Dzirkstele.lv ARHĪVS

Būs Gulbenes slimnīcas un Balvu slimnīcas apvienība

Inita Savicka

2009. gada 4. jūlijs 08:31

2819
Būs Gulbenes slimnīcas un Balvu slimnīcas apvienība

Alda Buša: "Pacientiem, tāpat kā līdz šim, nekur projām nebūs jābrauc, viss būs pieejams uz vieta."
Veicot izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, tiek noteikts slimnīcu saraksts, kurām ar šīgada 1.septembri tiek nodrošināts finansējums slimnīcas darba nodrošināšanai. To skaitā Vidzemes reģionā ir arī Gulbenes un Balvu slimnīcas apvienība. Par to informē Veselības ministrijas Komunikāciju vadītāja Egita Pole.

Atsevišķas slimnīcās tiks apmaksāta tikai ambulatorā un dienas stacionāra tipa ārstēšana, piemēram, Vidzemes reģionā tā ir Alūksnes slimnīcā. Tas viss ir saistībā ar veselības aprūpes budžeta samazinājumu, kas šīgada otrajā pusgadā ir 89,8 miljoni latu. Visbūtiskākais samazinājums skar slimnīcu sektora finansējumu, kurām iespējams nodrošināt tikai 43 procentus no pirmā pusgada finansējuma.  

Pacientiem nav jāuztraucas

 

Gulbenes slimnīcas galvenās ārstes vietniece Alda Buša "Dzirkstelei" skaidro, ka izveidotā Gulbenes un Balvu slimnīcas apvienība pacientam nemainīs neko.

 

"Pacientiem nav jāuztraucas. Viņiem, tāpat kā līdz šim, nekur projām nebūs jābrauc, viss būs pieejams uz vieta," norāda A.Buša.

 

Viņa stāsta, ka apvienība pašreiz ir tapšanas stadijā, jo juridiski tiek kārtoti dokumenti.

 

"Sīkāk un konkrētāk visu zināsim tad, kad apvienība tiks izveidota," saka galvenās ārstes vietniece un piebilst, ka šāda veida slimnīcām kā mūsu, kurām nākotnē ir prasības nodrošināt noteiktu ķirurģisko operāciju, dzemdību un dažādu izmeklējumu skaitu un atbilstoši noslogot aparatūru izeja bija veidot apvienību, lai pacientiem būtu labāka pieejamība un nemazinātos pacientu pieejamības kvalitāte pie mediķiem.


Veidojot slimnīcu apvienības, ir iespējams arī tuvākajos gados saņemt Eiropas Savienības struktūrfondu finansiālo atbalstu slimnīcu attīstībai.
E.Pole norāda, ka arī Gulbenes un Balvu slimnīcas apvienībai jānodrošina neatliekamās palīdzības sniegšana visu diennakti, kā arī kalendārā gada laikā jānodrošina ne mazāk kā 7000 slimnīcas pacientu ārstēšana un dzemdību palīdzība vismaz 400 dzemdību gadījumos.

 

Plāno arī citas būtiskas izmaiņas

 

Tiek virzītas būtiskas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, kas skar veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, proti, netiek paaugstinātas pacientu iemaksas. Papildus no pacienta iemaksas ir atbrīvoti pacienti, kuri veic skrīningizmeklējumus. Mājas aprūpes attīstībai paplašināts diagnožu klāsts, ar kurām var saņemt valsts apmaksāto veselības aprūpi mājās (ar tuberkulozi slimojošie HIV/AIDS pacienti, pacienti, kas izrakstīti no slimnīcas pēc operācijas, pacienti ar noteiktām paliatīvās aprūpes diagnozēm).


Tiek plānots uzlabot ģimenes ārstu pieejamību pacientiem. Proti, ģimenes ārstiem pacientu kopējais pieņemšanas laiks prakses vietā (praksēs ar reģistrēto pacientu skaitu virs 1000) ne mazāks kā 25 stundas nedēļā (bija 20 stundas). Ģimenes ārste Ieva Grīnšteina norāda, ka viņai pieliktais stundu skaits neko nemaina.

 

"Es tāpat dienā strādāju 10 stundas," saka I.Grīnšteina.

Ir plānots, ka ir jānodrošina pacientu pieņemšana vismaz vienu sestdienu mēnesī ne mazāk par četrām stundām, kā arī ārsta pieņemšanas prakses vietā vismaz vienu dienu nedēļā sākas ne vēlāk kā pulksten 8.00 un vismaz vienu dienu nedēļā beidzas ne ātrāk kā pulksten 19.00.


Ja pacients, kuram ir trauma, pēkšņa saslimšana vai hroniskas slimības saasināšanās, kas apdraud dzīvību vai veselību, bet nav pieejama ģimenes ārsta vai dežūrārsta palīdzība, vēršas slimnīcas uzņemšanas nodaļā, bet pēc palīdzības saņemšanas netiek ievietots slimnīcā, uzņemšanas nodaļā sniegtos ambulatoros pakalpojumus apmaksā valsts.


Ministru kabineta noteikumos virza arī samazināt valsts apmaksāto pakalpojumu klāstu un apjomu. Plānveida endoprotezēšana netiks apmaksāta 50 procentu apmērā. 100 procentu apmērā to apmaksās tikai steidzamības un neatliekamā kārtā veiktajām endoprotezēšanām. Neapmaksās pozitronu tomogrāfijas izmeklējumus. Onkoloģisko vai onkohematoloģisko slimību ķīmijterapija un staru terapija 80 procentos gadījumu tiek veikta ambulatori dienas stacionārā.