Dzirkstele.lv ARHĪVS

Arvien biežāk tiesā bērnu vecākus

Diāna Odumiņa

2009. gada 5. decembris 11:57

838
Arvien biežāk tiesā bērnu vecākus

Emocionālo vardarbību daudzās ģimenēs bērni izjūt katru dienu
Vecāki savus bērnus pamet vienus ieslēgtā istabā, atstāj gulēt piečurātā gultā, aizmirst pabarot ar siltām pusdienām, neved bērnus pastaigāties svaigā gaisa, nesarunājas, nerotaļājas, nesamīļo, nenodrošina iespēju izglītoties - tās visas ir emocionālās vardarbības pazīmes.

Par pieaugušo ģimenes locekļu emocinālo vardarbību pret savām atvasēm liecina bērnu vajadzību ignorēšana, psiholoģiska ietekmēšana, pazemošana, pašcieņas aizskaršana, piemēram, atraidot bērnu, kas lūdz viņu samīļot, pažēlot. Tas viss traumē bērnu, deformē vai kavē viņa attīstību.  

Mācās atpazīt emocionālo vardarbību

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija šogad Gulbenes novadā saņēmusi septiņus iesniegumus, kuros vēstīts par vardarbību pret bērniem. Tikai vienā gadījumā runa bija par situāciju skolā, pārējos sešos gadījumos bērni ir cietuši no vardarbības ģimenēs, galvenokārt emocionālās vardarbības.

 

Inspektore Līga Bērziņa "Dzirkstelei" saka, ka lielā daļā gadījumu konstatēta bērnu pamešana novārtā.

 

"Daudzi sabiedrībā joprojām šādus gadījumus neatpazīst kā vardarbību. Šāda vardarbība, bērna pamešana novārta nozīmē viņa emocionālo vajadzību un veselības nodrošināšanas prasību neievērošanu. Daudzi sabiedrībā šo vardarbības veidu uzskata par kaut ko jaunu," skaidro L.Bērziņa.

 

L.Bērziņa stāsta, ka visos inspekcijas konstatētajos gadījumos bērnu tiesību aizsardzība nodrošināta sadarbībā ar bāriņtiesām, citām organizācijām, valsts policiju neiesaistot. Taču arvien biežāk tieši valsts policija esot tā, kas aicina sadarboties Valsts Bērnu tiesību inspekciju.

 

Arī Gulbenes rajona prokuratūras virsprokurors "Dzirkstelei" uzsver, ka vardarbība pret bērniem kļūst komplicētāka, ietverot grūtāk atpazīstamo emocionālo vardarbību, pamešanu novārtā.

 

"Likuma izpratnē jebkura vardarbība ir vardarbība. Reizēm regulāra emocionāla pārestība, psihiska ietekmēšana var nodarīt daudz lielāku kaitējumu bērnam, salīdzinot ar vienu pērienu. Krimināllikums paredz saukšanu pie atbildības par cietsirdīgu vai vardarbību apiešanos ar nepilngadīgo," saka A.Circens.

 

Viņš stāsta, ka valsts policijas un prokuratūras darbinieki ir izgājuši speciālas mācības vardarbības dažādo veidu atpazīšanā. Taču prakse liecinot, ka novadā ir sociālie un bāriņtiesu darbinieki, kas ne tikai neprot atpazīt emocionālo vardarbību pret bērniem, bet arī nepamana to, jo pienācīgi nepilda savus darba pienākumus. Tāpēc ir bijuši gadījumi, kad A.Circens rosinājis šādus neprofesionālus darbiniekus atbrīvot no amata.

 

Tendences nesaista ar ekonomisko krīzi

Šogad Gulbenes rajona prokuratūra uzrādījusi divas apsūdzības par vardarbību pret bērniem, taču policijā ir vēl citi uzsākti kriminālprocesi par šādu pašu noziedzīgo nodarījumu. Tostarp ir apsūdzības par bērnu pamešanu novārtā, par emocionālo vardarbību. Šādus gadījumus A.Circens nesaista ar ekonomisko krīzi un nabadzības palielināšanos, jo bieži vien cietsirdībā vainotie vecāki dzīvo materiāli nodrošinātos apstākļos, badu necieš un pat atrod līdzekļus izklaidēm.

 

Gulbenes katoļu baznīcas priesteris Vjačeslavs Bogdanovs "Dzirkstelei" saka, ka vecāku cietsirdība pret saviem bērniem, visticamāk, ir neseno padomju laiku sekas. Tagad bērni dzimuši tai paaudzei, kas bērnības gadus vadīja pēdējos padomju varas gados, sabiedriski ekonomisko formāciju maiņas laikā.

 

"Tās ir sekas. Tā paaudze pati nav saņēmusi sava veida uzmanību. Toreiz sabiedrībā valdīja tās pašas noskaņas, kas tagad. Visi domāja tikai par labklājību, nerēķinoties ar savām ģimenēm, bērniem un citiem cilvēkiem. Toreiz visa uzmanība tika veltīta materiālajai izaugsmei. Tie, kas paši nav saņēmuši pienācīgu uzmanību ģimenē, neprot to dot arī saviem bērniem," saka priesteris.

 

Krimināllikums par cietsirdīgu vai vardarbīgu apiešanos ar nepilngadīgo vecākiem paredz brīvības atņemšanu uz trim gadiem, par tādām pašām darbībām pret mazgadīgo - pieciem gadiem.