Novadā mums jābūt vienotiem!

2009. gada 31. augusts 10:20

1103

Saulcerīte Indričeva novada attīstību redz uzņēmējdarbības veicināšanā
Gulbenes novada domes deputāte Saulcerīte Indričeva kopš 22.jūlija domē vada attīstības un īpašumu nodaļu. Pēc nozīmīguma to varētu nodēvēt par smagsvara nodaļu.Teritorijas plānojums, nekustamā īpašuma un dzīvojamās platības nodokļa iekasēšana, zemes lietošanas saskaņojumi, projektu gatavošana Eiropas finansējuma piesaistei, uzņēmēju konsultēšana šajos jautājumos, pašvaldības zemes un ēku īres un nomas kontrole - ar to visu nodarbosies šīs nodaļas darbinieki.

Pagaidām S.Indričeva nosauc dažus, kas savus pienākumus sāks pildīt 1.septembrī. Tie ir bijušie Gulbenes pilsētas un rajona padomes, kā arī Jaungulbenes pagasta padomes speciālisti - Marta Mikolaja, Anita Vaska, Daiga Gargurne, Ieva Raģele, Maija Grāve, Anita Deksne un Rita Cinkuse. Un tie, visticamak, nebūs visi. Ne tikai par to vien - "Dzirksteles" saruna ar S.Indričevu.

- Nodaļai būs ļoti plašs darbības lauks!

- Uz darbu tieši šajā nodaļā es lielā mērā gāju apzināti. Sapratu, ko vēlos darīt. Man gribējās konkrētību. Taču tagad redzu, ka šī nebūt nav tā joma, kur ir skaidri zināms sākums un beigas. Viegli katrā ziņā nebūs. Nodaļā darbinieku pieņemšana notiek un turpināsies vēl gada beigās vai nākamā gada sākumā. Gribam saprast, cik darbinieku būs nepieciešams, lai pildītu visas likumā noteiktās funkcijas.

Likumdevējs ir noteicis, ka triju mēnešu laikā novada domei ir jāpārapstiprina visi agrāk jau izstrādātie pagastu un pilsētas teritoriju plānojumi. Tātad novada domei ir jāatzīst, ka šie plānojumi ir labi, ka pēc tiem var strādāt.

Attiecībā uz novada attīstības plānu. Gaidām izmaiņas likumā. Process vēl turpinās.

Protams, ka mēneša vai gada laikā izstrādāt novada teritorijas plānojumu nevarēs. Tas būs darbs vairāku gadu garumā.

Apzinām visus līdzšinējos projektus pagastos un pilsētā, lai domātu, ko ir vērts turpināt un ko ne. Idejas ir jāapspriež, jo tikai tā mēs gūstam racionālu risinājumu.

- Šis ir paradoksu laiks - vienlaikus krīze un iespēja izmantot Eiropas naudu.

- Jā, un šīs iespējas nebūs ilgi - līdz 2013.gadam un viss. Ja šo laiku neizmantosim, pēc tam būs jānožēlo. 85 vai 50 procenti Eiropas naudas projektu finansējumam ir liela nauda. Paies gadi, krīze beigsies, bet vai tāpēc naudas pašiem būs vairāk?

Uzkatu, ka novada domē jau ir paveikts liels darbs, iesaistoties energoefektivitātes paaugstināšanas projektā, lai sakārtotu pašvaldības ēkas - Gulbenes 2.vidusskolu, Lejasciema internātu un Rankas pirmsskolas izglītības iestādi. Tas ir intensīvs darbs, un pusotras nedēļas laikā tika sameklēti visi vajadzīgie dokumenti. Šajā pašā jomā tiks izsludināta nākamā kārta.

Pagastu pārvaldnieku sanāksmē jau informējām, lai domā par šo projektu realizāciju novada ēkās, jo 85 procentus apmaksā Eiropas fondi un ir vajadzīgs tikai 15 procentu līdzfinansējums. Jau Beļavas un Galgauskas pagastiem bija savi priekšlikumi. Vienojāmies nākamnedēļ izvērtēt. Jāizvērtē arī finanšu iespējas un prioritātes. Tas, protams, lielā mērā ir pagastu pārvalžu ziņā.

Gulbenes pilsētai ir iespēja piedalīties pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstības projektā, jo pilsēta ir reģionālās nozīmes attīstības centrs. Tur arī ir vajadzīgs tikai 15 procentu līdzfinansējums, pārējo apmaksās Eiropa. Un arī pievienotās vērtības nodokli pašvaldībai atmaksās atpakaļ.

Domājam par nākamo projektu, kas attieksies uz tranzītielu remontiem Gulbenē, kur pašvaldība varēs saņemt finansējumu. Tur būs līdzīga shēma. Šie ir lielie projekti, bet vēl ir iespēja iesaistīties mazajos - par pāris tūkstošiem, pat simtiem, kur nemaz nav vajadzīgs līdzfinansējuums. Krīzes laikā šīs iespējas ir jāizmanto. Šajā ziņā lielisks piemērs ir Gulbenes bibliotēka, kur pamatā viss ir attīstījies uz projektiem.

- Iedzīvotāji ar dalītām jūtām raugās uz finansējumu no malas. Kāpēc tā?

- Tā ir. Paši redzam, cik labi vai slikti divos gados ir tērēta tā saucamā "sāpju nauda" jeb 200 000 lati tagadējo novada pārvalžu teritorijās. Viennozīmīgi laikam jau nevar pateikt, kas ir paveikts vairāk vai mazāk lietderīgi. Skaidrs ir viens. Lielas būves, piemēra, sporta halles, kuru apkalpošanai pēc tam vajag daudz cilvēku, maz apdzīvotās vietās laikam nav lietderīgas. Uzbūvēt jau var, bet cik maksā apsaimniekošana, aprīkošana? To redzam vienā vai vairākos gadījumos. Mērķis ir labs, bet... Tas ir demokrātijas rezultāts.

Piemēram, Druvienas pagastā taču tika veikta iedzīvotāju aptauja par to, kā izmantot šos 200 000 latus. Tāpat ir ar skolām, kas novadā tiek reorganizētas, vienā gadījumā arī skola tiek slēgta. Arī šajās ēkās taču ir ieguldīti līdzekļi.Tomēr uzskatu, ka satraukties nevajadzētu, jo telpas Rēveļu un Siltāju skolai ir būvētas vēl pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados un tagad ir labi renovētas, tāpēc novadā tām būs pielietojums. Ja pienāks diena, kad Siltājos skola būs jāslēdz pavisam, tad jāteic, ka šeit varētu būt ideāls sociālais centrs. Piebraukšana, sava saimniecība, teritorija - viss ir!

- Ja finanšu situācija novadā pasliktināsies, var nākties vēl kaut ko samazināt, nogriezt, slēgt?

- Iespējams. Īsti situāciju zināsim, kad būs pieņemts jaunais budžets. Tā apmēri noteiks visu. Nekustamā īpašuma un dzīvojamās platības nodokļa iekasēšana būs smaga, bet būtiska, jo tā ir nauda, kas vajadzīga skolu, bērnudārzu, bibliotēku, kultūras namu, sociālo centru pastāvēšanai.

- Nesen tika aktualizēts pašvaldību savstarpējo norēķinu parāds novadā. Vai to izdosies nokārtot?

- Situācija ir smaga gan pilsētā, gan pagastos. Pilsētas pārvalde saka, ka parāda dēļ jāslēdz bērnudārzs, bet, ja norēķini notiks pilnā apmērā, tad varbūt jāslēdz arī daža pagasta pārvalde. Ir lielas problēmas, bet tāpēc jau tagad esam apvienojušies novadā, lai tās kopīgi izsvērtu. Krīze ir valstī, un mums visiem ir krīze!

(Vairāk lasiet 29.augusta "Dzirkstelē")

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Novadā mums jābūt vienotiem!

Kategorijas