Izvēlas dzīvot un saimniekot laukos

2009. gada 12. novembris 08:55

1699

Armands Salenieks: " Doma par privāto uzņēmējdarbību man bija jau sen."
Tirzas pagasta Vecadulienas "Dūnītēs" vairāk nekā trīs gadus dzīvo un saimnieko Jana un Armands Salenieki - jauni cilvēki, kuri dzīvi un darbu pilsētā nomainījuši pret laukiem, izveidojot SIA "Salenieki AJ". Armands nopietni pievērsies dārzeņu audzēšanai, bet Jana strādā Lauku atbalsta dienestā Gulbenē.

"Esmu dzimis Jūrmalā. Pirms pārcēlos uz dzīvi laukos, pusgadu dzīvoju Jelgavā. Neesmu pabeidzis studijas, bet kādu laiku mācījos Latvijas Universitātē ekonomikas fakultātē, kā arī strādāju par datorgrafiķi. Doma par privāto uzņēmējdarbību man bija jau sen, lai gan nebiju izdomājis ar ko konkrēti nodarbošos. Par saimniekošanu laukos izšķīros tikai tad, kad satiku savu sievu Janu, kurai Vecadulienā bija zeme un māja. Uz laukiem braucu jau ar konkrētu mērķi," stāsta Armands.

Šobrīd viņš un Jana neklātienē papildina zināšanas Bulduru dārzkopības skolā.

"Es mācos tāpēc, lai man būtu zināšanas dārzkopībā, bet Jana - lai būtu izglītību apliecinošs dokuments. Tas ir nepieciešams, jo startējam Eiropas Savienības atbalsta programmā jaunajiem lauksaimniekiem," piebilst Armands.

Audzēs gurķus

Pagājušajā vasarā Armands 3 hektāru platībā audzējis gurķus, kā arī pavasarī pircējiem piedāvājis tomātu un dažādu puķu dēstus.

"Arī turpmāk pievērsīšos galvenokārt gurķu audzēšanai, jo esmu izpētījis tirgu un pārliecinājies, ka vasaras mēnešos Latvijā audzētu gurķu nemaz nav tik daudz. Lai ievērotu augu seku, audzēšu arī citas kultūras, piemēram, burkānus, kāpostus un citu, lai savu produkciju varētu piedāvāt kafejnīcām un citur. Daudz vairāk audzēšu arī puķu stādus," stāsta Armands.

Šis gads neesot bijis gurķiem labvēlīgs, tāpēc, pārdodot produkciju, izdevies atpelnīt tikai pavasarī ieguldīto naudu. 2010.gadā Armands nolēmis gurķus audzēt jau 4 hektāru platībā, tam izmantojot nomas zemi. Dažādu šķirņu gurķu sēklas saimnieks iepērk Latvijā. Šķirnes ir iecerēts dažādot. 3 hektāros audzēs pārējās dārzeņu kultūras. Saimniecībā nav pagraba, tāpēc dārzeņus iecerēts uzglabāt pēc sentēvu metodes - uz lauka ķīpās, jo tad ir mazāk prasību no kontrolējošām iestādēm. Armands stāsta, ka līdz šim neesot bijis tā, ka nezinātu, kam pārdot izaudzēto produkciju. Gurķu novākšanā talkā aicinot arī strādniekus.

"Gurķus un dārzeņus vedu pārdot uz Rīgu, jo tur nakts tirgū par mazāku cenu iespējams atdot lielu produkcijas daudzumu. Ir iespējams nodibināt kontaktus ar produkcijas uzpircējiem, kas atbrauc paši uz saimniecību. Braucu arī uz tirgu Balvos, jo tur pircēju ir salīdzinoši vairāk nekā, piemēram, Gulbenē," stāsta Armands. Kopā ar nomāto platību SIA "Salenieki AJ" 2010.gadā apsaimniekos 45 hektārus zemes.

Iesniedz projektu

Lai varētu nopirkt nepieciešamo tehniku, projekts iesniegts atbalsta programmā jaunajiem zemniekiem. "Projektam gūstot atbalstu, mēs varam aizņemties naudu bankā, jo 10 procenti ir jāiegulda no savas naudas. Gribam iegādāties traktoru, piekabi dārzeņu pārvadāšanai, nelielu arklu, frēzi, stādāmās iekārtas un tamlīdzīgi. Gandrīz visu naudu izlietosim tikai tehnikai," stāsta Armands.

SIA "Salenieki AJ" projekta kopējā summa ir 41 900 lati. Startējot kā jaunajiem zemniekiem, ir iespējams saņemt 20 procentu avansu, kas šajā gadījumā ir 11 000 latu. Armands uzskata, ka darbu ārzemēs meklē tās jaunās ģimenes, kas nevēlas uzņemties atbildību un paši nezina, ko darīt.

"Vienmēr vieglāk ir strādāt algotu darbu, katru mēnesi noteiktā dienā saņemot algu, bet mums tā nav, jo nemitīgi ir jārēķina, ko un kā darīt, kur, cik daudz ieguldīt naudu, cik dabūsi atpakaļ. Katru mēnesi rēķinu, cik liela varētu būt raža," spriež Armands.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Izvēlas dzīvot un saimniekot laukos

Kategorijas