Ar mājokļu siltināšanu Gulbenē īpaši nesteidzas

2009. gada 27. oktobris 08:00

1696

Ar mājokļu siltināšanu Gulbenē īpaši nesteidzas

Dzīvokļu īpašnieki baidās, ka nevarēs samaksāt komunālos maksājumus un kredītu, kas ņemts mājas siltināšanai
Kopš 14.aprīļa Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūrā varēja sākt iesniegt projektus tā sauktajai Eiropas Savienības fondu atbalstītajai mājokļu siltināšanas programmai. Lai gan daudzdzīvokļu māju siltināšana, piesakot to Eiropas Savienības atbalstam, izmaksā uz pusi lētāk, jo 50 procentus izmaksu pēc siltināšanas veikšanas atmaksā, tomēr no Gulbenes novada līdz šim aģentūrā programmas sestajai kārtai (no 19.septembra līdz 19.oktobrim) saņemts tikai viens pieteikums. Vairākas mājas ir nosiltinātas jau pirms šīs programmas.

Baida banku procenti Ēku siltināt vēlējusies arī Skolas ielas 5/6 māja, taču mājas vecākais Edmunds Gobiņš gan atzīst, ka no šīs ieceres tomēr, iespējams, uz kādu laiku nāksies atteikties.

"Solīja, ka arī no aģentūras brauks un apskatīs ēku, bet nu jau vairāk nekā divas nedēļas neviens nav rādījies," saka E.Gobiņš.

Par daudzdzīvokļu mājas siltināšanu domājuši arī Gaitnieku ielas 10. nama ļaudis, ar zināmu skaudību uzlūkojot Gaitnieku ielas 1a namu, kur nesen pabeigta ēkas siltināšana, tomēr arī viņi nolēmuši pagaidām atturēties.

"Pat tad, ja ir šis valsts 50 procentu atbalsts, daudzi mūsu mājas iedzīvotāji baidās ņemt kredītu, uzskatot, ka ir nestabila banku sistēma. Es uzskatu, ka mūsu mājai šī 50 procentu programma noteikti atmaksātos. Arī paņemt kredītu mājai nav problēmu, bet baida mainīgā procentu likme bankās, tāpēc mājas iedzīvotāju sapulcē nolēmām pagaidām no siltināšanas atteikties, kamēr nostabilizēsies banku noteikumi," saka Gaitnieku ielas 10. mājas padomes locekle Inita Sudraba.

Būs jāmaksā papildus

Lai pieteiktos finansējuma saņemšanai, aģentūrā ir jāiesniedz ne tikai pieteikums un dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokols, kurā ierakstīts viņu lēmums, bet arī energoaudita pārskats, būvniecības projekts, būves tehniskās apsekošanas atzinums un vēl citi dokumenti. Tas nozīmē, ka rezultātā siltināšanas izdevumi būs krietni lielāki nekā atmaksātie 50 procenti no kopējām izmaksām.

Dzīvokļu kooperatīvās sabiedrības "Frēzija 2004" valdes priekšsēdētājs Vladislavs Kaža, kurš apsaimnieko Nākotnes 2/3 namu un ēku Rīgas ielā 32, izrēķinājis, lai nosiltinātu Nākotnes 2/3 ēku, kopumā ir vajadzīgi vismaz 55 000 latu.

"Tas nozīmē, ka no šīs summas 26 000 latu ir mūsu nauda un 26 000 - Eiropas fondu nauda. Šajā ēkā jau ir labi sakārtots siltummezgls, tāpēc ieguvums būs tikai 5 līdz 7 procenti. Naudu, ko ieguldīsim mājas siltināšanā, dabūsim atpakaļ tikai 12 līdz 15 gadu laikā, tāpēc tas neatmaksājas. Mēs vairāk domājam par ēkas gala sienu siltināšanu. Domāju, ka Gulbenē šo atbalsta programmu izmantotu daudzas daudzdzīvokļu mājas, ja vien nevajadzētu maksāt par visiem projektiem un saskaņojumiem. Diemžēl birokrātija ir liela," uzskata V.Kaža.

Viņš noskaidrojis, ka tikai tehniskā projekta izgatavošana maksā no 3000 līdz 5000 latu atkarībā no mājas un firmas, kas projektu izstrādā.

"Paldies, Dievam, ka mēs savu māju jau esam nosiltinājuši, jo jaunajā programmā ir ārkārtīgi daudz dažādu nosacījumu, kas maksā dārgi. Pagājušais gads parādīja, ka maksa par siltumu mūsu mājai bija mazāka un dzīvokļi siltāki. Bet ne jau tikai ēkas siltināšana dod vajadzīgo efektu. Ir jāizdara vēl daudz kas cits, piemēram, jāsakārto siltummezgls, siltuma padeves caurules un stāvvadi. Nav nozīmes siltināt ēku, kurā neieplūst siltums. Ja visi pērn maksāja 1,80 latus par kvadrātmetru, tad mēs - tikai 0,60 santīmus. Pirms ņēmām kredītu bankā ēkas siltināšanai, ar iedzīvotājiem runājām un visu skaidrojām gandrīz trīs mēnešus," stāsta Rīgas ielas 39. nama iedzīvotājs Valtis Krauklis.

Kredītu ēkas siltināšanai, izmantojot šo atbalsta programmu, var ņemt pat uz 15 gadiem, bet kredīta maksājumu sadala uz visiem dzīvokļu īpašniekiem, kuru ikmēneša maksājumu rēķinam par mājokli pieskaita arī kredīta izdevumus.

Ir siltāk un galvenais - lētāk

Gaitnieku ielas 1a siltinātās mājas vecākais Ervīns Bukšs stāsta, ka sākotnēji tikai trīs četri cilvēki bijuši pārliecinātai par siltināšanas efektivitāti.

"Lai arī mājā dzīvo pensionāri un cilvēki, kuri nav īpaši materiāli nodrošināti, visi tagad ir apmierināti. Ir pagājis gads, un pagājušās ziemas siltumapgādes rēķini parādīja, ka mēs maksājam ievērojami mazāk nekā iedzīvotāji, kuri Nākotnes ielā dzīvo tāda paša projekta nesiltinātās mājās. Mums vislielākais rēķins bija nedaudz pāri 50 latiem, bet tur apmēram 120 lati. Pārliecināt iedzīvotājus bija ļoti grūti, jo mums neviens neticēja, ka maksa par patērēto siltumu tik ļoti samazināsies. Salīdzinājumā ar nesiltinātajiem namiem, turklāt vēl maksājot bankai kredītu, mēs pagājušajā gadā pat ietaupījām līdzekļus," stāsta E.Bukšs.

Arī šīs mājas iedzīvotāji ņēmuši kredītu bankā - 79 000 latu. E.Bukšs stāsta, ka katru mēnesi, piemēram, trīsistabu dzīvokļa saimniekam jāmaksā 8 līdz 9 latu kredīts kopā ar bankas procentiem.

Gulbeniete Rūta Enika dzīvo Rīgas ielas 39.namā, kas ir nosiltināts jau pirms šīs atbalsta programmas, un ir apmierināta.

"Rudenī, kad vēl nesākas apkures sezona, un pavasarī, kad tā jau ir beigusies, mājas izdziest. Ja nesiltinātās mājās jau ir tikai plus 14 grādi, tad mūsējā tie ir plus 20 grādi. Siltināta ēka siltumu saglabā krietni ilgāk, tāpēc arī apkures sezonu var sākt vēlāk, bet pavasarī - agrāk atteikties no apkures. Tas ir it kā sīkums, bet iedzīvotāji siltuma efektivitāti ļoti izjūt. Dzīvojot siltinātā mājā, mēs maksājam krietni mazāk. Kredīta maksājums tiek pieskaitīts pie apsaimniekošanas izmaksām. Reizē ar mājas siltināšanas projektu mums tika sakārtotas arī lodžijas un pievilcīgāka kļuva ēkas fasāde," stāsta R.Enika.

Fakti

Pētījumi liecina, ka: caur māju ventilāciju izplūst 20 procenti siltuma, caur jumtu - 20, caur logiem - 18, sienām -20, caur pamatiem - 5 procenti.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ar mājokļu siltināšanu Gulbenē īpaši nesteidzas

Kategorijas