Iemīl baletu, pateicoties mazdēlam

2009. gada 30. novembris 17:55

1707

Baletdejotājs Arturs Sokolovs: "Galgauskā es jūtos kā mājās!"
Pagājušās nedēļas pirmdienā svinīgajā "Spēlmaņu nakts" ceremonijā Rīgā, Dailes teātrī, balvu - "Skatuves naglu" - saņēma arī Nacionālā operas un baleta teātra mākslinieks Arturs Sokolovs, kas atzīts par gada baleta mākslinieku, īpaši slavējot viņu par Fanča lomā baletā "Kopēlija" un Nataniela lomā iestudējumā "Smilšu vīrs".

Balvas saņemšanas brīdī viņš no lielās skatuves sacīja paldies vecvecākiem un krustmātei. To dzirdot, tuviniekiem Galgauskā bija jāslauka prieka asaras. Ne radinieki, ne pats Arturs neesot zinājis, ka tieši viņam no visiem septiņiem nominētajiem baleta māksliniekiem tiks piešķirta balva. Visiem tas bijis pārsteigums.

Arturs: "Sapņoju par Spartaka lomu."

"Dzirkstele" telefoniski sazinājās ar Arturu. Viņš atzīst, ka nav pat iedomājies, ka saņems šogad šo balvu. Uz "Spēlmaņu nakts" ceremoniju ar tādu domu nemaz neesot gājis. Viņš saka: "Ir novērtēts mans darbs, ieguldījums jau 16 gadu garumā, kopš esmu sācis nodarboties ar dejošanu."

Viss sācies ar to, ka horeogrāfi viņam likuši: "Turi taisnu muguru! Būs viss labi" Tā arī esot iznācis. Arturs atzīst, ka baleta mākslā panākumi var būt tikai tad, ja, pirmkārt, tiek ieguldīts liels darbs, otrkārt, ir vajadzīgas dotības un, treškārt, kā uzsver baletdejotājs, "ir jāgrib". Tātad viens no izšķirošajiem faktoriem ir gribasspēks. "Bez tā nekādi nevar iztikt. Laikam jau nevienā profesijā nevar gaidīt panākums, ja cilvēks neliek lietā savu gribasspēku," saka viņš.

Izvaicāts par sapņiem, par nākotnes iecerēm, Arturs saka: "Sapņoju par Spartaka lomu baleta iestudējumā."

Krustmāte: "Vienkāršs puisis!"

"Tagad zinu, kā tas ir, ka no pārsteiguma cilvēks tādā brīdī nevar parunāt," saka Artura krustmāte Tatjana Slicāne. Viņa bilst, ka radi Galgauskā kā jau lauku cilvēki jūtas attāli no lielās mākslas pasaules, taču tai pieder viņu Arturs. Un tas nozīmē daudz.

"Bijām par Arturu priecīgi, jo viņam savs darbs patīk, viņš cenšas. Arī agrāk viņš bija nominēts gada balvai, taču nesaņēma to. Baletā Latvijā ir daudz talantīgu cilvēku. Tagad, kad viņš ir atzīts par labāko, prieka asariņa nobira," atzīst Tatjana, kuru "Dzirkstelei" izdodas satikt darba vietā - Galgauskas veikalā. Bijis savādi, saviļnojoši, un, protams, patīkami redzēt savu tuvinieku televīzijas ekrānā brīdī, kad viņu nosauca par gada labāko baleta mākslinieku Latvijā.

"Arturs ir ļoti jauks. Sirsnīgs, atsaucīgs. Ja viņš nāktu pretī uz ielas, neviens nevarētu pateikt, ka viņš ir baletdejotājs. Liktos, ka vienkāršs puisis! Mums radiniekiem viņš ir ļoti mīļš," saka Tatjana.

Pateicoties tam, ka radinieks ir baleta mākslinieks, arī Galgauskas radi ir iepazinuši šīs mākslas pasauli. Tatjana bijusi skatīties izrādes ar krustdēla piedalīšanos. Tagad vēlas noskatīties arī "Gulbja ezeru", kur Arturs dejo ļaunā burvja Rotbarta partiju.

"Artura tētis Aleksandrs Sokolovs ir mans brālis," stāsta Tatjana. Brāļa ģimene dzīvojot Rīgā. Tur arī pasaulē nācis Arturs un vēlāk viņa jaunākais brālis, kas itin nemaz neesot saistīts ar baletu. Arturu baletam pievērsusi mamma - Rita. Puikam tobrīd bijuši desmit gadi. Viņam tas gājis pie sirds. Arturs beidzis Rīgas horeogrāfijas vidusskolu.Un tagad jau astoņus gadus viņa darbavieta ir Rīgas Nacionālajā operas un baleta teātrī.

Bērnībā vasarā Arturs vienmēr brīvlaiku vadījis Galgauskā. "Viņam te ļoti patika. Parasti uz Jāņiem Galgauskā notika sporta svētki, Arturs vienmēr tajos piedalījās kopā ar maniem bērniem. Ņēma balvas sacensībās," stāsta Tatjana.

Vectēvs: "Mazdēls cītīgi strādā."

Pie Artura vecmammas un vectēva Annas un Leonīda Sokoloviem "Dzirkstele" dodas uz viņu mājām "Aizvējos". Anna stāsta, kā televīzijā noskatījusies mazdēla sumināšanu.

"Tikko jau gribējām televizoru izslēgt. Domājām, ka laikam mazdēlam balva nebūs. Nebija iepriekš nekas zināms. Es nesapratu pat, cik ātri viss notika, kad paziņoja rezultātu," saka vecmamma. "Kā sapnī," piebilst vectēvs.

Leons atzīst, ka tieši mazdēls ir viņā radījis cieņu pret baleta mākslu.

"Mazdēls cītīgi un daudz strādā. Tas ir smags darbs," saka viņš. Vecamma saka, ka pat žēl mazdēla. Viņa darbs nozīmē gan fizisku, gan garīgu piepūli. Mēdzot būt traumas.

"Bija samežģījis kāju, vairākus mēnešus bija jāsaudzē sevi," saka Anna. Viņai pavisam ur četri mazdēli, visi mīļi, visi draudzīgi savā starpā.

Kopš Arturs ir pieaudzis, viņš retāk atbrauc uz Galgausku nekā savulaik zēna gados. Taču regulāri zvanot savējiem uz laukiem, apvaicājoties, kā visiem klājas. "Ļoti sirsnīgs ir mazdēls. Nesen bija atbraucis. Bija paņēmis brīvu svētdienu. Pirmdiena arī bija brīva. Ir bijis pie mums kopā ar savu draudzeni. Viņa arī ir baletdejotāja," stāsta Anna. Leons piebilst, ka Artura draudzene arī ir ļoti talantīga un apņēmīga savā profesijā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Iemīl baletu, pateicoties mazdēlam

Kategorijas