“Ķelmēnos” krīzi nejūt
Diennaktī izcep apmēam 2,5 tonnas maizes, pieprasītākā rupjā rudzu maize
Rankas pagasta zemnieku saimniecības "Ķelmēni" maizes ceptuvē šā gada nogalē palaista jauna maizes krāsns. Vairāk foto skatīt šeit.
Ceptuves vadītāja Velga Pauloviča atzīst, ka neesot jutuši ne tā sauktos "treknos gadus", ne arī patlaban izjūtot dižķibeli.
"Mums visu laiku ir un arī agrāk bija ievērojamas ražošanas izmaksas. Ceptuvē daudz izmantojam roku darbu, tāpēc "Ķelmēnu" maizes cena nemainīsies. Arī cenas kāpumam nesaskatu iemeslu, jo mums ir izdevies saglabāt stabilu pārdotās maizes daudzumu. Varbūt kaut kas mainīsies tad, kad tiks samazinātas valsts subsīdijas arī bioloģiskā lauksaimniecībā, jo mūsu saimniecībā ceptuve strādā ciešā saiknē ar graudkopību,"saka V.Pauloviča.
Iedarbinot jauno maizes krāsni, būtu iespējams palielināt gatavās produkcijas apjomu, bet tad, savukārt, ir nepieciešamas plašākas telpas, papildus transports maizes nogādāšanai uz tirdzniecības vietām un tamlīdzīgi.
"Rupjmaizi tagad cepam jaunajā krāsnī, kur kukulīšus novieto uz klona pamatnes, jo tad maize ir garšīgāka, saldskābmaizi turpinām cepam vecajā sieta krāsnī. Neko jaunu izdomāt negrasāmies, es nesaprotu, kāpēc vajadzīgi, piemēram, 50 veidu cepumi vai 25 veidu jogurti. Manuprāt, visās jomās ir pārāk liela dažādība. Var jau maizei pievienot klāt kaut kādas sēklas vai ko citu, bet vai tas ir vajadzīgs? Šī dažādība lai paliek tiem, kas maizi cep mājās un piedāvā tirgū," uzskata V.Pauloviča.
Tikai pārliecības jautājums
"Ķelmēni" ir vienīgā Latvijā ceptuve, kur maizi cep no graudiem, kas audzēti ar bioloģiskām metodēm. "Ķelmēnos" jau 17 gadus maizi cep tikai no bioloģiskiem graudiem, bet tas esot tikai pārliecības jautājums, jo šādi cepta maize nemaksājot vairāk nekā pārējā produkcija.
"Par to, ka ražojam šādu maizi, mums neviens nekādas subsīdijas nepiešķir. Tikpat labi pašu saimniecībā bioloģiski audzētos graudus mēs varētu pārdot un cept maizi no citiem miltiem," uzskata ceptuves vadītāja. Bioloģiski audzētos graudus "Ķelmēnu" ceptuvei, kur top Rankas rupjā rudzu maize, rudzu saldskābmaize, kviešu saldskābmaize, baltmaize un graudu maize, piegādā Jānis Kļaviņš no Rankas pagasta zemnieku saimniecība "Kalnakaļvi", Mudīte Kaufelde no Lizuma, kā arī Mārtiņš Upāns no Stāmerienas pagasta. Vācijā tiek iepirkts bioloģiski ražotais cukurs. Tiek izmantotas arī bioloģiski audzētas ķimenes, ko sarūpē "Kalnakaļvu" saimnieks. Pētot maizes tirgu, ceptuves vadītāja ievērojusi, ka veikalos vairāk pieprasīta ir rupjā rudzu maize. Uz tirdzniecības vietām maizi ved paši ar savu transportu. "Katru dienu vedam maizi uz Rīgu, bet katru vakaru viena automašīna iet uz Smilteni, jo mums izveidojusies brīnišķīga sadarbība ar SIA "Madara"," piebilst ceptuves vadītāja.
Konkurenci nejūt
Diennaktī "Ķelmēnos" izcep aptuveni 2,5 tonnas maizes, ko piegādā "Rimi" un "Top" veikalu ķēdēm Latvijā, kā arī specializētajiem ekoveikaliem. Ceptuvē ir maiņu darbs, tāpēc bez pārtraukuma tur rosība valda visu diennakti. Katrā maiņā strādā trīs cilvēki, kā arī viens strādnieks atbild par maizes plaucēšanu, bet četri fasē gatavo produkciju. Šobrīd saimniecībā kopumā strādā 30 cilvēki. Neliels skaits ceptuvē strādā kopš tās pirmsākumiem, bet kopumā kolektīvs šajā laikā ir mainījies.
"Konkurence starp maizes ceptuvēm noteikti ir, bet mēs to īpaši neizjūtam. Esam maza ceptuve un nevienam netraucējam, kā arī nemaz nevaram būt konkurenti lielajām ceptuvēm. Mums palīdz izdzīvot lielveikali. Lai gan pēdējā laikā veidojas arvien vairāk mazu veikaliņu, mēs savus sadarbības partnerus tomēr nemainām," saka V.Pauloviča.
Viņa nenoliedz, ka tieši vidējo veikalu ķēdes kavē maksājumus ceptuvei, kas savukārt rada problēmas tālākiem norēķiniem, piemēram, par patērēto elektroenerģiju, dārga ir transporta uzturēšana, cukurs un tamlīdzīgi. Piemēram, šajā mēnesī tikai par elektrību jāsamaksā 5000 latu.
Piedāvā jau sagrieztu maizi
Arī "Ķelmēni" neiztiek bez kredītiem bankās, bet tie vienmēr ņemti ļoti saprātīgi, lai, nevis iegādātos supermodernas iekārtas, bet gan uzturētu esošās, kas ar laiku nolietojas.
"Esam iegādājušies divas jaunas automātiskās maizes griešanas iekārtas, jo pircējiem piedāvājam galvenokārt sagrieztu maizi, bet joprojām turpinām maizi griezt ar iekārtu, kas ražota pirms daudziem gadiem, jo tā ir izturīgāka," prāto V.Pauloviča.
Tikai 15 kukuļi, kas nonāk Rīgā, Vidzemes tirgū, netiek sagriezti. Atsevišķi tiek gatavoti arī rupjmaizes grauzdiņi, ko piegādā Rankas pienotavai, maizes jogurta ražošanai, kā arī atpūtas centram "Lido" saldēdienu gatavošanai.
Algas nesamazina
Ceptuves vadītāja domā, ka krīze nav atstājusi iespaidu uz ceptuves darbiniekiem, jo viņu darba algas nav samazinātas. Pieņemot darbā jaunu strādnieku, V.Pauloviča izvēlas cilvēku, kuram šajā arodā nav nekādas pieredzes, jo tas, kurš vēlas strādāt ceptuvē, šo arodu ātri vien apgūst.
"Ir jābūt stipram cilvēkam, jo fiziskā slodze ir diezgan liela. Tieši tāpēc jau trešo gadu pie mums brauc fizioterapeits, kas masē strādniekiem sāpošās muguras," piebilst V.Pauloviča.
Savam kolektīvam, kurā lielākoties strādā sievietes, viņa galvenokārt vēl saticību. Savulaik ceptuvē strādājuši arī puiši, bet, vadītājas vārdiem izsakoties, "viņi netur to krunku".
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"