Pašvaldības iesaka apstrādāt zemi

2009. gada 17. jūnijs 08:00

898

Uz vārdiem "glābiet, palīdziet, dodiet!" pašvaldības atsauksies arvien mazāk
Rajona pašvaldības cenšas palīdzēt mazturīgajām ģimenēm, piedāvājot iespēju apstrādāt zemi, lai tajā ģimenes ar trūcīgiem iztikas līdzekļiem izaudzētu sev nepieciešamos dārzeņus. Tomēr reālā situācija liecina, ka šādu iespēju cilvēki necenšas izmantot, cerot, ka it visā palīdzēs pašvaldība, kā tas ir bijis līdz šim.

Laukos ar zemi nav problēmu

"Ar pagasta avīzes starpniecību jau aprīļa mēnesī mudinājām visas trūcīgās pagasta ģimenes, kuras gribētu pašas izaudzēt dārzeņus un galvenais kartupeļus, pieteikties pašvaldībā, bet atsaucības nebija, jo šīs ģimenes nemaz nevēlas to darīt. Atceros gadījumu, kad pašvaldība kādai trūcīgai ģimenei sagādāja sēklas, apstrādāja arī zemi, atlika tikai iesēt. Viņi arī iesēja. Par to pārliecinājās arī pagasta sociālā darbiniece, bet rudenī ģimene atkal bija klāt un sūdzējās, ka kartupeļi un burkāni nav izauguši. Kad interesējāmies, kāpēc nekas nav izaudzis, saņēmām pretjautājumu: "Bet, kas tad izravēs?" Izrādās, ka pašvaldībai vajadzēja arī izravēt," stāsta Jaungulbenes pagasta pašvaldības vadītāja Saulcerīte Indričeva.

Viņa nenoliedz, ka pagastā ir cilvēki, kuri, lai ietaupītu pieticīgos iztikas līdzekļus, jau gadu gadiem apstrādā dārzu, lai kaut ko izaudzētu.

"Neliela zemes gabala apstrādei nemaz traktors nav vajadzīgs. To iespējams uzrakt ar lāpstu. Daudzi tā arī rīkojas. Laukos ar zemi nevienam nav problēmu. Cilvēki var nākt uz pašvaldību un to prasīt. Mums būs, ko iedot, arī ar naudu zemes apstrādei esam palīdzējuši. Diemžēl daļa cilvēku uzskata, ja pašvaldība nav iedevusi naudu, tad tā neko nav palīdzējusi. Ir daļa trūcīgo, kas pēc palīdzības uz pagastu nāk kā uz darbu," saka S.Indričeva.

Dodas palīgā citiem

Arī Daukstu pagasta pašvaldības vadītāja Sandra Duļbinska stāsta, ka aprīļa beigās mudinājusi pieteikties pagastā tos, kuriem ir problēmas un neliels zemes gabals varētu atvieglot ikdienas iztikšanu.

"Staru centrā mums ir pagastam piederošs zemes gabals, kas būtu izmantojams šim nolūkam. Kopīgi ar pagasta sociālo darbinieci bijām izdomājušas, kā palīdzēt šo zemi sagatavot, lai cilvēkiem būtu vieglāk, diemžēl neviens tā arī neizrādīja interesi," stāsta S.Duļbinska.

Pagastā liela daļa pašvaldības zemes ir iznomāta un apstrādāta, brīvo platību ir maz, tomēr tas nav šķērslis, lai palīdzētu cilvēkiem. Pašvaldības vadītāja pagastā novērojusi arī pozitīvu tendenci, ka daļa iedzīvotāju šogad daudz aktīvāk rosās savos mazdārziņos un kārto līgumu ar pašvaldību par to izmantošanu.

"Pirms dažiem gadiem mēs kādai sievietei ar vairākiem bērniem palīdzējām apstrādāt zemi, iedevām arī kartupeļus sēklai, bet nekas neizauga, jo tika aizmirsts, ka ir jāpieliek darbs, lai kaut kas izaugtu," stāsta S.Duļbinska.

Pagastā esot arī tādi cilvēki, kuriem sava dārza nav, bet viņi dodas palīgā citiem novākt, piemēram, kartupeļus un kā atalgojumu pretī saņem daļu ražas. S.Duļbinska uzskata, ja vecāki nav raduši apstrādāt zemi, tad to nedara arī viņu bērni.

Vasarā nesaņem pabalstu

Rankas pagasta sociālā darbiniece Svetlana Zīlīte stāsta, ka visa gada garumā cilvēki, kuri saņem garantēto iztikas minimumu (GMI), tiekot motivēti vasaras mēnešos gādāt sev iztiku.

"Cilvēki zina, ka GMI maksājam tikai līdz mācību gada beigām. Tas paredzēts arī līgumā. Tāpēc šā pabalsta saņēmējas ģimenes savos dārzos cenšas izaudzēt iztikai nepieciešamo, dodas lasīt meža ogas un tādējādi pelna naudu. Nav tā, ka strādā tikai māte, strādā visa ģimene. Rudenī, kad cilvēki nāk pēc šī pabalsta, mēs katru gadījumu izvērtējam individuāli. Citas izejas nav, cilvēkiem ir jācīnās pašiem. To liekam viņiem saprast," saka S.Zīlīte.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pašvaldības iesaka apstrādāt zemi

Kategorijas