Dzirkstele.lv ARHĪVS

Muzejs saņem vērtīgus priekšmetus

Malda Ilgaža

2009. gada 10. septembris 08:07

1590
Muzejs saņem vērtīgus priekšmetus

Nākotnē cer iekārtot Jūlija Madernieka piemiņas istabu
Gulbenes Vēstures un mākslas muzejs apmēram pirms trīs nedēļām savā īpašumā ieguvis četrus unikālus priekšmetus - latviešu mākslinieka Jūlija Madernieka krēslus. Mākslinieks dzimis Vecgulbenes pagasta "Vecmadernieku" mājās un savā darba mūžā īpašu uzmanību pievērsis audumu rakstiem, kļūdams par spilgtāko latviešu ornamenta meistaru 20.gadsimta sākumā.

"No 20.gados projektētās J.Madernieka istabas iekārtas līdz mūsdienām ir saglabājušies tikai šie četri krēsli, kuri ir oriģināli, tikai tos nepieciešams restaurēt. Diemžēl no šīs iekārtas nav saglabājies divvietīgs krēsls, spogulis un galds," stāsta muzeja vēstures nodaļas vadītājs Anatolijs Savickis.

 

Līdz šim muzeja krājumos nav bijis neviens ar J.Madernieku saistīts priekšmets. Muzeja īpašumā ir tikai grāmatas, kurās redzami J.Madernieka latviešu ornamenti.

 

Krēslus muzejam atvedis Jūlija Madernieka brāļa Aleksandra Madernieka mazdēls Gunārs Pakalns. "Kopā ar meitu viņš bija atbraucis iepazīties ar mūsu muzeju. Pēc tam, kad bijām kopīgi izstaigājuši arī muzeja klēti, izskanēja G.Pakalna piedāvājums nodot mūsu krājumā šos krēslus.

 

G.Pakalns interesējās arī par to, kā mēs atceramies savus novadniekus, kā uzturam viņu piemiņu. Stāstīju par nākotnes vīzijām, kad ceram, ka muzejs atradīsies Sarkanajā pilī, kur viena telpa noteikti būs veltīta ekspozīcijai par J.Madernieku," stāsta muzeja direktore Valda Vorza.

 

Gatavi sadarboties

 

Muzejs ir gatavs arī turpmāk sadarboties ar G.Pakalnu, kuram mājās ir saglabājušies arī vēl citi priekšmeti, kas ir saistīti ar J.Madernieku.

 

"Pirmajā reizē G.Pakalns mums atveda arī paša sagatavoto atmiņu krājumu par J.Madernieku. Lielākoties par J.Madernieka darbību uzzinām no pētnieciska satura darbiem, bet šo atmiņu krājumu ir veidojis J.Maderniekam tuvu stāvošs ģimenes cilvēks, tāpēc tas ir ārkārtīgi interesants un saistošs," stāsta V.Vorza.

 

Nākotnē ir iecerēts rakstīt projektu un iesniegt to Kultūrkapitāla fondā, lai, gūstot atbalstu, varētu grāmatā izdot G.Pakalna atmiņas par J.Madernieku, kā arī pēc fotogrāfijām atjaunot pulksteni un lādīti. "Ja izdotos izveidot pastāvīgu ekspozīciju par J.Madernieku, tad, iespējams, arī Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejs mums atvēlētu ar J.Madernieku saistītus priekšmetus," piebilst V.Vorza.

 

Nodos restaurācijai

 

J.Madernieka krēslu restaurāciju muzejs uzticēs profesionāliem restauratoriem, bet arī šā darba veikšanai vispirms taps projekts, lai piesaistītu finansējumu.

 

"Krēslu koka daļām vispirms jānoņem krāsojums, kas ir uzklāts oriģinālajai krāsai, kas ir bijusi baložpelēka. Arī atzveltnes vidusdaļas un sēžamās daļas audums ir bijis veidots no divām krāsām - baložpelēka un brūna," stāsta V.Vorza.

 

Lai gan 2010.gads ir J.Madernieka jubilejas gads, kad viņam apritētu 140 gadi, tomēr krēslus līdz tam neizdosies restaurēt.