No skolu slēgšanas neizbēgsim

2009. gada 20. septembris 09:20

1406

Jānis Ļoļāns: "Naudai ir jāseko līdz skolai nevis līdz novadam."
Jauna kārtība izglītības jomas finansēšanā, finansējuma samazinājums izglītībai, kā arī skolu tīkla optimizācija ir pārmaiņu laiks skolotājiem. Ko par to domā Gulbīša vidusskolas direktors Jānis Ļoļāns.

- Kā jūs vērtējat skolu tīkla optimizāciju un izeju šajā laikā?

- Ja būtu finansējums, tad būtu labāk atstāt vairāk skolu un tā lai tās tuvāk bērnu dzīvesvietām, bet šī finansējuma nav. Tādā gadījumā deputātiem ir jāskatās uz novada karti vai izglītības ministrei Tatjanai Koķei - uz Latvijas karti, un jādara tā, lai bērnam neiznāk mērot ceļu līdz skolai desmitiem kilometru, lai katrā no apgabaliem būtu skola. Bet domāju, ka arī no 1.janvāra neizbēgsim no skolu slēgšanas, arī mūsu novadā. Ja nu vienīgi pēkšņi finansējums parādās...

Figūre skaitļi 62, tad dzird 78 miljoni par kārtējo finansējuma samazinājumu izglītībai. Bez šaubām, ņemot vērā šādu kārtējo samazinājumu, skolas būs jāslēdz.

- Kā mēs esam nonākuši pie šādas situācijas?

- Domāju, ka ne tikai par skolu reformu, bet arī citām lietām kopumā būtu jāatbild vismaz tām valdībām, kas valdīja Latvijā pirms pieciem gadiem. Tās ir pilnīgas muļķības, ka šie cilvēki neredzēja, kas notiek ar finansēm vai ar dzimstību.

Iepriekšējos gados augusta beigās dzirdējām, ka trūkst skolotāju tādiem vai citiem priekšmetiem. Parasti trūka simtiem skolotāju, pēkšņi viens sitiens, ka nevis trūkst, bet tūkstošiem paliek lieki. Tie bērni, kas beidza skolu pirms pāris gadiem un tagad studē pedagoģiju, nekad tur nebūtu stājušies, ja būtu zinājuši, ka pedagogu ir par daudz. Daži tagad ir 2., 3.kursā un nezina, vai šo izglītību turpināt.

Pārējie, kas tur tikai paceļ rokas, nedomādami par tautu, neko jau nezaudē, jo viņu kabatas jau ir pilnas. Tagad mēs redzam, ka algas, piemēram, ir samazinātas par 20 procentiem. Matemātiski procenti jau neko neizsaka. Ja cilvēkam ir bijusi alga 5000 latu un viņam to samazina par 20 procentiem, tad saņem 4000 latu, bet, ja cilvēkam bija tikai 200 latu un viņam noņem 20 procentus, tad viņš saņem 160 latus. Un to jūt! Ja jebkurš mūsu cilvēks saņemtu 300 vai 400 latu, viņš mācētu izdzīvot.

"Lielie cilvēki" bļauj, ka viņi arī ir samazinājuši, bet tās ir muļķības. Viņiem nav nekādas krīzes. Viņiem krīze būtu tad, ja būtu noteikta augstākā algas robeža, piemēram, 1000 latu un tad attiecīgi uz leju. Iznāk, ka tie, kas ir lejā, Latviju sponsorē, velk uz augšu. Un izglītība no citām jomām šajā ziņā ne ar ko neatšķiras. Visām valstīm ir grūti, bet nav tādas valsts, kuru grūtību ziņā tagad varētu pielīdzināt Latvijai.`

Mūsu valsti vada nevis profesionāļi savās nozarēs, bet partiju biedri. Kura partija ir augšā, tā savelk tur visus savējos, bet, vai viņš kaut ko sajēdz, par to neviens neinteresējas.

- Vai skolotāju attieksme pret darbu tagad ir mainījusies?

- Es varu runāt tikai par savu kolektīvu. Simtprocentīgi par visiem pateikt nevaru, bet domāju, ka varbūt retajam attieksme pret darbu ir mainījusies.

- Ko domājat par skolotāju streiku oktobrī?

- Piektdien bija direktoru seminārs, kurā mēs runājām par streiku. Līdz 18.oktobrim katrs kolektīvs arodbiedrībai šajā sakarā iesniegs savas domas un tad tiks kopīgi izlemts. Mani gan māc lielas šaubas, vai ar šo streiku izdosies kaut ko panākt, jo mūsu valdība vienkārši nedzird. Streika labums būtu tikai tāds, ka mēs parādītu citām valstīm, kur mēs esam. Streikam efekts būtu tad, ja vienlaikus streikotu visu nozaru pārstāvji.

Streikam ir viens mīnuss, proti, skolotājiem jau tagad naudas nav, un, ja izlems streikot, kamēr ir rezultāts, tas var ilgt varbūt nedēļu, divas, tad tas būs bezalgas darbs, bet mums jau augusts bija bez algas. Skolotāji pēdējo algu saņēma 4.jūnijā.

- Ir tautieši, kuri norāda, ka skolotāji paši vainīgi - streikojuši, prasījuši lielākas algas un tagad dabū pretī.

- Skolotāji bija spiesti prasīt lielākas algas. Tie cilvēki, kas atrodas pie varas, nepārtraukti ceļ algas, un to taču visi redz. Līdz ar algu celšanu cēlas cenas, un skolotājs vairs nevarēja veikalā nopirkt elementāras lietas, tāpēc viņam nebija cita varianta. Tur jau no sākuma vajadzēja augstāk domāt. Faktiski nevienam nevajadzēja celt algu vai, ja celt, tad saprāta robežās. Bet ne jau tā, ka vieniem alga ir tūkstošos, bet citiem - pāris simti.

- Kāda ir lauku vidusskolu nākotne?

- Es domāju, ka lauku vidusskolas nepastāvēs, arī mūsu novadā. Tas ir tikai laika jautājums. Pastāvēs tur, kur skolēnu skaits ir liels.

Skolēnu skaits strauji samazinās. Daudzi, piemēram, kas strādā Gulbenē, bet dzīvo Jaungulbenē, atved un aizved bērnus uz un no skolas bez problēmām. Tā ka es tik rožaini neskatos uz lauku vidusskolu nākotni.

(Vairāk lasiet 19.septembra "Dzirkstelē")

Dzirkstele.lv ARHĪVS

No skolu slēgšanas neizbēgsim

Kategorijas