Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pareizticīgie Ziemassvētkus svinēs Stāmerienā

Diāna Odumiņa

2010. gada 5. janvāris 15:45

1131
Pareizticīgie Ziemassvētkus svinēs Stāmerienā

Rīt, 6.janvārī, pareizticīgajiem visā pasaulē būs Ziemassvētku vakars. Stāmerienas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca dievlūdzējus gaidīs no pulksten 22.00. "Dzirkstele" to uzzināja draudzē.

Pulksten 21.30 no Gulbenes kursēs privātais autobuss uz baznīcu. Pirmos pasažierus tas uzņems Rīgas ielā, veikala "Maxima" stāvlaukumā, pēc tam kursēs pa Blaumaņa ielu un uzņems pasažierus arī autobusu stāvvietā veikala "Supernetto" tuvumā, lai pēc tam vestu dievlūdzējus uz Stāmerienu. Vienam cilvēkam brauciens turp un atpakaļ izmaksās tikai latu.  

Ceremonija ritēs ierastajā gaitā - ar aizlūgumiem, grēksūdzi, dievgaldu. Svētku liturģija pieskandēs baznīcu pusnaktī. Dievkalpojumu vadīs draudzes gans - Tēvs Aleksandrs Oļipovs.

 

Pēc dievkalpojuma draudze pulcēsies pie kopīga galda, lai iedzertu tēju un vēlētu cits citam labus vārdus.

 

Stāmerienā atrodas vienīgā Gulbenes novadā funkcionējošā pareizticīgo baznīca.

 

Pareizticīgie savus baznīcas svētkus svin un dzīvo pēc vecā stila tā saucamā Jūlija kalendāra. Tas no mūsdienās vispāratzītā jaunā stila jeb Gregora kalendāra atpaliek par vairākām dienām.

 

Jūlija kalendārs bija reformēts iepriekš pielietotā romiešu kalendāra deformēts variants. Jūlija kalendāru ieviesa Jūlijs Cēzars 45.gadā pirms mūsu ēras. Tā kā Jūlija kalendārs ir par 11 minūtēm un 14 sekundēm garāks par Saules gadu, tad tas pakāpeniski atpalika no gadalaiku maiņas (128 gadu laikā par 1 dienu). 16.gadsimtā šī starpība jau bija 9 diennaktis. Katoļu baznīca sāka uztraukties, ka baznīcas svētki tiek svinēti nepareizās dienās. Pāvests Gregors XIII 1582.gadā izdeva pavēli par kalendāra reformu, kas nedaudz samazināja gada garumu, To nosauca par Gregora kalendāru un līdz ar to tas kļuva par jaunā stila kalendāru, bet Jūlija kalendārs - par vecā stila.