Zvērkopji prot strādāt bez vadības

2009. gada 16. oktobris 10:12

1610

Īpašnieki vēlas saimniecību saglabāt arī šajā ekonomiskajā situācijā
Beļavas pagasta Letēs SIA "Gulbenes zvērsaimniecība" administrācijas ēka, kur savulaik atradās direktora kabinets un grāmatvedība, ir slēgta. Pēc saimniecības administratīvā direktora Vitālija Dekšņa atbrīvošanas no šā amata šobrīd nav arī direktora. Tomēr tas nenozīmē, ka darbs tur ir apstājies. Katru dienu zvērkopējas noteiktajā laikā ierodas darbā, lai pabarotu sudrablapsas un polārlapsas.

Saņem nopelnīto "Tik labi, kā kādreiz, zvērsaimniecībā nopelnīt nevar. Arī lapsu skaits ir ievērojami mazāks. No tā daudzuma, kāds bija kādreiz, pat puses vairs nav. Vecie dzīvniekiem domātie būri ieauguši kokos, mēs tur malku griežam. Ir mums bijuši gadījumi, kad aizkavējas algas izmaksa, bet pēdējā laikā viss ir kārtībā. Es esmu palīgstrādnieks, tāpēc saņemu algu par padarīto darbu. Direktora mums nav, tikai brigadiere, bet mēs visi zinām to, kas mums jādara," stāsta Aigars Mūrnieks, kurš saimniecībā strādā apmēram desmit gadus.

To, ka zvērsaimniecībā darbs turpinās arī šajā visiem grūtajā ekonomiskajā situācijā, apliecina arī Tamāra Kokareviča, kura pati savulaik strādājusi par zvērkopi, bet šobrīd viņas pārziņā ir noliktava.

"Ir mums strādnieki, kuri ir aizgājuši no darba saimniecībā un strādā citur, bet divas ģimenes ir pieņemtas darbā no jauna. Bija viens brīdis, kad kavējās algu izmaksa, bet tagad šī problēma ir atrisināta," stāsta T.Kokareviča.

Brigadiere Ināra Glaza, kura savulaik strādājusi zvērsaimniecībā Madonas rajonā, bet pirms neilga laika sāka brigadieres pienākumus veikt Letēs, pozitīvi vērtē to, ka SIA "Gulbenes zvērsaimniecība" īpašnieki Jānis Ņukša un Uldis Melķisis jau iepriekš brīdinot, ka, piemēram, alga var aizkavēties par divām nedēļām. Strādniekiem esot iespējams saņemt arī avansu. "Ja uzreiz nav iespējams izmaksāt iekavēto algas daļu, tas tiek darīts pakāpeniski," saka I.Glaza, kura ir speciāliste lapsu mākslīgās apsēklošanas jautājumos. Šo darbu viņa ierādījusi arī Gulbenes zvērsaimniecībā.

Pieprasa polārlapsas

"Šodien neklājas viegli. Ir smagi jāstrādā. Ādu cenas izsolēs krītas, lapsas ir jāpabaro, bet barība jāiepērk. Šoruden lapsu kaušanas sezonā no polārlapsām un sudrablapsām ir plānots iegūt apmēram 4000 ādu, kas tiek vestas uz izsoli Somijā, Helsinkos," stāsta I.Glaza.

Viņa ir lepna un gandarīta, ka "Gulbenes zvērsaimniecībā" iegūtās lapsu ādas ir kvalitatīvas un pieprasītas izsolēs. Ja vienā gadā tirgū ir pieprasītas sudrablapsu ādas, tad otrā lielāka interese ir par polārlapsu ādām, tāpēc nevienlīdzīgā dzīvnieku proporcija arī skaita ziņā izlīdzinās. Šobrīd tirgū dārgākas kļuvušas polārlapsu ādas.

"Tad, kad visi savulaik izkāva polārlapsas, mēs tās saglabājām un tagad esam ieguvēji," piebilst brigadiere.

Apmēram 4800 sudrablapsas un 600 polārlapsas, kas ir uzņēmīgākas pret slimībām, šobrīd aprūpē septiņi kopēji.

"Salīdzinājumā ar zvērsaimniecību Madonas rajonā, šeit ir daudz smagāki darba apstākļi, jo ir vairāk roku darba. Zvērkopējas lapsām barību izdala ar spaiņiem un pieved ar ķerrām, tāpēc ir nepieciešams arī vairāk strādnieku," saka I.Glaza.

Pilnveidos ciltsdarbu

Drīzumā saimniecībā sāksies darbs, lai no jauno dzīvnieku vidus izraudzītos vislabākās lapsas ciltsdarba turpināšanai un pilnveidošanai. Tikai tad, kad būs atlasīts vajadzīgais dzīvnieku skaits, sāksies kaušanas sezona.

"Īpašnieki nedomā par to, kā likvidēt saimniecību, bet kā to attīstīt. Esmu dzirdējusi, ka jau apmēram pusgadu bankā tiek kārtots aizdevums, lai saimniecība varētu pastāvēt, jo lapsām vajadzīga barība, medikamenti un cits, bet visam cenas aug. Ir cerības, ka novembrī varētu saņemt aizdevumu. Dzīvnieku skaitu palielināt gan nav plānots, jo krīzes apstākļos pērn to jau samazinājām," stāsta I.Glaza.

"Dzirkstele" mēģināja sazināties arī ar īpašniekiem, bet avīzes gatavošanas dienā tas neizdevās. Zināms, ka viņi šonedēļ ieradīsies zvērsaimniecībā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Zvērkopji prot strādāt bez vadības

Kategorijas