Pareizie lēmumi mēdz būt arī sāpīgi

2009. gada 27. septembris 08:16

1418

Ilze Mezīte: "Ir pagājis pārāk īss laiks, lai saprastu, vai lēmumi ir bijuši pareizi vai nepareizi."
Ilze Mezīte Gulbenes novada domē pārstāv "Jauno laiku" un "Pilsonisko savienību". "Dzirkstele" aicināja deputāti atklāt savas domas par deputātes darbu un izklāstīt redzējumu par mūsu novada attīstību.

- Jūs savulaik bijāt deputāte arī Beļavas pagastā, vai šī pieredze palīdz, esot deputātei Gulbenes novada domē?

- Šī pieredze man noder tādējādi, ka tā ir devusi drosmi. Man savulaik bija grūti runāt vai uzdot jautājumus. Man šķiet, ka ir jānoskaidro pēc iespējas vairāk. Es uzdodu jautājumus, lai es varu pieņemt pareizos lēmumus. Nezinu, kā ir strādāt, kur es par katru savu rīcību nenesu atbildību tā pa īstam - līdz kaulam, lai gan man šķiet, ka pašvaldībā tā var strādāt, un tas mani skumdina. Es personīgi gribu izdarīt visu tik labi, cik es tajā momentā spēju, tad es varu būt mierā ar savu sirdsapziņu.

- Ar kādu domu kandidējāt uz deputātes amatu?

- Varbūt tas šobrīd skanēs muļķīgi, bet es nebiju aizdomājusies, ka mani varētu ievēlēt. Kļūt par deputāti novada domē, nav bijis mans mērķis. Ievēlot es sapratu, ka tā ir ļoti liela atbildība. Man bieži vien dzīve piespēlē dažādas situācijas. Var jau varbūt atteikties no visa, neko nedarīt un neriskēt. Tā var - bet man laikam tas patīk, arī mana profesija ir diezgan riskanta, es nevaru paredzēt, kas notiks uz priekšu.

- Vai, jūsuprāt, ir pareizi būt gan deputātam, gan strādāt domē algotu darbu?

- Nē, es domāju, ka tad viņa vietā vajadzētu nākt kādam citam, jo deputāts ir sabiedrības pārstāvis. Diskutējams jautājums ir arī, vai, ievēlot jaunos deputātus, būtu jānomaina gandrīz visi domē strādājošie. Manuprāt, būtu jāskatās, kā cilvēks tiek galā ar saviem pienākumiem.

- Jūsu viedoklis bieži vien ir atšķirīgs no citiem deputātiem.

- Ja iedomājas, ka deputāts ir baigais gudrinieks visās lietās, man šķiet, ka tā tas nav. Es gribētu, lai konkrētās nozares speciālisti izstāsta savu redzējumu konkrētos jautājumos, lai būtu vieglāk pieņemt pareizos lēmumus. Gribētu arī iedrošināt jebkuru cilvēku nākt uz sēdēm, kurās tiek izskatīti viņu iesniegumi, jo ir svarīgi uzzināt vēl kaut kādu informāciju.

- Kā vērtējat pašreizējo situāciju Gulbenes novadā?

- Es, protams, tik smalki nezinu, kādi ir dzimstības, mirstības rādītāji, kā arī tas, cik daudz cilvēku aizbrauc prom no šejienes, taču jebkurā gadījumā man šķiet, ka mūsu novads noveco, jo jaunie cilvēki šeit atgriežas ļoti maz. Cik Gulbenē ir tādu uzņēmumu, kas nav saistīti ar tirdzniecību, cik ir ražošanas uzņēmumu, cik pēdējā laikā ir nākušas klāt jaunas darba vietas? Šie rādītāji it nemaz nevieš optimismu un smaidu sejā.

Man ir ļoti žēl, ka arī es saviem bērniem nevaru pateikt, ka es ļoti gribu, lai viņi izmācījušies atgrieztos Gulbenes novadā. Pat motivēt to, ka viņiem jāpaliek Latvijā, ne tikai Gulbenes novadā, es šobrīd īsti nevaru. Ja pirms gadiem pieciem septiņiem reti kurš cilvēks varēja nosaukt kādu, kas ir aizbraucis prom uz ārzemēm, tad tagad katrs var nosaukt vismaz pa pieciem cilvēkiem, kas jau ir prom, un tie diemžēl ir jauni un spēcīgi darba darītāji, kas ir maksājuši nodokļus un viņu bērni šeit ir mācījušies skolās.

- Vai, jūsuprāt, bija nepieciešama novadu reforma?

- Iespējams, ka viss šis veidojums ir labs un viss ir tā kā vajag, bet mēs jau nemākam izdzīvot šo mirkli un dzīvot uz priekšu, mums vajag revolūcijas, vajag kaut ko nomainīt. Šī ir tāda revolūcija, kura nebija līdz galam izdiskutēta. Tas nāca no augšas. Jāteic, ka es biju pret viena liela novada izveidi. Novadi varēja būt mazāki un pārredzamāki.

Tagad mēs pieņemam daudzus īstermiņa lēmumus. Pēc jaunā gada atkal būs kārtējā revolūcija, jo mēs nezinām, cik daudz tad būs naudas, jo viss jau pret to atduras. Šobrīd nav drošības sajūtas, bet cilvēki nevar visu laiku dzīvot nedrošībā. Mums ir jācenšas viņus iedrošināt, lai viņi ne tikai gaidītu palīdzību no pašvaldības, bet mēģinātu arī paši kaut ko darīt, kaut vai, piemēram, sastādīt kartupeļus, savārīt ievārījumus. Ne vienmēr visu var gaidīt no otra un arī no pašvaldības. Mēs jau varam teikt, ka viss būs labi, bet būs tā, kā būs. Var pienākt arī brīdis, kad nav naudas, ar ko palīdzēt.

- Kādu redzat novada attīstību?

- Ir briesmīgi dzīvot, ja vispār neredz nekādu gaismas staru, un šis gaismas stars ir jāsaskata katram pašam. Es uzskatu, ka pašvaldības ir vairāk domātas tiem cilvēkiem, kas šo gaismas staru neredz, pašvaldībām vajag palīdzēt saskatīt to. Pašvaldības nevar tikai dot un dot, taču tām ir jāpalīdz cilvēkiem, kuri kaut kādu apstākļu dēļ nevar par sevi parūpēties.

- Kā vērtējat, ka Aldis Strads ir nolicis deputātu mandātu?

- Man tas, atklāti sakot, bija pārsteigums, taču cilvēks ir izdarījis savu izvēli. Varbūt man arī ir žēl, ka viņš aiziet, jo viņam ir liela pieredze pašvaldības darbā.

(Vairāk lasiet 26.septembra "Dzirkstelē)

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pareizie lēmumi mēdz būt arī sāpīgi

Kategorijas