Deputāti ir “pret”

2010. gada 8. janvāris 08:38

1020

Tagad ikviens iedzīvotājs var paust savu viedokli par ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu novadā
Arī Gulbenes novads vēlas būt brīva teritorija, kurā netiek audzēti ģenētiski modificēti kultūraugi. Par to liecina pagājušā gada 28.decembra novada domes sēdē deputātu pieņemtais lēmums par no ģenētiski modificēto organismu brīvas teritorijas noteikšanu.

To, ka šāds lēmums ir pareizs, apliecina vēstule, ko parakstījuši 67 novada lauksaimnieki. Šajā mēnesī tā tiks iesniegta novada domē.

Cietīs bioloģiskās saimniecības

"Izbrīnu radīja fakts, ka daži lielākie novada zemnieki atteicās šo vēstuli parakstīt, lai gan novadā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības nav tik lielas, lai tajās audzētu ģenētiski modificētus kultūraugus. Iespējams, atteikums parakstīties bija saistīts ar bažām, ka tādējādi varētu sarukt saimniecības peļņa.

Tiklīdz vienā zemnieku saimniecība novadā sāks audzēt kaut vienu ģenētiski modificētu kultūraugu, visām bioloģiskajām zemnieku saimniecībām ir jābeidz pastāvēt," saka Austrumvidzemes lauku attīstības biroja speciāliste Ingrīda Šteinberga.

Vēstulē, atsaucoties Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes aicinājumam, lūgts noteikt novadu par brīvu teritoriju no ģenētiski modificētiem kultūraugiem.

Vilina raža un nauda

Bioloģiskās lauksaimniecības celmlauze Gulbenes novadā lizumniete Inta Serģe arī uzskata, ka šāds lēmums ir nepieciešams.

"Izkontrolēt ģenētiski modificēto kultūraugu ieplūšanu Latvijā var, jo ir stingri noteikumi. Tomēr vislielākās bažas ir par to, lai mūsu novadā neaudzētu rapsi, kas iegūts no ģenētiski modificētām sēklām, kas nav izslēgts, jo ikvienu zemnieku vilina lielā rapša raža, ko garantē šīs sēklas, un nauda, ražu pārdodot. Var gadīties, ka kāds ir iestādījis arī ģenētiski modificētus kartupeļus, kas ir izturīgi pret slimībām, kaitēkļiem, sausumu, augsnes skābumu un citu. Diemžēl ģenētiski modificētie kultūraugi ir visas iepirktās spēkbarības sastāvā, ko izēdinām dzīvniekiem. Tie nonāk pienā, ko mēs lietojam uzturā," saka I.Serģe.

No ģenētiski modificētajiem kultūraugiem ražo daudzus pārtikas produktus, piemēram, soja vien ietilpst vairāk nekā 20 000 dažādos pārtikas izstrādājumos.

"Veikali ir pilni ar šādiem produktiem, bet ne jau visur ir norādīts, ka to sastāvā ir ģenētiski modificēti augi," piebilst I.Serģe.

Uzklausīs sabiedrības domas

Pagājušajā vasarā, 23.jūlijā, Saeimā tika pieņemti grozījumi likumā par ģenētiski modificētās pārtikas apriti. Tas paredz tiesības pašvaldībām pieņemt lēmumu veidot savu teritoriju brīvu no ģenētiski modificētiem organismiem, nosakot ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas aizliegumu visā pašvaldības teritorijā vai daļā no tās.

Par ģenētiski modificēto kultūraugu aizlieguma noteikšanu, ievērojot likumā noteikto procedūru, pašvaldībai jāpieņem saistošie noteikumi un aizliegums jānosaka vismaz uz pieciem gadiem. Gulbenes pašvaldība noteikusi arī sabiedrības priekšlikumu un ierosinājumu iesniegšanas laiku līdz 26.februārim, kā arī publicēs paziņojumu par nodomu noteikt šo aizliegumu.

Fakti

Pasaulē šobrīd ģenētiski modificēti ir: tabaka, soja, kukurūza, rapsis, cigoriņi, bietes, kartupeļi, rīsi, kokvilna, tomāti un ķirbji.

Par ģenētiski modificētu organismu sauc dzīvnieku, augu vai mikroorganismu, kurā ar gēnu inženierijas palīdzību ievietots sveša organisma gēns. Šādi tiek radīts organisms, kāds dabiskā vidē nav sastopams.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Deputāti ir “pret”

Kategorijas