Dzirkstele.lv ARHĪVS

Atkal reorganizācija

Evita Brokāne

2009. gada 2. decembris 08:00

1458
Atkal reorganizācija

No pašreizējām 149 štata vietām virsmežniecībā paliks tikai 89
Ar šodienu Ziemeļaustrumu virsmežniecības darbu atkal skar diezgan lielas strukturālas izmaiņas. Kā norāda Ziemeļaustrumu virsmežniecības virsmežzinis Andis Krēsliņš - tas ir tikai tādēļ, ka valstī nav naudas.

A.Krēsliņš informē, ka virsmežniecībā divos etapos - gan ar 1.decembri, gan ar 1.janvāri - tiek krietni samazināts štata vietu skaits - no pašreizējām 149 štata vietām paliks vairs tikai 89.

"Lai to panāktu, tiek reorganizētas mežniecības. Virsmežniecības teritorijā 12 mežniecību vietā paliks 8 mežniecības," stāsta A.Krēsliņš.

Gulbenes novada teritorijā būs Gulbenes un Lejasciema mežniecība. Lejasciema un Lizuma mežniecības teritorijas tiek apvienotas vienā mežniecībā. Arī Alūksnes novadā būs divas mežniecības - Alūksnes un Bejas. Apes novada teritorijā turpinās darbu Gaujienas mežniecība. Baltinavas novads un Balvu novads ietilps vienas mežniecības teritorijā - Balvu mežniecībā. Viļakas un Rugāju novadā tiks saglabāts pa vienai mežniecībai.

Samazinājums attiecas ne tikai uz cilvēkiem

Būtiski samazināsies mežsargu skaits - apmēram no 70 apgaitām tiks samazināts uz 40 apgaitām.

"Jau pašreiz mēs vairs neveicām vispārēju mežu uzraudzību - reaģējām uz signāliem, pārbaudījām tās vietas, kur notika saimnieciskā darbība, taču pieļauju, ka turpmāk mēs ievērojami mazāk pārbaudīsim vietas, kur notiek saimnieciskā darbība. Mēs izvērtēsim riskus, kur varētu būt kādi pārkāpumi vai neskaidrības, un dosimies tikai tur, jo samazinājums attiecas ne jau tikai uz cilvēkiem, bet arī uz materiāltehniskajiem resursiem - uz degvielu un transportu," norāda virsmežzinis.

Uz pusi tiks samazināts arī darbinieku skaits, kas strādā virsmežniecības centrālajā aparātā. "Šim samazinājumam ir divi iemesli - pirmkārt, ar 1.janvāri tiek centralizēta grāmatvedība un personālvadība, un otrkārt - finanšu trūkums. Mēs šeit bijām 24 darbinieki, paliksim - 12. Tas, protams, atsauksies uz cilvēku apkalpošanas tempiem. Tik ātri droši vien vairs cilvēkus nevarēsim apkalpot, bet centīsimies vismaz iekļauties likumā noteiktajos termiņos," saka A.Krēsliņš.

Visvairāk baida ugunsbīstamā sezona

Virsmežzinis norāda, ka visvairāk tomēr meža dienesta darbiniekus baida ugunsbīstamā sezona.

"Ja atkārtosies 2005.gads ar daudzajiem meža ugunsgrēkiem, ar resursiem, kas mums ir palikuši, mēs varbūt arī varēsim atklāt ugunsgrēkus, taču dzēšanai nekādu nopietnu resursu mums vairs nebūs. Var arī notikt kavēšanās ar atklāšanu, jo mežsargu apgaitas būs divreiz lielākas, tas nozīmē, ka viņi arī divreiz sliktāk pārzinās savas apgaitas un ceļus," secina virsmežzinis.

Viņš arī piebilst, ka ugunsapsardzības komandas tiks komplektētas tikai uz sezonu, kas arī var radīt problēmas.

"Ja cilvēkiem būs normāls darbs, viņi taču negaidīs ugunsbīstamo sezonu, kad mēs viņiem kaut ko piedāvāsim, tādējādi var zust arī profesionalitāte," vērtē A.Krēsliņš.

"Kā vienmēr pa priekšu ejam ar cilvēku samazināšanām un tad tikai tiek domāts, ko spēs izdarīt un ko nespēs. Uzskatu, ka ar to cilvēku skaitu, kas mums paliks, visas funkcijas, kas tika veiktas līdz šim, vairs nebūs iespējams paveikt," saka A.Krēsliņš.

 "Valstī visu laiku ir ienākusi nauda no koksnes resursiem, tas arī ir vienīgais nopietnais mūsu valsts resurss. Ja arī tas netiks taupīts un saudzēts, domāju, ka pēc dažiem gadiem mēs varam nonākt pie ievērojami lielākas sasistas siles," uzskata A.Krēsliņš.