No lazdas līdz mēbelei

2009. gada 22. oktobris 16:11

3213

Vieglas, dabiska koka mēbeles no lazdu kārtīm var izgatavot katrs pats. Taču, lai izdotos, pie darba jāķeras jau šomēnes, atklāj Tukumā pazīstams meistars Pauls Čivlis.

Materiāls jāmeklē mežā
Lazdas cirst dodas oktobrī, kad beigusies veģetācija. Der dažādu izmēru kārtis 18 - 35 milimetru diametrā, atkarībā no tā, kādām konstrukcijām tās paredzētas, - karkasam vajag resnākas, apdarei - tievākas. Vislabākās lazdas aug ozolu gāršās vai audzēs. Arī ieva ir ideāls koks, kas viegli lokās, vienīgais mīnuss ir tas, ka ievai nav tik garu dzinumu bez zariem kā lazdai (zara vietu jāprot ielocīt, citādi tā plīsīs). Lokana ir arī kļava.

Sagatavojot izejmateriālu, visvieglāk strādāt ar mačeti. Lazda ne vien jānocērt, bet arī jāatzaro - ar cirvi grūtāk trāpīt zariem, bet mačetei asmens daudz garāks (vidēji 50 centimetru), un tā šādam darbam ir ideāli piemērota.

Kārtis nemizo
Gatavās kārtis vislabāk locīt, kamēr zaļas un svaigas - aukstā laikā tās tik ātri neizkalst, bet vecākas kārtis lokanībai jāsautē (liek ūdens katlā un vairākas stundas vāra, laiku pa laikam pārbaudot lokanību; ja par ilgu vārīs, koksne sāks izšķīst).

Katls tvaicēšanai jāņem jo lielāks, jo labāk. Kārtis katlā liek stāvus un sautē, izmantojot ūdens tvaiku. Process būs efektīvāks, ja telpu ap katlu norobežosiet ar plēvi, segām vai ko citu, kas neļauj tvaikam tik ātri aizplūst. Latvijas brīvvalsts laikā kokmateriālu apstrādei cieņā bija no dēļiem sanaglotas tvaicējamās kastes. Vienā kastes galā sakurināja ugunskuru, virs kura iekāra katlu ar ūdeni.

Sagatavotās kārtis nemizo, jo nomizotu lazdu nav iespējams saliekt - tā lūst. Gatavu mēbeli var slīpēt, taču tas ir milzīgs darbs - vismaz mēnesi būs jālodā ap vienu krēslu. Novērtēsim arī nemizota koka estētisko vērtību!

Sāk ar kājām
Krēsla darināšanu sāk ar kāju «kastītes» izveidi. Vispirms kājām domātās kārtis nozāģē vajadzīgajā garumā un tad nostiprina uz kādas pamatnes (piemēram, dēļu klāja ar četriem caurumiem); pēc tam var stiprināt tai klāt liektās formas.

Jāraugās, lai krēsls būtu stabils un negāztos apkārt. Krēsla kājām garumu atstāj ar nelielu rezervi (10 - 15 centimetru robežās). Koks žūstot vērpjas un raujas - dažādu spriegumu ietekmē izmēri mainās, tāpēc kājas vajadzīgajā garumā piezāģē tikai pēc tam, kad mēbele izžuvusi.

Stiprināšanai var izmantot naglas, taču ir viens «bet» - koks žūstot saraujas, un naglu galviņas paliek ārpusē (pat ja gribētu, vēlāk visām naglām nevar tikt klāt), tāpēc lietderīgāk stiprināšanai ņemt ģipškartona skrūves. Skrūve «ievelkas» koksnē dziļāk, un, arī kokam izžūstot, galviņa paliek iekšpusē.

Saskrūvēto mēbeli nedēļas divas žāvē vēdināmā telpā. Pēc tam skrūves, cik iespējams, vēl pievelk, bet galviņu vietas aizšpaktelē ar tepi un noslīpē (der kokam domātās - tikai veikalā jāizvēlas piemērots tonis).

Labākai noturībai pret mitrumu lazdu mēbeles noklāj ar caurspīdīgo «Pinotex» antiseptiķi, tomēr ilgstoši turēt mitrumā nav vēlams, teiksim, atstāt pa vasaru zālājā, jo krēslu kājas sāks trupēt. Šādas mēbeles ir piemērotas verandām, āra nojumēm un lapenēm.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

No lazdas līdz mēbelei

Kategorijas