Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pastkartes no sena albuma

Diāna Odumiņa

2009. gada 22. decembris 11:44

2547
Pastkartes no sena albuma

"20.gadsimta sākums bija pastkaršu uzplaukuma laiks. Arī mūsu pusē. Tās bija kartona pastkartes (9x14 centimetri) ar attēlu un rakstīto tekstu, kā arī sūtījuma adresātu otrā pusē. Izplatītas bija paskartes - fotogrāfijas. To izmantošanu pastkartēm cariskā cenzūra nekontrolēja. Iedzīvotāji to izmantoja un pastāvīgi dažādojot sūtāmo fotoattēlu sižetus. Fotoattēlus kopēja no stikla fotoplates," "Dzirkstelei" stāsta Gulbenes novada vēstures pētnieks Aivars Začs.

Viņš sakrājis bagātīgu seno pastkaršu kolekciju. Lūk, 1917.gada 24.decembrī sūtīta Ziemassvētku kartiņa (1.attēls). Tas ir roku darbs - zīmējumā divi spārnoti eņģeļi. Otrā pusē pastkartei rakstīts, ka tā sūtīta no Alt-Schwanenburg (Gulbenes).  

Lūk, foto pastkarte, kurā tverta Gulbenes ainava trīsdesmitajos gados. Pastkarti izdevis šejienes fotogrāfs Oskars Priedītis (1874 - 1941).

 

"Attēlā redzamo vietu mūsdienās pazīstam kā slimnīcas kalniņu. Tas ir skats pār Krustalīces upīti Stāķu virzienā," stāsta A.Začs.

 

Tā ir bijusi Ziemassvētku apsveikuma kartīte. Sūtītājs bijis 7.Siguldas kājnieku pulka kareivis no Viļakas. Viņš raksta, ka netiek atvaļinājumā, jo palaiž mājās tikai tos, kas nekad iepriekš nav bijuši atvaļinājumā.

 

A.Začs stāsta, ka šādu pastkaršu sūtīšanas iemesls, protams, visbiežāk ir kādi privāti vai visiem kopīgi svētki, piemēram, Ziemassvētki.

 

"Sūtīt šādu uzmanības apliecinājumu bija pieņemts visos tautas slāņos," saka novadpētnieks.

 

Viņš atzīst, ka līdz mūsdienām saglabājušies vien nedaudzi šādi pagātnes liecinieki. Karš, izsūtīšana, pāriešana uz citu dzīvesvietu, nāve bija parastie iemesli pastkaršu īsajam mūžam. Padomju gadi lielā mērā izskauda atklāto pastkaršu sūtīšanas tradīciju.

 

"Aplūkojot vecās pastkartes, mēs varam uz saviem senčiem palūkoties no cita skatpunkta. Cilvēcīgi un tā, it kā mēs šobrīd satiktos vienā laikā un telpā. Varam izprast, ko viņi juta, ko domāja, kā prata to formulēt, kāda bija viņu ikdiena, viņu sadzīves kultūra. Ainavu fotogrāfijas vēstī arī par mums pazīstamu vidi, metot skatu atpakaļ laikā," saka A.Začs.

 

Viņš uzskata, ka ikviens cilvēks savā dzīvē ir ierauts daudzu notikumu virknē. Labās dienas mijas ar cīņu par izdzīvošanu, vietu zem saules.

 

"20.gadsimta sākuma foto pastkartēm ir kultūrvēsturiska nozīme, jo tā ir veiksmīga sava laika gaumes un sadzīves tradīciju liecība," saka A.Začs.