Ienākas meža un dārza ogas

2009. gada 22. jūlijs 08:00

2694

Aveņu audzētājs Māris Brencis atzīst, ka ar ogām vien šodien bagātam nekļūt, jo tā ir sezonāla peļņa|
Ir sācies ogu laiks, kad mežos skan melleņu lasītāju balsis, pildās spaiņi ar ķiršiem, zemenēm un dārza avenēm. Sārtojas jāņogas un arvien tumšāki kļūst upeņu ķekari. Daudziem cilvēkiem ogu pārdošana ir vienīgais šā brīža ienākumu avots. Rankas pagasta SIA "Vecpāpani" saimnieks Māris Brencis, kurš audzē dārza avenes viena hektāra platībā, tās pārdod Gulbenē un Valmierā, kā arī uz vietas saimniecībā.

Vārnām labāk garšo zemenes

"Patērētājiem piedāvāju trīs šķirņu avenes - 'Meteors', kam ogas ir tumši sarkanas un saldas, mazliet vēlāk ienāksies 'Skromņica", tad sekos 'Otava'. Esmu iegādājies arī jaunas šķirnes ar ievērojami saldākām ogām, kas pagaidām vēl tiek izmēģinātas. Stādījumu platību īpaši palielināt nedomāju, jo arī pašreizējā prasa daudz darba. Jaunās šķirnes iegādājos Latvijas Valsts augļkopības institūtā Dobelē," stāsta M.Brencis.

Aveņu audzēšanu saimnieks par īpaši ienesīgu biznesu neuzskata. Finansiālie ienākumi par ogu pārdošanu esot jūtami vasarā apmēram vienu mēnesi. Pārējā laikā ogulāji tiekot mēsloti, tiem izgriezti vecie dzinumi, sakārtoti balsti, pļautas rindstarpas un tamlīdzīgi.

"Varētu jau izveidot speciālus plēves tuneļus, kādus redzēju Dobelē, lai putni netiktu klāt, bet esmu pārliecinājies, ka putniem, īpaši vārnām, labāk garšo zemenes," stāsta Māris.

Dienā salasa 100 kilogramus

Šobrīd vāc tikai vienas šķirnes ogas, kas ienākas pirmās. Dienā tiek salasīti 100 kilogrami. Ogas ber nelielās kartona kārbiņās, lai pircējiem būtu ērtāk. Katrā - 600 grami. M.Brencis neliek roku uz sirds, apgalvojot, ka dārza avenēs nav tārpu.

"Cik vien iespējams, ķīmiju cenšos pielietot minimāli, tomēr var pa kādam tārpam gadīties. Pilnībā bez tās neiztikt, jo arī avenēm ir slimības. Piemēram, avenes nevar stādīt vietā, kur pirms tam audzēti kartupeļi," saka audzētājs.

Veiksmīga sadarbība viņam izveidojusies ar tirdzniecības uzņēmumiem Valmierā, kas ir ievērojami tuvāk nekā Rīga, jo avenes nevar ilgstoši transportēt no vienas vietas uz otru. Māris pats piegādā ogas veikaliem. Ja vajadzīgs, pats iejūtas arī pārdevēja lomā. Arī pagasta iedzīvotājiem ir iespējams pašiem salasīt ogas, tādējādi par tām maksājot mazāk.

Viss prasa naudu

"Vecpāpani" saņem arī valsts subsīdijas kā integrētā ogu un augļu audzēšanas saimniecība. Tie ir apmēram 600 lati gadā. Atbalsta saņemšana ir saistīta ar papildu prasībām, piemēram, lauku vēstures veidošanu, dažādu uzskaites žurnālu ieviešanu un citu. M.Brencis stāsta, ka aveņu audzēšana kļuvusi ievērojami dārgāka, jo minerālmēslojuma cenas ir pasakainas.

"Ja atbilstoši augšņu analīzēm uz hektāru vajag apmēram 150 līdz 160 kilogramu kompleksā mēslojuma, tikpat arī slāpekli pavasarī, tad veidojas ievērojama summa. Rīgā esmu atradis firmu, kur visu var iegādāties lētāk. Maksā arī kartona kārbiņa, kas par lielu izbrīnu ir kļuvusi par diviem santīmiem lētāka. Vienā reizē jāiegādājas 4000 kārbu," stāsta M.Brencis.

Būdams pieredzes apmaiņā Lietuvā, Māris vērojis, kā avenes lasa ar īpašu kombainu, tomēr viņš labāk šo darbu uztic cilvēku rokām, jo mehanizēti vāktas avenes lielākoties izmantojamas sulas ieguvei.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ienākas meža un dārza ogas

Kategorijas