Savā vaļā / Nesēžam mājās!

2009. gada 9. jūnijs 10:57

2103

Izstaigājot savvaļas dzīvnieku aplokus Papes ezera krastos, iespējams iztēloties, kā ainava izskatījusies pirms daudziem gadu simtiem, kad lielie zālēdāji brīvi ganījās tagadējās Latvijas teritorijā.

Pavasarī pelēcīgie savvaļas zirdziņi jeb poļu koniki pa gabalu līdzinās milzīgiem kūlas ciņiem un par sevi atgādina vien tad, kad sāk kustēties. Taurgovis aplokā pamanāmas uzreiz - tās, sagrupējušās pulciņos zāļainākās vietās vai uzkalniņos, mierīgi gremo.

Rimtā pastaigā Papes ezera austrumu krastā apmeklētāji var ieraudzīt ne tikai lielos zālēdājus, bet arī savu pirmo šā pavasara taureni un pazīlēt, kāda būs vasara, parādīt bērnam, kāda izskatās bezdelīgactiņa un dzegužkurpīte. Ar labu redzi apveltītie dienas vidū var mēģināt saskatīt augstu gaisā planējošus peļu klijānus vai Papes ezera plašumā atpūtināt pie datora nogurdinātās acis. Sumbru ganības apmeklētājiem nav pieejamas, bet atsevišķos gadījumos tos iespējams ar binokli ieraudzīt no skatu torņa.

Paplašina skatu uz ainavu

Izdzirdis mašīnas rūkoņu un durvju aizciršanos, uz gidu namiņa pusi cienīgā solī nāk prāvs melns bullis, galvu ar stāvajiem ragiem stalti izcēlis. Pārsimts metru tālāk atbraucējus vēro otrs, ļoti līdzīgs pirmajam. Pēc neilga laiciņa aiz krūmiem cita aiz citas pavīd gaišpelēkas muguras - arī koniki grib zināt, kas atbraucis.

Savvaļas govju un zirgu pieskatītāja gide Velta Kūpele stāsta, ka šoziem taurgovju ganāmpulkam siens bijis jāpieved papildus, un nu bara vadonis atnācis pārliecināties, vai kaut ko nedos arī dienas vidū. Tauri jeb savvaļas govis ir atgremotājdzīvnieki un tipiski zālēdāji. Tie var noplūkt tik garu zāli, ko iespējams ar mēli aizķert.

«Zirgi pēc siena nenāk, tiem pietiek ar pērno kūlu un uz ciņiem palikušajiem zaļajiem stiebriem,» rāda gide.

Ceļam tuvākais aploks nobradāts gluži melns, tur govju bars ik rītu nākot gaidīt papildu devu. Līdz aprīlim taurgovīm jau atskrējuši deviņi teliņi, zirgiem - tikai viens kumeliņš. Daba iekārtojusi tā, ka kumeliņi parasti sarodas aprīļa beigās un maija sākumā, kad laiks siltāks un barības vairāk.

Pirmā saskarsme ar poļu konikiem Veltai iznākusi pirms vairākiem gadu desmitiem.

«Grupa studentu no Lauksaimniecības akadēmijas bijām ekskursijā uz Poliju un tur apmeklējām arī lielas zirgu sacensības, kuru laikā demonstrēja atjaunotās šķirnes ‘Konik polski' pārstāvju spējas. Nokavēju stāstījuma sākumu, ko vēlāk nožēloju. Bet, re, bija jāpaiet gadiem, un tie zirdziņi paši pie manis atbrauca,» smej V.Kūpele.

Zina, kas der un kas neder ēšanai

Beidzoties kolhozu laikiem, Papes ezera piekrastes tīrumi pamazām aizauga ar krūmājiem, jo daudzi īpašumus atguvušie mantinieki uz liesās zemītes nesaskatīja saimniekošanas perspektīvu. Pamestās mājvietas aizauga nātrēm un dadžiem, bet nekoptajos laukos bija redzami kamolzāles kumšķi, atceras gide. Tagad dzīvnieki pamazām izbradājuši nātru un vībotņu pudurus, noēduši garās graudzāles un pļavās atgriezušās bezdelīgactiņas, dzegužkurpītes un naktsvijoles. Smilgu vietā atzēlis baltais un sarkanais āboliņš, pļavas dedestiņas un citi tauriņzieži. Atkāpušies arī ezermalas niedrāji, jo zirdziņi un govis izplūc jaunos niedru dzinumus bieži ar visām saknēm.

«Varbūt vietām dzeltenās purva skalbes jeb savvaļas īrisi zied mazāk nekā agrāk,» gide atklāj, ka zirdziņi pavasarī noplūcot gandrīz katru parādījušos zaļumu, arī skalbju dzinumus, un pamestajās mājvietās neskarti paliek tikai sniegpulkstenīšu un dzelteno narcišu ceri.

Pļavās aizvien lielākā skaitā ligzdo ķīvītes un meža zosis. Rīta agrumā peļot iznāk lapsas un blakus gotiņām un zirgiem reizēm ganās arī stirnas. Agri pavasarī taurgovīm līdzās rosās melnie strazdi, bet vasarā aplokos cienīgi staigā stārķi.

Maizi un burkānus nepiedāvāt

Koniki un taurgovis tiek radināti dzīvei savvaļā, tādēļ doties aplokos individuāli nav atļauts. Kategoriski noliegts dzīvniekiem dot maizi vai citu pārtiku. «Arī burkāni jāatstāj mājās,» Velta ir strikta. Aplokos, kurus rāda apmeklētājiem, iemītnieki apraduši ar cilvēku klātbūtni, bet tālākajos, kur ciemiņus neved, dzīvnieki esot tramīgāki.

Koniki parasti uzturas barā, un barvedis vienmēr pieskata, vai visi ir kopā. Kad fotogrāfs pieiet tuvāk, barvedis cenšas nostāties starp svešinieku un savējiem, bet ķēvīte palaiž kumeliņu pa priekšu, lai pasargātu to no iespējamām briesmām.

«Reizēm barveža spērieni tiek dāvāti pa labi un pa kreisi,» gide brīdina, ka, jūtot apdraudējumu savam harēmam, ērzelis var vērsties pret traucētājiem, īpaši, kad ķēvēm dzimst kumeliņi.

Veltai ir arī skumji stāsti par to, ka tikko dzimis mazulis aiziet bojā, jo vēl nespēj sekot baram un ilgāku laiku paliek guļam viens. Vēlāk ne bars, ne paša mamma viņu vairs nepieņem.

Svešiniekus acīgi uzmana arī taurgovju buļļi. Lielais melnais cienīgi iet pa taku un pieliek soli, kad izdzird teliņa īdēšanu, meklējot mammu, kas līdz ar baru pavirzījusies tālāk. Gide ieteic dzīvniekiem neiet tuvāk par 30 metriem, lai nenokļūtu bara vidū. Ekskursantiem labāk līdzi neņemt arī suņus. «Ja nu ļoti mācītus un klausīgus,» viņa pieļauj, jo dzīvnieki jau esot cietuši no nepieskatītu suņu uzbrukumiem.

Visus apmeklētājiem nerāda

Papes ezera apkārtne bija pirmā vieta Latvijā, kur, īstenojot Pasaules Dabas fonda dabiskās ganīšanas projektu, 1999. gadā ievesti pirmie 18 savvaļas zirgi, lai demonstrētu lielo zālēdāju nozīmi dabā un rosinātu videi draudzīgus atklātas ainavas atjaunošanas un saglabāšanas paņēmienus. Papes ezera austrumu piekrastes pļavās koniku skaits jau sasniedzis gandrīz 40 un drīz papildināsies ar jauniem kumeliņiem. Turpat mitinās arī 54 taurgovis un deviņi sumbri. Taču pavasarī visiem ganāmpulkiem gaidāms pieaugums.

No Papes ezera pļavām dzīvnieki pārvesti arī uz jaunām vietām Ķemeros, Kandavā, Naukšēnos un Ērgļu apkārtnē, jo dabiskā ganīšana izvēršas par populāru dabisko pļavu uzturēšanas veidu Latvijā.

Kā atrast:

- Savvaļas zirgi un taurgovis atrodami, braucot pa Liepājas - Klaipēdas šoseju (autoceļš A11) uz Rucavas pusi, nepilnus 40 kilometrus līdz autobusa pieturai Kalnišķi. Ceļa malā norāde «Savvaļas zirgi», pie kuras jānogriežas pa labi. Ap sešu kilometru garajā ceļā līdz aplokiem iespējams pavērot krūmainās mežaudzes. Vecajās mājvietās kuplo ceriņi. Mežā dažviet ap kokiem apvijušās savvaļas efejas, kas tālāk uz ziemeļiem sastopamas tikai kapos un dārzos. Reizēm pavisam tuvu ceļam pienāk dzērves.

Kad braukt:

- Pie savvaļas zirgiem var doties visos gadalaikos. Vasarā gidi dežurēs katru dienu no pulksten 10 līdz 18. Pēc pulksten 17 ierasties nav vēlams

- dzīvniekiem jātiek uz attālākajiem aplokiem atpūsties un paēst. Ja gids negaida pie namiņa, aplokos iet iekšā nedrīkst, tādēļ jāpiesakās pa tālruni 27037876 .

Apģērbs un ekipējums:

- Jārēķinās vismaz ar stundu laika un ap divu kilometru pārgājienu. Pastaigai pa pļavām un vietām mitro ezermalu jāizvēlas atbilstošs apģērbs un apavi. Noderēs binoklis.

Cik maksā:

- Ieejas biļete - 1,60 latu; skolēniem, pensionāriem, studentiem, uzrādot apliecību, - 1 lats; ģimenei (vecāki un/vai vecvecāki, bērni līdz 16 gadiem) - 3 lati.

Ko apskatīt pa ceļam:

- Bernātos - tālāko Latvijas Rietumu punktu - Viļņa Titāna veidoto zīmi Zaļais stars. Arī piemiņas zīmi pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes vizītei.

- Vasarā var iepazīt kādu no Nīcas krāšņajiem dārziem (tālrunis 63489501 , 28301687 ).

- Pūsēnu kalnu Nīcas pagastā - Latvijas augstāko kāpu (37 m). Paveras skats uz Baltijas jūru un piejūras priežu mežu.

- 1 - 2 km platu kāpu grēdu starp Papes ezeru un jūru; lielākā ir Ķupu kāpa jeb Ķupu kalns, kur padomju laikos bija izvietots robežapsardzības spēku postenis.

- Papes Dabas parka ziemeļu daļā, posmā no Priediengalaciema līdz Jūrmalciemam, var vērot, kā veidojies stāvkrasts.

- Pa ceļam uz zirgu ganībām ir sena lībiešu kulta vieta - Ezerskolas upurakmens.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Savā vaļā / Nesēžam mājās!

Kategorijas