Neizdodas novākt izaudzēto

2009. gada 21. oktobris 14:47

944

Lai zemnieks izžāvētu tonnu rapša sēklu, viņam jāmaksā apmēram 100 lati, bet par tonnu maksā 150 latus.
Šoruden krusa, lietus un pirmais pārāk agri uzsnigušais slapjais sniegs ir paveicis savu. Dažviet tīrumi ir piemirkuši, tāpēc nav iespējams uzbraukt uz lauka. Gulbenes novadā daudzviet lauksaimniekiem nav izdevies novākt izaudzēto ražu. Palikuši nenokulti labības, kā arī rapša un griķu lauki. Tas radījis ievērojamus zaudējumus zemniekiem.

Baidās aprēķināt zaudējumus "Pavasarī 8 hektāru platībā iesēju griķus, bet šoruden izdevās novākt tikai pusi no visas platības, jo lauks ir neizbraucams mitruma dēļ. Pat nemēģinu aprēķināt zaudējumus, jo katru gadu jau zemniekam kaut kas ir jāzaudē, bet šoruden griķiem būtu ļoti laba raža. No hektāra iekūlu apmēram 20 centnerus griķu. Tiesa, arī iekultos griķus īsti nezinu, kam pārdot. Baumu līmenī esmu dzirdējis, ka tos par zemu cenu iepērk akciju sabiedrība "Rīgas dzirnavnieks"," stāsta Stāmerienas pagasta bioloģiskās zemnieku saimniecības "Priednieki" īpašnieks Mārtiņš Upāns.

Zemnieks cer, ka varbūt kādreiz tomēr izdosies izaudzēto ražu pārdot par izdevīgu cenu. "Kad tas būs, to ir grūti prognozēt," piebilst M.Upāns.

Par kaltēšanu - 100 lati

Zaudējumus nevēlas rēķināt arī Litenes pagasta lielākās zemnieku saimniecības "Sopuļi" īpašnieks Gunārs Ciglis. To, ka tie ir lieli, liecina fakts, ka tā arī nav izdevies novākt 75 hektārus griķu. "Ja reiz valstī viss put, tad lai put arī. Visu paveica sniegs un vētra, kas salauzīja griķu stiebrus. Labi, ka vismaz rapsi paspēju nokult," stāsta G.Ciglis.

Arī viņš atzīst, ka šoruden griķiem būtu laba raža - vismaz 2 tonnas no hektāra.

"Realizēt griķus ir diezgan grūti. Zinu, ka tos par mazu cenu iepērk akciju sabiedrība "Rīgas dzirnavnieks", kā arī zemnieku saimniecība "Zemzari" Siguldā," stāsta G.Ciglis.

Gulbenes novada lauksaimnieku biedrības vecākā referente Mudīte Motivāne uzzinājusi, ka par tonnu rapša sēklu pārstrādātāji maksā 150 latus, bet, lai šo tonnu izkaltētu, nākas tērēt 100 latus.

Nav vērts vākt

Uz lauka daļa graudu un rapša palikuši arī vairākās Līgo pagasta zemnieku saimniecībās. Savukārt Stradu pagasta zemnieks Aivars Pabērzs nav novācis apmēram 3 hektārus auzu.

"Ņemot vērā mūsu valsts politiķu attieksmi pret lauksaimniekiem un niecīgo samaksu par izaudzēto ražu, lai tad labāk auzas paliek meža cūkām," saka A.Pabērzs. Saimniecībā, kurā audzē cūkas, vēl jāpaspēj novākt lopbarības pupas apmēram 3,5 hektāru platībā, kas arī šoruden ir labi padevušās.

SIA "Lejasciema grauds" vadītāja Benita Pilsnibure bēdā, ka no 120 hektāriem rapša sējumu nenovākti paliks 30 hektāri.

"Jau septembrī Lejasciemā dažviet pāri gaja krusas mākonis. Pirmo reizi savā mūžā redzēju, ka krusa tā spēj izpostīt sējumus. Rapšu pākstis, kas bija gatavas novākšanai, pēc krusas palika atvērtas. Viss lauks jau pa gabalu tāpēc izskatījās neierasti balts. Dēls mēģināja apmēram 10 hektārus no izpostītā sējuma pārkult, bet sapratām, ka nav vērts tērēt dārgo degvielu, jo no šīs platības tik tikko ievācām to pašu daudzumu rapša, cik labā laukā no viena hektāra," stāsta B.Pilsnibure.

Arī viņa nerēķina zaudējumus, lai sevi nesāpinātu. Dažviet sakarā ar lietavām nav izdevies iesēt arī ziemājus, kam visi agrotehniskie termiņi ir nokavēti.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Neizdodas novākt izaudzēto

Kategorijas