Krīze sāpīgi skars arī sporta skolu

2009. gada 26. jūnijs 11:30

2536

Sporta skolā tiks smazināts treneru skaits, visticamāk, ieviesīs arī maksu
Pagājušajā nedēļā Rīgā notika sporta organizāciju konference, kurā piedalījās sporta federāciju vadītāji, sporta skolu direktori, kā arī citu sporta organizāciju pārstāvji. Tajā tika apspriesta šābrīža kritiskā situācija, kas veidojas saistībā ar pašvaldību sporta skolu treneru darba samaksu.

Krīze ar sporta skolu treneru algām izveidojusies, jo šā gada valsts budžeta grozījumos tika paredzēts, ka no 1.septembra tiks pārtraukts finansējums treneru darba samaksai 69 pašvaldību sporta skolās 2,39 miljonu latu apmērā. Tiesa, pēc tam tika rasts risinājums - no 1.septembra līdz gada beigām Izglītības ministrija atrada daļēju finansējumu gandrīz 500 000 latu apmērā sporta skolu problēmu risināšanai.

"Līdz šim par vienu slodzi treneris saņēma 350 latus (pirms nodokļu nomaksas), tagad viņš saņems - 180 latus (pirms nodokļu nomaksas). Jāpiebilst gan, ka treneri savu darba slodzi vienmēr ir pārstrādājuši, domāju, pat dubultā. Nekad līdz šai dienai no ministrijas puses nebija sakārtots, ka treneri saņem arī par darbu sestdienās un svētdienās, kā arī par darbu sacensībās. Tādējādi var teikt, ka treneri nekad nav saņēmuši pienācīgu atalgojumu," spriež Gulbenes sporta skolas direktors Normunds Aizpurs.

Paliks seši treneri

Pašreiz treneri ir devušies divu mēnešu bezalgas atvaļinājumā, taču pēc tam skolā tiks samazināts treneru skaits.

"Skolā paliks seši treneri. Viens treneris paliks orientēšanās sportā, viens - vieglatlētikā, viens - volejbolā un trīs - basketbolā, jo šajā sporta veidā mums ir visvairāk audzēkņu. Mēs ļoti ceram, ka Gulbenē turpinās darboties arī futbola biedrība un jauniešiem būs iespēja trenēties arī futbolā. Turpmāk daudz kas balstīsies uz pašiniciatīvu un brīvprātīgo darbu," secina N.Aizpurs.

Viņš piebilst, ka skolai būs jāatsakās arī no tehniskajiem darbiniekiem.

"Skolas pamatuzdevums ir sagatavot skolēnus. Tas nozīmē, ka treneriem turpmāk būs jāveic arī dažādi tehniski darbi. Ja runā, ka Latvija atgriežas apmēram 2005.gadā, sporta skola atgriezīsies 1991.gadā, kad bija tikai treneri un direktors un viņi visi kopā gan trenēja un brauca uz sacensībām, gan arī pļāva zāli un mazgāja grīdas. Mēģināsim tā dzīvot. Es ļoti ceru, ka pēc gada, diviem, varbūt pieciem situācija būs mainījusies un atkal varēsim atļauties kaut ko vairāk. Protams, ceru, ka arī jaunie novada domes deputāti sapratīs, ka skola ir jāatbalsta."

Tiks ieviesta maksa

Skolas direktors uzskata - labi ir tas, ka skolai jau ir inventārs, ir izremontētas telpas, ir internāts un nav jāsāk viss no nulles, tomēr līdzekļu nebūs, tādēļ būs jāmēģina taupīt, kur vien iespējams.

"Mēģināsim taupīt uz elektrības, uz apkures. Mēģināsim iesaistīties arī kaut kādos Eiropas Savienības fondu projektos, lai piesaistītu līdzekļus. Protams, tiks ieviesta arī maksa, bez tās nevarēsim iztikt. Ceru uz vecāku sapratni - mums pašiem būs jādomā, kā bērniem nodrošināt iespēju trenēties, uz valsti paļauties vairs nevaram," saka N.Aizpurs.

"Situācija ir dramatiska. Šobrīd arī nav zināms, vai nākamajā sezonā būs basketbola un volejbola līga. Ja nebūs, mēģināsim organizēt savas iekšējās sacensības un reģionālas sacensības ar Alūksnes un Madonas sporta skolām, domāju, arī igauņi vēlēsies ar mums sadarboties."

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Krīze sāpīgi skars arī sporta skolu

Kategorijas