Dzirkstele.lv ARHĪVS

Godina upuru piemiņu

Malda Ilgaža

2009. gada 15. jūnijs 17:41

915
Godina upuru piemiņu

Gulbenes dzelzceļa stacijā pie novadnieka tēlnieka Induļa Rankas darinātās piemiņas zīmes politiski represētajiem 14.jūnijā pulcējās desmitiem cilvēku, lai godinātu to komunistikā genocīda upuru piemiņu, kurus pirms 68 gadiem - 1941.gada 14. jūnijā - izveda uz Sibīriju. Starp tiem bija mātes ar maziem bērniem, veci cilvēki, vīrieši spēka gados. Piemiņas brīdis notika arī Litenes kapos, bet atmiņas pēc tam raisījās Litenes Latvijas armijas virsnieku nometnes vietā.

"No Latvijas šajā dienā izveda tautas gaišākos un gudrākos prātus, izārdot ģimene, bērnus šķirot no tēviem, sievas - no vīriem. Visnežēlīgākā iznīcināšana skāra arī inteliģento, tautā ieredzēto un labi apmācīto Latvijas armijas virsniecību," uzrunājot piemiņas brīža dalībniekus, uzsvēra Stāmerienas pagasta padomes priekšsēdētājs Raitis Apalups, kurš vadīja pasākumu.

 

Pasākumā piedalījās aizsardzības ministrs Imants Lieģis, kurš pauda dziļu cieņu un apbrīnu tiem cilvēkiem, kuriem bija jāpiedzīvo šis genocīds, tomēr viņi represijas gados spēja saglabāt pašcieņu un cilvēcību.

 

"Mums visiem kopā ir pienākums atcerēties šos notikumus," teica I.Lieģis.

 

Nacionālo Bruņoto Spēku vārdā uzrunu teica brigādes ģenerālis Latvijas dižpatriots Juris Vectirāns, kurš apliecināja, ka mūsu tautas garīgo dvēseles spēku ļauna vara nespēj salauzt.

 

"Tik tas ir dzīvs, kam dziļi sāp. Lai mums šodien sāp tāpat, kā sāpēja pirms 68 gadiem. Atplēsīsim sadzijušās rētas, lai mums katram acu priekšā ir maza asins pilīte. Tā būs mūsu piemiņa, uzticība un ticība mūsu tautas lielajam spēkam. Lai mēs garā sadzirdam katrs no savas dzimtās vietas veco māmuļu klusos šņukstus, mazo un izmisušo zīdaiņu kliedzienus, lai sadzirdam mātes un tēva mierinājumu. Latvijai sāp. Es nezinu, piedot vai nepiedot? Ir jādzīvo, jo naidā mēs nevaram staigāt, bet mēs nekad nedrīkstam neko aizmirst," atgādināja neiztrūkstoša šā pasākuma dalībniece tautā mīlētā māksliniece Vera Gribača.

 

Atmiņās kavējās arī Politiski represēto rajona apvienības vadītāja Aira Anča.

 

Klāt bija arī Nacionālo Bruņoto Spēku pārstāvji, zemessargi un rajona jaunsargi, Nacionālas Aizsardzības akadēmijas kadeti, Nacionālo Bruņoto Spēku orķestra grupa, Virsnieku apvienības pārstāvji, Gulbenes rajona Politiski represēto apvienības, Gulbenes rajona padomes un domes pārstāvji, pilsētas un pagastu iedzīvotāji, kuri upuru piemiņu godināja ar klusuma brīdi un nolika ziedus piemiņas zīmes pakājē. Tālāk piemiņas brīdis turpinājās Litenes kapos.

 

Vairāk foto: http://www.dzirkstele.lv/portals/foto_video/raksts.html?xml_id=15187