Kur stāvējis Vaidu šķūnis Gulbenē?

2009. gada 5. jūnijs 18:12

2161

Pirms 90 gadiem Gulbene bija sarkanā terora centrs Malienā
Tieši 90 gadu mūs šķir no tā laika, kad Vecgulbenes muižas šķūnis tika nodēvēts par Vaidu jeb Vaides šķūni, jo ar tas bija kļuvis par moku vietu vairākiem simtiem vietējo un apkārtnes iedzīvotāju Vidzemē, kuriem sprieda tiesu Vecgulbenes (Malienas) revolucionārais tribunāls. Punkts šim teroram tika pielikts 1919.gada 31.maijā, kad lielinieki padevās 1. (vēlāk 4.) Valmieras kājnieku pulkam bez pretestības. Vaidu šķūnis nodedzis 1944.gada augustā kopā ar 28 vācu armijas zirgiem. Ugunsgrēka iemesls - zaldāti pie šķūņa bija sakūruši ugunskuru. Par to rakstīta grāmatā "Valsts Gulbenes komercskola un arodskola", kas izdota Rīgā, tipogrāfijā "Rota", 1993.gadā.

Vaidu vai Vaides šķūnis?

Šodien paša šķūņa vairs nav. Ir zināma tikai vieta, kur tas stāvējis, - tieši aiz ieejas vārtiem Gulbenes stadionā. Starp vārtiem un tagadējo skrejceļu. Tomēr baisie nostāsti par Vaidu šķūni joprojām ir vēstures lappusēs un veco gulbeniešu atmiņās...

92 gadus vecais gulbenietis Viktors Kazāks "Dzirkstelei" saka: "Moku šķūnis tas bija. Nevis Vaides, bet Vaidu šķūnis. Vaides - tas izdomāts vēlāk, lai būtu labskanīgāk." Viņš uzskata, ka šķūņa atrašanās vietā noteikti ir vajadzīga piemiņas zīme bojā gājušajiem. Tas esot parāds, kas būtu jānokārto.

"Atceros, kādu pirmoreiz bērnībā ieraudzīju Vaidu šķūni. Tas bija būvēts no resniem, praktiski neuzlaužamiem dēļiem. Biezi dēļi! Lai kā pūlētos, neuzlauztu! Man bija septiņi gadi, kad kaimiņu zēns Juris Lācis atveda mani pie tā šķūņa, bet iekšā es negāju. Nevarēju saņemties," stāsta V.Kazāks. Viņš atceras, cik baisi toreiz juties šajā vietā, kurai turpmāk vienmēr gājis ar līkumu.

Tur nošauti latvieši

Pāris gadus par Viktoru vecākais Juris pirmais bērnībā aizvedis draugu apskatīt Vecgulbenes muižu. Juris zinājis ne tikai parādīt, bet arī stāstīt par asiņainajiem sarkanā terora notikumiem, kas risinājušies 1919.gada ziemā un pavasarī. Pie Baltās pils terases zēni no zemes pacēluši patronu čaulītes. Tur bijis daudz tādu. Juris stāstījis, ka lielinieki 1919.gadā tur šāvuši latviešus, kas viņiem nebija pa prātam. Nošautos pēc tam sameta vircas bedrē tur, kur ir garās muižas kūtis uz Brīvības ielas pusi. Bet daļa no arestētajiem aizvesti uz Vaidu šķūni... Tur ieslodzītie esot turēti. Daudzi jau sasisti, savainoti. Visu laiku šķūnī raudājuši, vaidējuši. Tāpēc arī to šķūni ļaudis nosauca par Vaidu šķūni. Tajā ieslodzītie sapratuši, ka tāpat viņiem drīz būs nāve. Tai viņus bija nolēmis tribunāls, kas darbojies Gulbenes luterāņu baznīcā. Nāve viņiem bija kā atpestīšana.

"Man pret boļševikiem nebūtu nekas, ja viņi nebūtu tādi kā zvēri. Tiesu sprieda toreiz tie visprastākie cilvēki, kuriem inteliģences, intelekta - nekāda. Cilvēki ar seklu domāšanu. Tādi kā puslopiņi," uzskata V.Kazāks.

Nav šķūņa foto

Gulbenes Vēstures un mākslas muzeja vēstures nodaļas vadītājs Anatolijs Savickis "Dzirksteli" skaidro, ka muzeja krājumos nav Vaidu šķūņa fotoattēla. Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas inspektore Sarmīte Dundure "Dzirkstelei" klāsta, ka fotogrāfiju, kurā ir Vaidu šķūnis un cilvēku līķu kaudze blakus, ir redzējusi vēstures apcerējumu grāmatā. Taču ir saglabājies pietiekami daudz rakstisku vēstures liecību par šo ēku.

A.Savickis mudina atcerēties vēsturisko situāciju, kurā Vaidu šķūnim bija īpaša nozīme. Kā zinām, 1918.gada 11.novembrī beidzās Pirmais pasaules karš. 18.novembrī tika nodibināta jaunā Latvijas valsts. Taču Vecgulbenē jau 5.decembrī ar padomju varas lozungiem ienāca Sarkanās armijas daļas. Pēc padomju varas nodibināšanas Vecgulbene kļuva par Malienas apriņķa centru muižā, galvenokārt Baltajā pilī. Sāka darboties Vecgulbenes jeb Malienas revolucionārais tribunāls. Latvijas Sociālistiskajā Padomju Republikā tādi tribunāli bija vairāki, bet Vecgulbenes tribunāla darbība bijusi gandrīz visasiņainākā, jo izcēlās ar pieņemto lēmumu bardzību un nāves sodu lielo daudzumu, bieži pat par niecīgiem pārkāpumiem. Tribunāla sēdes tika noturētas luterāņu baznīcā, kur altāra vietā pie sarkani klāta galda sēdēja tā sauktie tiesneši. Gandrīz visi notiesātie pirms nāves tika nežēlīgi spīdzināti, tādēļ bijušais muižas šķūnis (pie tagadējā stadiona ieejas vārtiem) ilgus gadus tika saukts par Vaidu jeb Vaides šķūni.

Malienas tribunāla pirmais priekšsēdētājs bija Alfrēds Lācis. Taču viņam drīz vien izcēlušās domstarpības ar Vecgulbenes un Lubānas lieliniekiem skolotāja Jēkaba Graudiņa lietā, un kopš 18.janvāra līdz pat 9.maijam tribunāla sēdes vadīja Jūlijs Bormans. Maijā un jūnija vidū priekšsēdētāja krēslā sēdēja Jānis Žīgurs.

Liek sev rakt kapu

Laikraksts "Brīvā Zeme" 1936.gada 10.jūlijā raksta, ka 1919.gadā Vecgulbenē "cilvēki mērdēti pils aizrestotajos pagrabos, spīdzināti un bendēti tā saucamajā Vaidu šķūnī un turpat pie šķūņa rakti parka stūrī un pļavā".

"Gulbenes Ziņas" 1937.gada 28.maijā raksta: "Starp mums vēl dzīvo daudz to, kas var pastāstīt par tām ciešanām, izbaiļu un bezmiega naktīm, kas pavadītas Gulbenes tribunāla pagrabos un "Vaidu šķūnī". Jau tūlīt pēc komunistu varas ienākšanas Gulbenē sākās pilsoņu apcietināšana, mocīšana un slepkavošana - un tā tas turpinājās līdz 1919.gada maija pēdējām dienām."

Laikraksts "Brīvā Zeme" 1937.gada 29.maijā raksta: "1919.gada ziemā iedzīvotāju prātus nospieda un dzīvi padarīja nedrošu lielinieku asiņainais Gulbenes tribunāls un lielie kontribūcijas maksājumi. Daudzi inteliģentākie pagasta pilsoņi beidza savu dzīvi mokpilnā nāvē. No Stāmerienas pagasta pilsoņiem smaka Gulbenes cietuma mūros un tika nošauti: Pēteris Rubenis (bijušais pagasta vecākais), Bernhards Eizenšmits (bijušais pagasttiesas priekšsēdētājs), Viktors Drille (bijušais Litenes pagasta vecākais), Jūlijs Sedvalds (centīgs dzirnavnieks), Eduards Zeltiņš (skolotājs), Otto Pulkstenis (lauksaimnieks), Ernests Bergsons (muižas pārvaldnieks)."

Laikrakstā "Brīvā Zeme" 1936.gada 12.augustā raksturo Gulbeni tajā laikā: "Dabas jaukumu ziņā iejūsminošs ir arī Gulbenes pils parks, tikai pa šo parku ejot nāk līdzi baigas domas par 1919.gadu, kad pils pagrabos lielinieku tribunāls nežēlīgi vārdzināja daudz nevainīgu cilvēku. Tad parkam naktīs cauri veda nošaušanai un spīdzināšanai izraudzītos lejā aiz parka uz šķūni. Turpat pie šķūņa zem eglēm un arī pļavā nošaujamie jau iepriekš bija sev izrakuši kapu bedres, un tur viņus arī apraka. Vēlāk piederīgie raka nelaiķus ārā un apbedīja kapsētās. Tagad pilsētas valde pie Vaidu šķūņa drīzumā paredzējusi uzbērt piemiņas uzkalnu tiem nelaimīgajiem, kas te bez vainas nobendēti tāpēc, ka viņi negribējuši kļūt lielinieki."

Vai vajag piemiņas zīmi?

Vēstures pētnieks, gulbenietis Aivars Začs "Dzirkstelei" saka, ka būtu vērts padomāt par piemiņas zīmes izvietošanu Vaidu šķūņa kādreizējā atrašanās vietā, jo toreiz par upuriem kļuva nevainīgi cilvēki, tostarp pirmie vietējo pašvaldību darbinieki.

Vēsturnieks A.Savickis uzskata, ka tas vienmēr strīdīgs jautājums, vai šādās vietās vajadzētu piemiņas zīmi. "Grūti tā viennozīmīgi apgalvot, novērtēt. Domāju, ka šeit domas var dalīties," saka viņš.

Gulbenes pilsētas domes izpilddirektors Gvido Stucka "Dzirkstelei" saka: "Neesmu tas cilvēks, kas lems, vajag piemiņas vietu vai nevajag. Vēsturniekiem tad ir jāizpēta, kas, kur, ko , kā un kāpēc. Ja vēsturnieki teiks, ka jāliek, tad liekam!"

Uz jautājumu, vai viņš tādu vēstures faktu par Vaidu šķūni Gulbenē nezina, G.Stucka atbilde: "Nē."

S.Dundure domā tā: "Tā atkal būs traģiskā zīme. Mums mēdzam teikt, ka mums ir daudz sēru dienu un piemiņas zīmju. Vai nav par daudz? Ja pēc tam par šo vietu neviens neliksies zinis, vai tas ir vajadzīgs?"

Fakti

* Vecgulbenes (Malienas) revolucionārais tribunāla izmeklēšanā esošo (apvainoto) personu un lietu skaitu, kā arī par viņiem izvirzīto apsūdzību sastāvu liecina 1919.gada janvāra, februāra un aprīļa izmeklēšanas komisijas darba pārskati, kas saglabājušies. Šajos mēnešos tika uzsākta 349 lietu izmeklēšana, kurās bija apvainotas 606 personas.

* 1928.gadā Gulbenes luterāņu draudze nolēma celt pieminekli par Latvijas brīvību kritušajiem Gulbenes draudzes varoņiem, nešķirojot tos. Tāpēc piemineklis veltīts 1905.gada revolūcijas bojā gājušajiem (14 draudzes locekļiem), Pirmajā pPasaules karā kritušajiem (108 gulbeniešiem), 1919.gada Malienas tribunāla upuriem (58 draudzes locekļiem) un Latvijas Brīvības cīņu varoņiem (56 gulbeniešiem).

* Ar Gulbenes pilsētas domes gādību Brīvības piemineklis pilsētā iepriekšējā vietā atjaunots 1992.gadā. To paveica tēlnieks Ojārs Feldbergs.

Tas bija Vaidu šķūnis Gulbenē. Pēc tā laika liecībām tur kā cietumā ieslodzīti turēti un noslepkavoti aptuveni simtiem sarkanā terora upuru no visas Vidzemes. Foto no www.periodika.lv.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kur stāvējis Vaidu šķūnis Gulbenē?

Kategorijas