Dzirkstele.lv ARHĪVS

Lietus traucē kūdras ieguvi

Malda Ilgaža

2009. gada 21. jūlijs 08:00

2194
Lietus traucē kūdras ieguvi

Pašreizējie laika apstākļi ir "noskauduši" cilvēkiem iespēju rast darbu kūdras purvā, tāpēc tiem, kas vēlas vasarā piepelnīties, tiek atteikts

Ušura purvā šī vasara nav īpaši labvēlīga kūdras ieguvei, jo bieži līst lietus un kūdra gausi kalst. Tas ietekmē darba ražīgumu.

"Šovasar kūdras ieguves aktīvajā sezonā iztiekam ar pieredzējušiem strādniekiem, kuri jau daudzus gadus strādā purvā. Tie ir apmēram astoņi līdz desmit cilvēki. Tiem, kas vēlas piepelnīties, diemžēl atsakām, jo pat profesionāļus ir grūtības nodarbināt," saka SIA "Ušuru kūdra" viens no īpašniekiem Aivars Brūniņš.

 

Dienā 50 metri

 

Katru nedēļu interesi par iespējām strādāt purvā interesējas apmēram četri cilvēki.

 

"Jau pirms trīs gadiem pārliecinājāmies, ka ne visiem, īpaši jauniešiem, ir pa spēkam darbs purvā, jo ir jāstrādā gan saulē, gan lietū, ir agri jāceļas, jo darbs sākas pēc pulksten 7.00 un ilgst līdz pēcpusdienai. Arī kūdras kluči ir samērā smagi, īpaši, ja tie ir mitri. Ir jābūt arī iemaņām, kā tos sakraut, tāpēc ne katrs var šo darbu darīt. Peļņa ir atkarīga no padarītā daudzuma," stāsta A.Brūniņš.

 

Darbu kūdras purvā uzrauga to vadītāja Ņina Travina. Ja laiks būs silts un sauss, un būs vajadzīgi strādnieki, tos darbā aicinās ar sludinājuma palīdzību.

 

Kūdru eksportē

 

Ušuru purvu izstrādā divas firmas - SIA "Ušuru kūdra" un SIA "Silgulda ".

 

Kopā abās firmās ir nodarbināti 50 cilvēki. Kopā ar A.Sarkani, A.Brūniņš apsaimnieko 120 hektārus, bet šobrīd izstrādāti tiek apmēram 92 hektāri. Kūdra tiek eksportēta, tomēr A.Brūniņš atzīst, lai gan pēc kūdras ir pieprasījums, tomēr to par īpaši ienesīgu biznesu krīzes apstākļos uzskatīt nevar.

 

"Nav skaidrības, kas šo biznesu sagaida nākotnē," saka A.Brūniņš.


Drīzumā kūdras purvā ieradīsies īpaša Eiropas komisija, kas vērtēs, cik tīra no nezālēm ir te iegūtā un eksportētā produkcija.

 

"Vietā, kur iegūst kūdru, nedrīkst būt neviena nezāle. Ir atļauts augt tikai viršiem, tāpēc strādnieces pēc tam, kad ir izstrādātas vagas un piekrautas automašīnas, iesaistās arī stigu ravēšanā," stāsta Ņ.Travina.