Lai sīpolā krājas spēks
«Tulpes esmu stādījusi arī janvārī, un pavasarī tās skaisti ziedējušas,» iedrošinot vēl rudenī iedēstīt sīpolpuķes, saka Indra Vilāne, kas liliju, narcišu, tulpju, krokusu un virkni citu ziedu un sīpolu audzēšanas prasmes izkopj kopš astoņdesmitajiem gadiem.
Oktobra pirmā puse ir pēdējais laiks iedēstīt krokusus un sniegpulkstenītes, kuru sīpoliņi jau tagad dzen saknītes, jo zied visagrāk. Galvenais nosacījums - līdz salam sīpolam jāpaspēj iesakņoties.
Steidz norakt lilijas
Ja vasaras otrajā pusē ilgāk ziedošās sīpolpuķes neplāno pārziemināt apstādījumos, nevajadzētu kavēties ar to norakšanu, stāsta I.Vilāne. Viņa iesaka gladiolu sīpolus jau pirms žāvēšanas pilnībā atbrīvot no zaļā ziedkāta, ko daudzi mēdz atstāt pat sprīdi garu visā uzglabāšanas laikā līdz pavasarim. Šī laksta daļa ir lieliska pārziemošanas un barošanās vieta ar aci nesaskatāmajiem tripšiem, kas vasarā pārņēmuši gladiolas.
Ja gladiolām ziedkātu nenogriež līdz pašam sīpolam, tripši siltumā strauji savairojas, bet sīpols līdz pavasarim ir sačākstējis un it kā izžuvis. Pat ja tāds atkal uzdīgst, puķu mīļotāji vasarā brīnās, kāpēc ziedpumpuri apžūst, bet ziedi tā arī neatveras. Pie tā lielākoties vainīgi tripši, kas izsūc auga sulu.
«Man gladiolu sīpoli glabājušies trauciņā uz klavierēm un pavasarī bijuši tikpat sulīgi un spoži, jo tos nav pārņēmuši šie kaitēkļi. Tripšu māmiņa siltā telpā «izperina» miljoniem pēcnācēju, tāpēc jau ap jauno gadu sīpoli sakaltuši,» zina teikt puķkope.
Pirms likt «ziemas guļā», viņa iesaka izžāvētos sīpoliņus ievietot maisiņā, iepūst kādu pretinsektu aerosolu, noturēt diennakti un tikai tad likt glabāties.
Runājot par puķu sīpolu glabāšanu, I.Vilāne atklāj arī izplatītāko iemeslu, kādēļ vasarā skaisti sazaļo, bet tā arī neuzzied frēzijas. Iemesls - nepareiza glabāšanas temperatūra. Daudzi iedomājas, ka sīpoliņi jātur vēsā vietā, taču izrādās - lai ieriestos ziedpumpuri, šo puķu sīpoli jāliek ļoti siltā vietā, ieteicams pat tuvu karstiem radiatoriem.
Retumus viegli pavairot
Sīpolpuķu audzētāja I.Vilāne iesaka vienkāršu veidu, kā pavairot lilijas vai hiacintes, ja tikts pie kāda retas šķirnes sīpola vai ja gribas līdz pavasarim iegūt vairāk stādāmā materiāla.
Ar hiacintēm dara tā: paņem vienu sīpoliņu un ar asu žileti gareniski sagriež iespējami vairāk šķēlītēs tā, lai katrai paliktu kaut minimums no saknes daļas. Šajā procesā gan jāievēro liela sterilitāte, žileti, piemēram, pamērcot spirtā. Pēc tam iegūtās šķēlītes kārto litra burciņā, kārtām pārkaisot mitru kūdru vai perlītu. Pēc tam trauku liek kādā siltā vietā (der kaut augšējais plauktiņš vannas istabā) un «aizmirst» līdz pat pavasarim, kad burciņā būs izaudzis daudz jaunu sīpoliņu.
Līdzīgi pavairojamas lilijas. Tās gan negriež šķēlītēs, bet gan atdala zvīņas, ko izvieto vienkāršā kūdras maisā. Pavasarī šo «saturu» ar visām apsakņotajām zvīņlapiņām ieber vadziņā. Vasaras otrajā pusē būs daudz uzziedināšanai derīgu sīpolu, bet, ja paveiksies, kāda lilija ar ziediem iepriecinās jau šajā vasarā.
Nezinātājam, rudenī norokot lilijas, lieki varētu šķist arī mazie sīpoliņi pie stumbra, taču jāņem vērā, ka tie ir labs un dabiski pavairots stādāmais materiāls, kas nākamgad varbūt jau uzzied.
Mēslo jau stādot
Šajās nedēļās vēl var iespēt iedēstīt lilijas, sadalītās narcises un citas sīpolpuķes, kuru ziedēšanu vēlas baudīt agrāk pavasarī. Līdz pat salam nebūs nokavēts ar tulpju stādīšanu. I.Vilāne iesaka mazākos (krokusu, sniegpulkstenīšu, narcišu, hiacinšu, frēziju) sīpoliņus dēstīt sprīdi dziļi, bet divtik un vēl dziļāka vieta labpatiks lilijām.
«Lilijām galvenās saknes, kas baro stumbru un dod spēku ziedu veidošanai, aug nevis zem sīpola, bet gan stumbra daļā līdz augsnes augšai virs sīpola,» izpētījusi dārzkope. Jāņem vērā arī fakts, ka jaunie sīpoliņi veidojas pie stumbra, kas atrodas zemē. Jo vairāk vietas, jo vairāk jaunu sīpoliņu vasaras laikā izaugs, tādēļ «lilijas būs priecīgas», ja tās stādīs pat 25 centimetru dziļumā gaisu un mitrumu caurlaidīgā substrātā.
Kā un kad pareizi mēslot? Sākot ar pavasari, līdz uzziedēšanai minerālmēslus der pakaisīt vismaz divas reizes. Taču lēni šķīstošas barības vielas noderēs arī stādīšanas laikā. Puķkope iesaka izveidotā vadziņā vispirms ielikt sīpoliņus, tad tiem uzbērt pāris centimetru kūdras kārtu un virs tās likt labi satrūdējušus kūtsmēslus vai uzkaisīt minerālmēslus, ko līdz virskārtai atkal pārklāj ar kūdru vai augsni. «Nevajag aizrauties ar mēslošanu zem sīpola, jo «ēd» virsējās saknītes, kas nāk no stumbra,» liliju noslēpumus atklāj I.Vilāne.
Par mulčas nepieciešamību viņa secina: «Neviens augs nav dusmīgs, ja uz ziemu to uzliek, tikai pavasarī jāatceras laikus pirms zaļošanas noņemt.» Par siltu virskārtu sevišķi pateicīgas būs tulpes, krokusi un hiacintes.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"