Konkrētu priekšlikumu joprojām nav

2009. gada 14. jūlijs 11:25

1040

Liāna Jansone: " Ir palicis mēnesis laika, lai saprastu, kāda būs skolu nākotne."
Gulbenes novada skolu direktori vakar tikās ar Izglītības pārvaldes vadītāju Liānu Jansoni un ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem. Šo tikšanos apmeklēja arī Gulbenes novada deputāti ar priekšsēdētāju Sandru Duļbinsku priekšgalā.

Daļa mūsu novada pedagogu, kuri ir sasnieguši pensijas vecumu, ir iesnieguši atlūgumus. " No 38 pensijas vecuma skolotājiem, 29 no 1.jūlija ir pārtraukuši darba attiecības. Darba attiecības pārtraukuši arī divi pirmspensijas vecuma pedagogi, jo ir izmantojuši pirmspensionēšanās iespēju," norāda L.Jansone.

Novadam jāskatās, cik efektīvs ir skolu tīkls

Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, tiekoties ar mūsu novada izglītības darbiniekiem, uzsvēra, ka stāvoklis valstī ir smags, un stāstīja par iespējām, kuras viņi redz, lai varētu strādāt arī turpmāk un izdzīvot, kā arī norādīja, ka Gulbenes novadā ir daudz mazo skolu. Protams, runāja arī par to, ka šajā pārmaiņu laikā svarīgi ir nezaudēt izglītības kvalitāti. Skolu direktori tika iepazīstināti ar Eiropas Savienības Fonda atbalstu 10 000 skolotājiem. Atbalsta summa ir 20 miljoni latu. Šo aktivitāti plāno uzsākt jaunā mācību gada 1.semestrī.

Uzklausot Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjus, skolu direktori aktīvi izmantoja iespēju uzdot neskaidrus jautājumus, kā arī izteica priekšlikumus. Piemēram, Sveķu speciālās internātpamatskolas direktors Aigars Lasis vēlējās uzzināt, ko vēl skolotājiem varēs atņemt nākamgad, jo budžets, kā zināms, valstī vēl tiks samazināts par 500 miljoniem latu. Uz šo jautājumu Izglītības ministrijas pārstāvji skaidru atbildi nesniedza. Vien piebilda, ka finanšu ministra norādījums ir tāds, ka nākamais samazinājums mazāk skars tās nozares, kuras būs veikušas kaut kādas strukturālās reformas.

"Ja sistēma paliek tāda pati, kā ir, tad tas nozīmē, ka sistēma var strādāt arī ar samazinājumu. Pašreiz neviens nespēj pateikt to, kāds izskatīsies 2010.gada budžets," skaidro ministrijas parlamentārais sekretārs Rolands Broks.

Viņš arī piebilda, ka novadam ir jāskatās, kāds ir skolu tīkls un cik tās ir efektīvas un cik daudz ir naudas.

"Zinu, ka, piemēram, ir profesionālās skolas, kurās piepildījums uz vienu bērnu ir 500 kvadrātmetru telpas. Vai tas ir normāli? Kā tā skola var eksistēt?"

Savukārt Gulbenes vidusskolas direktors Aivars Mednis pauda savu viedokli par to, ka, viņaprāt, visi Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumi tiekot pieņemti intuitīvi.

Finansējums samazināts vairāk nekā uz pusi

L.Jansone skaidro, ka finansējums no 1.septembra mēnesī ir 134 000 latu, nevis kā tās bija iepriekš 300 000 latu. Savukārt finansējums mācību gada 2.semestrim vispār nav zināms.

L.Jansone, uzrunājot skolu direktorus, norādīja, ka ir mainījušies Izglītības un zinātnes ministrijas nosacījumi.

"Ar 2009./2010.mācību gadu ir uzstādījums, ka jābūt 8 bērniem uz vienu pedagoga likmi. Līdz šim mums tie bija 5,2 bērni uz vienu pedagoga likmi. Tas nozīmē nopietnas izmaiņas. Nākamajā mācību gadā tie jau būs 9 bērni un aiznākamajā 10 bērni uz vienu pedagoga likmi. Savukārt dzimstība mūsu novadā un līdz ar to izglītojamo skaits samazinās," saka L.Jansone.

Izglītības pārvaldē ir aprēķināts modelis, kāds izskatās mūsu novada skolu stāvoklis, ja uz viena pedagoga likmi ir astoņi bērni. Runa ir par to, kā nodrošināt mācību procesu. L.Jansone skaidro, lai varētu izpildīt pamatizglītības programmu, nepieciešamas 12,7 likmes.

"Šāds stāvoklis ir Bērzu pamatskolā. Mācību plānu pēc šādiem aprēķiniem var izpildīt vēl tikai dažas pamatskolas. Un arī tas, protams, ir pie nosacījuma, ja netiek apvienotas klases."

Prezentējot veiktos aprēķinus, L.Jansone piebilda: "Nedomāju, ka šodien kaut kādai izglītības iestādei būs konkrēti priekšlikumi, bet šādā izskatā mēs palikt nevaram. Ja kāds man var pierādīt, ka, piemēram, ar 6 likmēm var veikt mācību plānu, es labprāt uzklausīšu."

J.Jansone uzsvēra, ka ir palicis mēnesis laika, lai saprastu, kāda būs skolu nākotne. Novada domes priekšsēdētāja norādīja, ka ir ieradusies uz šo sanāksmi, lai iepazītos ar esošo situāciju, lai pēc tam varētu domāt par turpmāko rīcību. Savukārt, runājot par saimniecisko finansējumu skolām, S.Duļbinska norādīja, ka tas ir ieplānots līdz šā gada beigām.

No direktoru puses izskanēja arī jautājums, kā būs ar brīvpusdienām mazo klašu skolēniem. Izglītības pārvaldes vadītāja norādīja, ka tādu visticamāk diemžēl nebūs.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Konkrētu priekšlikumu joprojām nav

Kategorijas