Svētceļnieki dodas uz Aglonu

2009. gada 7. augusts 15:28

1616

Tūkstošiem cilvēku mēro šo ceļu, lai atklātu un pierādītu Dieva esamību, pateiktos Dievam un izlūgtos tā žēlastību

Gatavojoties Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkiem, ceturtdien ikgadējā ceļojumā uz Aglonas baziliku devās apmēram 40 svētceļnieku no Gulbenes. Pirmajā dienā viņi veica lielāko ceļa posmu – apmēram 30 kilometrus, sasniedzot Kapūni. Vakar tika noiets apmēram 20 kilometru liels posms no Kapūnes līdz Bērzpilij. Šodien svētceļnieki sasniegs Dricānus, bet rīt ceļš vedīs tālāk uz Ciskādiem, Maltu, Pušu, Aglonas Bērzpili līdz būs sasniegts galamērķis. Vidēji dienā tiek noieti 20 kilometri.

Mēros 150 kilometrus

Pie Gulbenes Romas katoļu baznīcas ceturtdienas rītā svētceļnieki sāka pulcēties jau pulksten 8.00, lai divas stundas vēlāk, katoļu baznīcas priestera Vjačeslava Bogdanova svētīti, skanot garīga satura dziesmām, dotos apmēram 150 kilometru tālajā ceļā. Kopā ar svētceļniekiem ir Gulbenes katoļu baznīcas karmelītu māsa Sofija, kā arī karmelītu tēvs Staņislavs. V.Bogdanovs stāsta, ka pa ceļam grupai pievienosies vēl citi svētceļnieki. Aglonā svētceļnieki no Gulbenes ieradīsies 13.augustā.

Pagājušajā gadā no Gulbenes draudzes svētceļojumu uz Aglonu neorganizēja.

Lai lūgtu un izjustu kopību

Svētceļnieku grupas vecākā dalībniece gulbeniete Inta svētceļojumā dodas pirmo reizi. ”To es daru tāpēc, lai izlūgtos Dieva žēlastību cilvēkiem, kuri cieš trūkumu, kuriem nav darba un veselības, kā arī visām māmiņām, kurām ir mazi bērni. Lai gan ceļš ir tāls, ceru, ka ar Dieva palīdzību to izturēšu līdz galam. Ja nespēšu, mani Dievs panesīs,” spriež Intas kundze. Gulbeniete Maija, kura pagājušajā gadā uz Aglonu devusies kopā ar svētceļnieku grupu no Valmieras, atzīst, ka viņai ļoti patīk cilvēku labestīgā attieksme. “Mēs ejam, bet apkārtējie cilvēki mums uzsmaida,” saka jauniete. Līva Meldere no Gulbenes, kura arī svētceļojumā dodas pirmo reizi, stāsta, ka, pievienojoties svētceļnieku grupai, izvēlējusies grūtāko ceļu, lai labāk iepazītu sevi un cilvēkus, kā arī būtu vienatnē ar Dievu un pati ar sevi. ”Jau iepriekšējos gados gribēju doties svētceļojumā uz Aglonu, bet manī vēl nebija īstās pārliecības, ka to patiešām vēlos. Tagad tas ir noticis. Arī vecāki atbalstīja manu lēmumu,” stāsta Līva. Žanis kopā ar ģimeni no Gulbenes uz Aglonu ceļu mēro pirmo reizi. Pirms desmit gadiem viņš uz Aglonu individuāli devies no Dricēniem. “Svētceļojumā dodos ticības vadīts, kā arī bija vēlēšanās izmēģināt šo iespēju, kas ļauj uz laiku aizmirst par darbu un visu pārējo. Man ļoti patīk šī kopības sajūta, ko tā pa īstam iespējams izjust tikai Aglonā, kur tik daudz cilvēku vienojas kopīgās lūgšanās, jo tad Dievs mūs sadzird vislabāk. Cilvēkiem vismaz vienu reizi mūžā iesaku doties šādā gājienā. Ja kādam fiziski nav pa spēkam aiziet līdz galam, tad atlikušo ceļa gabalu var mērot ar autobusu,” iesaka Žanis.

Šis ir īpašs gads

Šīs gads svētceļniekiem, kuri dodas uz Aglonu, ir īpašs, jo šogad aprit 20 gadi, kopš ir atsākti oficiāli atļauti grupu svētceļojumi uz Aglonu. Pirmā organizētā svētceļnieku grupa uz Aglonu devās no Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles 1989.gadā. Ik gadu Aglonā pulcējas tūkstošiem cilvēku. Uz šiem tradicionālajiem Romas katoļu baznīcas svētkiem cilvēki ir pulcējušies kopš baznīcas uzcelšanas laika ap 1700.gadu. Šogad svētku laikā būs īpašs notikums – tiks iesvētīta La Salettes Dievmātes skulptūru grupa.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Svētceļnieki dodas uz Aglonu

Kategorijas