Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kas palīdzēs vientuļniecei izdzīvot?

Diāna Odumiņa

2009. gada 25. augusts 12:36

3337
Kas palīdzēs vientuļniecei izdzīvot?

Tirzā iedzīvotāji uztraukti par pensionāres sadzīves apstākļiem
"Kalērija ir vientuļā pensionāre. Apgādnieku nav, radinieku arī nav. Māja ir šausmīgā stāvoklī, ja to vispār var nosaukt par māju. Veselība ir pamatīgi iedragāta, nekur daudz un tālu aiziet viņa nevar. Akas un ūdens nav, pastāv malkas problēmas. Tuvojas ziema. Elektrības arī nav. Nevienam tas nerūp. Var tikai pabrīnīties par sabiedrības vienaldzīgo attieksmi. Pagastam nerūp, kā viņa eksistē. Varbūt būtu kādas iespējas kaut ko darīt šīs sievietes labā?" "Dzirkstelei" elektroniskajā pastā vēstuli adresējusi laikraksta lasītāja Mārīte.

"Dzirkstele" devās apciemot Kalēriju Redinu Tirzas pagastā.  

Pagasts varētu palīdzēt ar malku

 

Uzrunājam pirmo sievieti, kas gadās ceļā uz Kalērijas mājām. Izrādās tā ir viņa pati! Ar grūtībām sirmgalve iznākusi no savas mājvietas uz braucamā ceļa pusi. "Abas kājas slikti klausa," saka sievieteKopā ar uzticamo sargu - suņuku Albatrosu - viņa katrreiz mēro dažus simtus metru līdz lielajam ceļam, kur gaida piestājam autoveikalu. Viņa ir izbrīnīta par laikraksta negaidīto vizīti. Sieviete apstiprina, ka viņas nespēks un dzīves apstākļi ir tādi, ka "kaut karies vai bēdz projām", tikai aizbēgt gan neesot kur. 72 gadus vecā Kalērija ir bijusī kolhoza slaucēja, teļkope. Pēc drauga Artura nāves palikusi gluži viena viņa mājā kā beztiesīga iemītniece.

 

Sieviete klāsta, ka no elektrības pati atteikusies, jo māja ir bīstamā stāvoklī. Jumtam būtu vajadzīgs remonts. Aka neesot lietojama. Malkas ziemai nav, tikai vecās paliekas. Ūdeni sirmgalve pasmeļ grāvī, kā arī sakrāj lietusūdeni. Viņai nav ne gaismas mājoklī, ne televizora, ne radio. Mājlopus sieviete netur, jo nav spēka tos vairs apkopt. Vēl pērn esot gājusi palīgos kaimiņiem, tā šo to nopelnījusi iztikai, bet tagad vairs neesot varēšanas. Kalērija apliecināja, ka patiesi gaidītu no pagasta pārvaldes kaut nelielu atbalstu - vismaz malku ziemai. Tomēr vairāk viņa paļaujoties uz labiem kaimiņiem, kurus traucējot reti, un uz autoveikalu, kurā pažēlo sirmgalvi un reizēm iedod preci arī uz parāda.

 

"Es vēlāk vienmēr norēķinos. Parādā nepalieku," saka viņa.

 

Jāiet pie sociālā darbinieka

 

Kalērija grib savu dzīvi vecumdienās vadīt kā brīvs putns. Ne jau velti arī savam četrkājainajam draugam ir devusi Albatrosa vārdu. Sieviete liekas optimiste. Visvairāk sieviete baidās no tā, ka kāds viņu varētu mēģināt ieslodzīt nervu slimnīcu, kur jau bijusi aizgādāta un atzīta par tik veselu, lai dzīvotu pašas dzīvesvietā.

 

No sarunas ar Kalēriju secināms, ka pie viņas pagasta pārvaldes cilvēki, ieskaitot sociālo darbinieku, klāt nenāk. Tātad jādodas pie viņiem pašai? Sieviete var ar autobusu atbraukt līdz Tirzas pagasta centram un atnākt arī uz pagasta pārvaldi.

 

Tirzas pārvaldnieks Česlovs Barkovskis "Dzirkstelei" stāsta, ka Kalērija mēdzot atnāk uz pagastu uzrakstīt iesniegumu. Pagasta sociālā darbiniece Sandra Ozola "Dzirkstelei" skaidro, ka par palīdzību jebkuram pagasta iedzīvotājam tiek lemts, tikai izskatot konkrētu iesniegumu.

 

S.Ozola bilst, ka ar 1.septembri novadā ir ierobežota sociālo pabalstu piešķiršana. Palīdzēt būs grūtāk. "Dzirkstele", lasot normatīvos aktus, secina - Kalērija varētu pretendēt uz tā saucamo dzīvokļa pabalstu, kas būs atļauts arī turpmāk un kas ietver sevī pabalstu individuālās apkures cietā kurināmā (malkas) iegādei. S.Ozola neatklāj konfidenciālo informāciju par to, vai pagasts citus gadus ir palīdzējis Kalērijai konkrēti ar malku. Pagasta pārvaldē saka, ka nepieciešamības gadījumā, vientuļo pensionāri varētu ievietot aprūpes namā.