Novadā sākusies labības pļauja

2009. gada 11. augusts 13:56

2328

Graudaugu audzētāji ir neziņā, par kādu cenu būs iespējams pārdot graudus
Jau pagājušajā nedēļā vairāku zemnieku saimniecību labības laukos izbrauca kombaini. Labības pļauja turpinās arī šinīs dienās. Tas nozīmē, ka novadā ir sākusies ražas novākšanas sezona. Diemžēl graudaugu audzētāji ir nobažījušies, ka graudu iepirkuma cenas šogad būs salīdzinoši zemākas nekā pērn.

Raža ir sliktāka

Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības “Torņkalns” saimnieks Andris Gargurnis tikai vakar sāka kult ziemas kviešus. “Diemžēl graudaugu raža ir sliktāka nekā pagājušajā gadā, bet dabai nepavēlēsi. Ja laika apstākļi ietekmē ražu, tad pašreizējā krīze lauksaimniecībā – graudaugu iepirkuma cenu,” saka pieredzējušais zemnieks. A.Gargurnis stāsta, ka šoruden jānopļauj 540 hektāri kviešu, rudzu un rapša sējumu. Aprīlī ieilgušā sausuma dēļ bija vērojama graudaugu sējumu dzeltēšana, kā arī kaitēkļu un slimību izplatība. Arī vasarāju sēju pavasarī ietekmēja sausums, jo augsnē bija nepietiekams mitrums, kas aizkavēja graudaugu attīstību. Stāmerienas pagasta zemnieku saimniecības “Priednieki” īpašnieks Mārtiņš Upāns prāto, ka šinīs dienās jāsāk pļaut tritikāli, bet ar rudzu pļauju vēl mazliet jānogaida. “Lauka malā stāvēdams, secinu, ka kopumā raža būs mazāka nekā pērn, bet to nevar saukt par sliktu. Žēl, ka rudzu iekūlums no 18 hektāriem būs mazāks. Rudenī rudzi nepaspēja sacerot, tāpēc arī pavasarī sējumi saņēmās lēnām,” stāsta M.Upāns. To, ka graudaugu raža būs mazāka, atzīst arī Litenes pagasta zemnieku saimniecības “Sopuļi” saimnieks Gunārs Ciglis, kurš jau pļauj ziemas kviešus un ziemas rapsi. Šā paša pagasta kooperatīvās sabiedrības “Klēts” vadītājs Aldis Dukurs secina, ka iekūlums būs mazs.

Pietrūka naudas

Zemnieki atzīst, ka ražu ietekmējuši ne tikai laika apstākļi, bet arī apgrozāmo līdzekļu trūkums. Ne visi varējuši atļauties iegādāties nepieciešamo minerālmēslu un ķimikāliju daudzumu, jo tā maksājusi pārāk dārgi. “Kuram naudas bija vairāk, tas arī varēja sējumu laukus vairāk nomiglot un mēslot, bet daudzi iztika ar to, kas bija krājumā, tāpēc arī sējumi ir daudz nezāļaināki,” saka G.Ciglis. Savukārt A.Gargurnis salīdzina, ka minerālmēslu cena ir palielinājusies piecas reizes, bet graudaugu cena gluži pretēji – samazinājusies. Arī lauksaimniecības speciālisti prognozē, ka šoruden no kopumā varētu iekult 1,5 līdz 1,6 miljonus tonnas graudaugu un 2 miljonus tonnu rapša.

Maza cena

“Esam nokūluši divas šķirnes ilggadīgo pļavas auzeni un pļavu aireni. Zālājiem raža ir laba, bet, ko tas dod, ja nevienam to nevajag,” pukojas Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības “Lācīši” saimnieks Stanislavs Gžibovskis. Arī viņš norūpējies par zemajām cenām. “Diemžēl neviens graudu pārstrādes uzņēmums konkrēti nesaka, kāda būs cena, tikai skaidro, ka viss būs kā Eiropas līmenī. Atkarībā no graudaugu kultūras zemu iepirkuma cenu sola arī firmas “Kesko” un “Latrapsis”. Tikai par tonnu kviešu tiek solīti apmēram mazliet vairāk nekā 70 lati, bet šī cena uz vienu vai otru pusi var mainīties par 10 latiem. Auzas un rudzi vispār jāatdod par brīvu – 40 lati par tonnu. Būtībā tas ir par velti. Sākoties sējas darbiem, minerālmēslu cena palielinājās līdz pat 240 latiem par tonnu slāpekļa. Tā nokritās tikai rudenī. Katrs uzņēmums kaut ko sola, bet kāda būs realitāte, tas šobrīd nav zināms. “Latrapsis” sola, ka par nodoto graudu daudzumu uzreiz samaksās 50 procentus, bet, kad zemnieks saņems pārējo summu, nav zināms,” saka zemnieku saimniecības “Lācīši” darbu pārvaldnieks Artūrs Dilba.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Novadā sākusies labības pļauja

Kategorijas