Pilsētas lapsas masveidā slimo ar kašķi?

2009. gada 11. septembris 10:30

1247

Pilsētas lapsas masveidā slimo ar kašķi?

Problēma satrauc iedzīvotājus, amatpersonas izturas rezervēti
Par kārtējo pilsētā, R.Blaumaņa ielā, iemaldījušos slimīga izskata kūmiņu otrdien "Dzirkstelei" piezvanīja un stāstīja Inta Konrāde. Lapsa, kas ieskrējusi dzīvojamās mājas pagalmā, izskatījusies kārna, kusla, ar nedabīgi plānu asti. Ap dzīvnieku riņķojušas mušas.

Tā nav pirmā šāda izskata lapsa, kas manīta Gulbenē. Jau rakstījām par gadījumu februāra sākumā, kad pie Spārītes parka tuvumā esošas privātmājas šķūnī bija ieskrējusi dīvaina lapsa ar asti gandrīz bez apmatojuma. Pēc veterinārārstu atzinuma, dzīvnieks bija slimojis ar kašķi.

I.Konrāde stāsta, ka no pagalmā ieskrējušās šaušalīgā izskata lapsas nobijusies, jo licies, ka tā ir slima, piemēram, ar trakumsērgu.

"Pienācu klāt dzīvniekam, tas sēdēja un skatījās, nebēga. Izskatījās, ka viņai arī krīze, atnākusi pie cilvēkiem nomirt," stāsta I.Konrāde.

Sākusi zvanīt, meklēt palīdzību. Ieradies pilsētas pārvaldes kārtības sargs Mārtiņš Didrihsons - Linards - Nuka, kas esot paņēmis rokā koku un sācis meklēt, kur šķūnī iebēgusī lapsa palikusi. Taču to atrast nav izdevies. Mājas iedzīvotāji spriež, ka dzīvnieks būs ielīdis kaut kur šķūnī un nobeidzies. Vai tā ir, to varēšot just vēlāk, ja sāks smirdēt.

"Bail, kaķi taču apkārt skraida. Ja nu kas notiek?" saka I.Konrāde.

Viņa bilst, ka, dzīvojot blakus Spārītes parkam, ne reizi vien mājas tuvumā redzējusi skrienam pa kādai lapsai. Turklāt tuvumā cilvēki mēdz izmest atkritumus, pie tiem arī lapsas, visticamāk, nākt mieloties. Taču pirmoreiz I.Konrāde redzējusi kūmiņu, kas uzvedies tik dīvaini un izskatījies tik briesmīgi.

Kuru vēl tas interesē?

Ziemeļaustrumu virsmežniecības medību un ugunsdzēsības daļas vadītājs Laimonis Kļaviņš "Dzirkstelei" saka: "Ja apdzīvotā vietā cilvēki ierauga lapsu bez apmatojuma vai ar grīļīgu gaitu, nekavējoties jāzvana Pārtikas un veterinārajam dienestam."

Interesējoties Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumvidzemes pārvaldē, vadītājas vietniece Indra Tomiņa "Dzirkstelei" paskaidro, ka iedzīvotājiem par šādiem gadījumiem jāziņo veterinārajam dienestam, tomēr viņi nedosies ķer klaiņojošo zvēru.

"Iedzīvotājiem tālāk jāvēršas pašvaldībā, jo klaiņojošie dzīvnieki pilsētā ir pašvaldības kompetence. Šajā gadījumā pilsētā iemaldījies meža dzīvnieks arī ir pašvaldības kompetencē," saka I.Tomiņa.

Ja veterinārajam dienestam tikšot iesniegts beigtas lapsas līķis, tam noteikti veiks analīzes, lai noskaidrotu iespējamo saslimšanu ar trakumsērgu.

Kā zināms apdzīvotā vietā, kā arī pilsētas parkā dzīvniekus šaut nedrīkst. Klaiņojošo lapsa ir jānoķer. Sabiedriskās kārtības sargs to var izdarīt, taču pēc tam dzīvnieks jāved uz patversmi Alūksnē, ar kuru Gulbenes pilsētas pārvaldei ir sadarbības līgums, un tur jāveic eitanāzija. Par to pašvaldībai, protams, būs jāmaksā.

Trakumsērgas apkarošanas sekas

I.Tomiņa skaidro, ka tā kā savvaļas dzīvnieki ir vakcinēti pret trakumsērgu, šo vakcīnu izkaisot no lidaparāta, lapsu populācija ir palielinājusies ne tikai Gulbenes parkos, arī citur Latvijā. Dzīvniekiem gribas ēst, tāpēc tie nāk tuvāk cilvēku dzīvesvietām, meklējot barību.

Varbūt lapsa, kas ieklejojusi pilsētā, nemaz nav jānogalina? Tā vienkārši jādzen projām? I.Tomiņa saka, ka tā var darīt. Taču jāņem vērā, ka iedzīvotājiem ir bail no trakumsērgas, ko teorētiski var pārnēsāt lapsa.

"Tā tomēr nav ikdienas parādība, ka pilsētā cilvēkam pretī nāk lapsa. Bet nenoliedzami, ka šo zvēru ir savairojies daudz, pieļauju, ka būs vēl vairāk," saka I.Tomiņa.

Igaunijā - lapsu kašķa trauksme

Igaunijā ir pētījuši situāciju saistībā ar lapsu kašķa izplatību, kas esot tieši saistīta ar mazo plēsēju skaita palielināšanos, raksta laikraksts "Postimees". Igauņi uzskata, ka viens no lapsu un jenotsuņu skaita pieauguma iemesliem ir vakcīna pret trakumsērgu, kas Igaunijas mežos regulāri tiek izkaisīta jau četrus gadus. Arī citās valstīs ir novērots, ka tieši pēc vakcinācijas pret trakumsērgu pieaug kašķa izplatība.

Speciālisti uzskata, ka ar kašķi inficētajiem meža zvēriem palīdzēt nav iespējams. Parasti ar kašķi inficējas jaunie zvēri. Tas samazina to skaitu, taču lielus draudus populācijai nerada. Kad populācija ir mazāka, tad samazinās arī kašķa izplatība. Ar kašķi var inficēties arī mājdzīvnieki un cilvēki, tomēr tiem slimība ir ārstējama. Kašķa ērcītes, kuras mitinās zem dzīvnieka ādas, novājina tā imūnsistēmu un tādējādi var izraisīt mokošu nāvi. Kašķis pats nav nāvējošs, tas var padarīt dzīvnieku uzņēmīgāku pret citām slimībām. Tāpat dzīvnieka nāvi vari izraisīt nosalšana apmatojuma izkrišanas dēļ vai arī bads. Parasti dzīvnieks aiziet bojā trīs līdz četru mēnešu laikā kopš inficēšanās.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pilsētas lapsas masveidā slimo ar kašķi?

Kategorijas