus gadus strādā kā izlīgumu sarunu vadītāja. "Dzirkstelei" viņa saka, ka šis darbs ir radošs, jo katrs gadījums ir atšķirīgs. Gatavojoties vadīt tā saucamo izlīguma sēdi, nekad nevarot iepriekš paredzēt, kā noritēs sarunas. Bieži gadoties negaidīti pavērsieni. Tādos brīžos Valsts probācijas dienesta darbiniekam uz vietas jālemj, ko jautāt, kā rīkoties tālāk, ne brīdi neaizmirstot par savu darba uzdevumu un statusu. L.Panfilova saka, ka viņas pienākums ir gādāt, lai izlīguma sarunu laikā gandarītas būtu abas iesaistītās puses. Viņa ir novērojusi, ka bieži vien izlīgums cietušajai personai ir pat vairāk vajadzīgs nekā likumpārkāpumā vainotajam.

 

Cietušajiem - iespēja noskaidrot

"Pie mums cietušajam ir pat vairāk iespēju pajautāt vainīgajam visu, ko varbūt nekur citur nevar. Cietušo bieži interesē noskaidrot: "Kāpēc tieši mani izvēlējās par upuri?" vai: "Kāpēc apzaga tieši manu dzīvokli/automašīnu?" Abām pusēm arī ir svarīgi noskaidrot, kas būs pēc tam, kad lieta būs atrisināta. Cilvēkiem gribas zināt, kā viņi pēc tam cits citam paies garām uz ielas un vai sveicināsies. Ir arī būtiski, ja izdodas panākt, ka līdz tiesai cietušajam tiek atlīdzināti nodarītie zaudējumi. Dažreiz cilvēki maldīgi domā, ka izlīguma panākšanas gadījumā tiesas darbu nebūs. Ne vienmēr. Kad lieta nonāk tiesā, tur informāciju par jau notikušo izlīgumu var ņemt vērā un var arī neņemt vērā. Taču tādā gadījumā var būt runa par mīkstinošu sodu.

 

J.Svikša saka, ka izlīguma sarunu organizēšanā un vadīšanā kriminālprocesos Valsts probācijas dienests sadarbojas ar policiju, prokuratūru un tiesu. Dienestā šis sarunas ir tiesīgas vadīt divas sertificētās štata darbinieces - L.Panfilova un Gunta Reinsone, kā arī brīvprātīgā - Daiga Dunovska, kura praktizējas vēl tikai pirmo gadu, "Dzirkstelei" atzīst: "Ir interesanti!"

No 2009.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 31.decembrim strādāja 4 darba dienas nedēļā