Dzirkstele.lv ARHĪVS

Sesks – atraktīvais un komunikablais mīlulis

2009. gada 12. jūlijs 08:18

3264
Sesks – atraktīvais un komunikablais mīlulis

Ieva Kudrjavceva: "Manuprāt, dzīvnieka raksturs ir atkarīgs no tā, kādi zvēriņam ir saimnieki."
Dzīvespriecīgs, atraktīvs, komunikabls, mīļš, enerģisks, ļoti lunkans un zinātkārs ir sesks Šumīte. Viņas saimniece gulbeniete Ieva Kudrjavceva atzīst, ka Šumīte ir viena no visjaukākajiem zvēriņiem pasaulē un citu viņa negribētu.

Vārds dzīvnieciņam nav izvēlēts nejauši. Tas atbilst viņas raksturam, jo tad, kad bija atvesta mājās no audzētavas, Šumīte ļoti naski un lielā ātrumā skrējusi ap istabas stūriem. Tas izskatījies tāpat, kā vērojot sacensības, kurās piedalās Šūmahers.  

Izrādās, ka Ievas brālis bija tas, kurš nolēma iegādāties sesku.

 

"Pirms četriem gadiem brālis to nopirka audzētavā. Summu gan vairs neatminos. Šķiet, tie bija 25 vai 50 lati. Bet tad, kad brāļa ģimenē pasaulē nāca mazulis, Šumīte tika uzticēta man kā audžubērns," stāsta Ieva un norāda, ka zvēriņš kopā ar viņu dzīvo apmēram gadu un prieks, ko dod Šumītes klātbūtne atsver visu.

 

"Viņa ir kā mazs bērns. Citi iebilst, sakot, ka zvēru nevar saukt par bērnu, bet mana Šumīte tiešām ir kā bērns un es arī viņu saucu par savu mazo meitiņu. Lai arī ikdienā zvēriņš prasa lielu uzmanību, man tas nav apgrūtinoši. Es vienmēr ar viņu varu aprunāties, viņa klausās manī un arī saprot, ko es saku. Šumītei patīk mīlināties un būt rokās, un tas ir tik forši!" teic Ieva un neslēpj, ka ir doma kādreiz ar Šumīti piedalīties arī kādā sesku izstādē.

 

Pašai sava slēptuve

Izrādās, ka seskiem jeb fretkām patīk mājās ieviest savu kārtību - sesku kārtību. Nosaukums "fretka" radies no latīņu valodas un tulkojumā nozīmē "zaglis". Šis nosaukums patiesi atbilst mājdzīvnieka ikdienas uzvedībai - seskam patīk nočiept jebko, ko vien var aizvilkt vai aiznest zobos. Arī Ieva par to ir pārliecinājusies. "

 

Ir jāuzmanās ar dzēšgumijām, jo Šumīte ir iecienījusi aizvilkt tās uz savu slēptuvi, kuru esmu atklājusi. Tā ir virtuvē aiz skapīša. Tur var atrast lietas, kuras mājās ir pazudušas. Seskiem piemīt krāšanas un slēpšanas instinkts. Visu velk prom. Kad bija mazāka, pat gludekli mēģināja aizvilkt. Zinot, ka Šumīte sver 800 gramus. Iedomājieties - tāds maziņš zvēriņš un velk prom gludekli uz savu slēptuvi! Bija gadījums, ka nočiepa arī manu kukurūzas paku. Es tikai dzirdu, ka kaut kas tiek vilkts pa zemi. Paskatos, jā mana kukurūzas paka jau tiek stiepta prom uz slēptuvi. Vēl Šumīte mēdz izgrauzt no mantiņām pīkstuļus. Ir ļoti jāuzmanās, jo vienreiz no suņa bumbas norija asu gabalu un nācās viņu operēt Rīgā. Ārstēšanās process bija ilgs - trīs mēneši, bija saliktas katetras, vēders noskūts, pati arī spricēju. Zvēriņš mīļš, tāpēc bija bail, ka spricējot varu nodarīt viņam sāpes. Šis laiks tiešām bija grūts gan viņai, gan man," stāsta Šumītes saimniece.

 

Mīļākā nodarbe - rakšana

 

Lai uzzinātu, kāds būs laiks, Ievai nav jāklausās laika ziņas, jo to viņa uzzina, vērojot Šumītes uzvedību.

 

"Mēs ļoti labi zinām, kad būs lietus, jo tad Šumīte paliek miegaina un visu laiku guļ. Savukārt, kad ārā nav karsts, savu Šumi vedu pastaigās. Ārā viņa iet pie speciālās siksniņas. Ejam uz mežu, kur viņa var parakties. Kad bijām kapos, Šumīte izraka visu taciņu, jo viņai ļoti patīk rakt. Protams, arī mājās viņa dara palaidnības. Tagad es dzīvoju kopā ar draudzeni Olainē un mēs tur īrējam dzīvokli. Es jau draudzeni brīdināju, ka Šumītei patīk rakt puķu podus. Draudzeni sastādīja puķes balkona kastēs un nolika uz zemes. Protams, Šumīte bija pastrādājusi nedarbu. Atnākot mājās, ieraudzīju, ka zvēriņam visas ķepiņas un deguns bija ar zemi. Savukārt kastē - viss izrakts. Kastē iesētās puķes, protams, neizdīga, nācās iesēt citas. Otrreiz sētās puķes paspēja izaugt, bet arī ar tām sesks tika galā, jo visas tika izraktas," stāsta jauniete un norāda, ka sodu Šumīte saņem tikai tad, ja tiek pieķerta brīdī, kad nedarbs tiek pastrādāts.

 

"Ja esmu atnākusi mājās un redzu, ka nedarbs jau paveikts, nesodu, jo tam vairs nav jēgas. Parasti sodu, paņemot viņu kā trusīti aiz skausta un sakratot, kā arī skaļā tonī pasaku, ka ir darījusi slikti. Šumīte saprot, ka ir vainīga."

 

Katram seskam - savs raksturs

Ieva uzskata, ka viņas būtībai labāk ir piemērots sesks, nevis kaķis, jo seski ir ļoti aktīvi visu laiku un vienmēr izprovocējami uz spēlēšanos.

 

"Kaķi, manuprāt, ar gadiem paliek tādi laiskāki," domā Ieva un piebilst, ka tagad Šumīte ir pielāgojusies cilvēku dienas ritmam, jo sākumā esot bijis tā, ka viņa pa dienu gulējusi, bet naktī draiskojusies. Tagad ir otrādi, tāpat kā saimniece - naktī Šumīte guļ, bet pa dienu skraida un spēlējas.


"Mums ir iegādāts speciāli Šumītei liels būris būris trīs stāvos. Tur ir koridors, tualete, ēdamistaba, guļamistaba, bet viņa tur neguļ un nedzīvojas. Šumītei labāk patīk ielīst sienas skapī un gulēt tur," saka Ieva un atzīts, ka mājās ir cita dzīvība, ja ir zvērs.

 

"Ir tik pierasts, ka viņa vienmēr tinas ap kājām. Tad, kad viņas nav blakus, šķiet, ka kaut kā pietrūkst. Arī putekļu mājās mums nekad nav, jo Šumīte visur izložņā un visu izslauka ar savu kažoku."

Ievas draugi, redzot, ka viņai mājās ir sesks, arī ir izteikuši vēlmi iegādāties tieši šādu dzīvnieciņu, bet, ilgāku laiku būdami kopā ar sesku un redzot, ka sesks prasa ļoti lielu uzmanību, šo ideju atmet.

 

"Ja Šumītei nepievērš uzmanību, tad viņa pienāk, sāk knibināties, aicina spēlēties. Savukārt, kad salecas, uzmet kūkumu un sāk tā kā ukināt, tā kā dūdot. Katram seskam tāpat kā cilvēkiem ir savs raksturs. Manējā ir ļoti piemīlīga. Jebkurš svešais var viņu paņemt un Šumīte laizīs viņam muti, būs draudzīga, bet ir seski, kuri nav tik komunikabli. Seska raksturs, manuprāt, ir atkarīgs no tā, kādi zvēriņam ir saimnieki. Kā tu izturēsies pret viņu, tā zvēriņš pret tevi," domā Šumītes saimniece un norāda, ka Šumīte ir ļoti draudzīga, jo prot sadzīvot gan ar suņiem, gan kaķiem.

 

"Bija gadījums, kad ārā, pienāca svešs kaķis. Domāju, ka manu zvēriņu sakodis. Šumīte "piepūta" asti un iecirta zobus kaķim astē, kaķis aizbēga, bet Šumei bija pilna mute ar spalvām. Viņa māk aizstāvēties, bet tajā pašā laikā Šumīte ir jāskatās kā savs acuraugs, kā mazs bērns, jo mājās, ja iestājas klusums, varu būt droša, ka ir kaut kas sadarīts." Savukārt rītos tieši Šumīte ir tā, kas nāk modināt savu saimnieci.

 

"Viņa lien zem segas, laiza, ja neceļos, sāk kasīt un tā kā rakt, kamēr jau panāk, ka es pieceļos. Interesanti, bet svētdienās gan neceļ. Tā laikam viņai ir brīvdiena, jo viņa guļ. Laikam domā - visu nedēļu esmu strādājusi un svētdien beidzot ir jāatpūšas," saka Ieva.

 

Gardumi un vannas procedūras

Šumīte tiek barota ar speciālu seskiem domātu barību, kura ir nopērkam veterinārajās aptiekās. Ieva ir novērojusi, ka ne visa speciālā barība der arī viņas Šumītei, jo zvēriņam bijusi alerģija. "Šādos brīžos ir grūti, jo dzīvnieciņš jau nemāk runāt un pateikt, kas viņam kaiš un kas ir nepieciešams. Ļoti reti iedodam gurķa gabaliņu, mazu, plānu kartupeļa šķēlīti vai arbūzu, jo tie viņai ļoti garšo, kā arī ir sausos kārumus. Dzert gan Šumīte vairs no sava trauciņa negrib. Labāk izvēlas iet uz vannas istabu un padzerties tur. Viņa ielien vannā, es viņai patecinu ūdeni un Šumīte padzeras, arī no puķu vāzēm viņai patīk dzert ūdeni."


Vienu reizi mēnesī Šumīte tiek arī vannota. Izrādās, šī procedūra viņai tīri labi patīk. Sesks tiek ielikts vannā tā, lai ūdens būtu trīs reizes vairāk nekā viņas auguma augstums. Vannā tiek ielikts arī putuplasta gabals, lai mirklī, kad Šumīte peldot nogurst, varētu atpūsties uz šīs "saliņas".

 

"Esmu iegādājusies speciālu šampūnu. Šumīte ļoti specifiski slaukās dvielī pēc vannas. Tas ir jāredz, jo to pat grūti ar vārdiem aprakstīt, kā viņa to dara. Šļūc ar vēderu un muguru, griežas tādos kā astotniekos, tādā veidā slaukoties. Viņa beržas un purinās, tad ielien zem segas un turpina berzties. Vakarā pašam jālien zem segas, bet tur - slapjš, smaidot stāsta Ieva