Vēlēšanas tuvojas, enerģētiskā cīņa jau notiek

VĒLĒŠANAS 2017

2009. gada 1. jūnijs 16:22

2523

Vēlēšanas tuvojas, enerģētiskā cīņa jau notiek

Laiks pirms vēlēšanām ir interesants. Ikviens no mums, kas ikdienā jūtas kā Čarlija Čaplina mazais cilvēks, piepeši politiķu acīs kļūst par viņu likteņa lēmējiem. Patiesi tā arī ir. Dziedniece Silvija Pumpure uzskata, ka šis ir mūsu laiks. Tā ir iespēja veidot savu novadu, savu valsti, savu Eiropu tādu, kādu to vēlamies redzēt. Tā ir iespēja veidot ne tikai politiķu, bet arī pašiem savu un mūsu kopīgo likteni. Kā zināt, ka mēs, vēlētāji, neesam zombēti?

Jāklausās atbildēs Cilvēks pats maina savu likteni. Viss atkarīgs no ticības saviem spēkiem, vēlmēm, sekošanas savai zvaigznei. Tā domā Silvija. "Neticība maina likteni. Nevajag paļauties uz reklāmām, skatīties, kuram deputāta kandidātam ir smukāka frizūra, kurš skaistāk runā un kurš ir bagātāks. Jāskatās uz tiem, kas domā, kas ir gatavi cīnīties, rīkoties," uzskata viņa.

Dziedniece uzsver, ka tos, kas jau bijuši politikā, cilvēki atpazīst un redz, vai viņi savu darba dienu nomuļļā vai arī strādā no sirds. Jaunus līderus savā vidū bieži vien nepamanām un nenovērtējam. Raksturīgi, ka jaunie politiķi bieži vien nāk no materiāli nodrošinātas vides. Tas, iespējams, nemaz neesot slikti. Taču visi deputātu kandidāti pirms vēlēšanām smuki runā. Piemēram, arī topošajā Gulbenes novadā.

"Cilvēki novadā pazīst savējos. Viņi zinās, par ko balsos. Pirms vēlēšanām nevajag klusēt, vajag jautāt un ieklausīties atbildēs. Vajag cīnīties par savu novadu, izteikt vārdos vajadzības un noteikt termiņus. Vēlētājiem ir jāprasa, ko vēlas. Ja ir politiķu dialogs ar vēlētājiem, tad varbūt ir vērts balsot par tādiem deputātu kandidātiem, bet, ja viņi turas pie saviem skaistajiem teikumiem un nespēj domāt, nevēlas konkrētu rīcību, diezin vai par tādiem ir jābalso," izskata Silvija.

Cīņa: kurš kuru

"Enerģētiskā cīņa notiek. Arī jau pirms vēlēšanām: kurš kuru. Ne viens vien arī meklē palīdzību pie ekstrasensiem. Daudziem ir sava enerģētiskā aizmugure, ja tā varētu teikt. Esmu par to pārliecināta. Neviens to neafišē. Tāpat kā tiesneši un policisti neatrisināmās situācijās meklē mūsu palīdzību. Arī advokāti. Ja atnāk ar privātu jautājumu, tad otrreiz noteikti pajautās arī profesionālu jautājumu," saka Silvija.

Ikvienam kādā brīdī vajag padomdevēju. Politiķiem tāpat. Silvija mudina vērīgi palūkoties uz Saeimu. Tur katram kungam sēž "apakšiņa", kas viņa vietā domā, raksta, runā. Un turklāt - liela "apakšiņa"! Vai tas pierāda to, ka jebkurš var būt politiķis?

"Politiķim jābūt smadzenēm, lai kontrolētu situāciju un sevi tajā, lai izveidotu kaut vai domu programmu sev. Galīgi garām ir paļauties tikai uz to, ka kāds kaut ko nostrādās tavā vietā. Politiķim pašam vienmēr ir jāzina, ko grib, ir jādomā. Jāklausās padomos, bet aktīvi pašam jāpiedalās šajā procesā," uzsver Silvija.

Viņa atzīst, ka ir, protams, politikā ir arī universālas personības. Tādām nav jābaidās, ka kāds izkonkurēs. Tas ir tāpat kā biznesā, kur stiprie izdzīvo. Profesionāļiem ir savs plāns, un viņi zina, ko vēlas redzēt. Viņi zina, ko lūdz saviem padomdevējiem. Taču neveiksmes gadījumā padomnieki "lido" pirmie... "Tā ir tāda taktika, kad jāglābj savu ādu," saka dziedniece.

Jāizkvēpina kantoris!

Ar ko vajadzētu sākt jaunā sasaukuma deputātiem pašvaldībā?

"Tās telpas, kur notiek politiskās diskusijas, strīdi, ir enerģētiski jāattīra. Tur iekšā ir elle un Indija! Daudz cilvēku, daudz enerģiju. Ja darbojas katra par sevi, kas tur var būt? Ir jābūt kādam, kas vieno, savāc, lai būtu lemtspēja. Arī tās enerģijas, kas ir starp cilvēkiem, ir jāsakārto. Jaunā sasaukuma deputātiem ir jāsaliedējas. Tad tikai ir jēga. Ir jāmeklē enerģētiska palīdzība, ja viss iet šķērsām," saka Silvija.

Vai pietiks, ja, piemēram, pašvaldības kantori iesvētīs mācītājs?

"Kā var iesvētīt vietu, kas ir enerģētiski piesārņota? Vispirms tā ir jāattīra. Tikai pēc tam var iesvētīt," iebilst ekstrasense, vadoties no savas darba pieredzes.

Novērots, ka pašvaldībā darbinieku kabineti nereti ir nokrauti ar suvenīriem. Dažam uz galda "ganās" veiksmes ziloņu figūriņu rinda. Vai palīdz? Jeb tā drīzāk ir tikai kolekcija?

"Visu nosaka tas, ar kādu domu, mērķi to dara. Ja cilvēks visu telpu piekarina ar suvenīriem, domājot, ka tie aizsargās, tad tā jau ir riktīgākā „šaize". Visu bez izņēmuma pārņemt nevaram ne no Austrumiem, ne no Rietumiem. Citām tautām ir citāda enerģētiskā atļaušanās, ko latvieši nekad nedarīs. Ja to neievēro, kaitējam savai mentalitātei, enerģētikai. Sevišķi no svešām aizsardzības zīmēm būtu jāvairās. Mums ir pašiem savas," saka Silvija.

Latvieši telpu attīrīšanai joprojām izmanto uzlādēto sāli. Var jau ar to nobērt visus stūrus, ticot, ka tas palīdzēs, bet arī tas būs šķērsām, ja enerģētika krustosies. Tā apgalvo Silvija. "Cilvēki man prasa, cik sāls ir jāber. Es saku, ka pietiek ar šķipsnu. Netic. Vaicā, kā var darboties pāris graudiņi sāls? Sāls nav jāber kā sniega kārta. Ne jau no daudzuma ir atkarīgs rezultāts, bet no enerģijas," uzsver viņa.

Par liktenīgiem fiasko

Un tomēr, kāpēc šķietama veiksme politikā reizēm beidzas ar fiasko?

"Bieži vien vaina ir skaudībā, kas iedarbojas kā lāsts. Cilvēks varbūt pat neprot sevi lāgā aizstāvēt, nemāk pa purnu sadot, un tieši viņam par ļaunu sveras temīdas kausi," domā Silvija. Tie ir gadījumi, kad politiskā atbildība kļūst par juridisko... Vajag kādu grēkāzi, lai citiem būtu brīvas rokas.

"Digitalizācijas krimināllietā ir taujājuši pēc padoma. Tautai par to ir savs viedoklis. Ir daudz tādu gadījumu, kad cieš neīstie cilvēki, kamēr īstie vainīgie staigā brīvībā. Droši vien viņiem ir savi cilvēki, kas palīdz no šādām situācijām izkļūt ar pēc iespējas mazākiem zaudējumiem. Reizēm jāsamierinās," saka Silvija. Vai vainīgajiem neierunājas sirdsapziņa? Vai cilvēks ir rausis tikai sev, vai nav skopojies atvērt savu privāto maku citu labumam, sabiedrības labumam?

"Ja ir pārkāpts slieksnis... Cilvēks sevi emocionāli ir jau pārbaudījis: es varu, un nekas man par to nebija! Pārkāpjot robežu, aiz tās sākas visatļautība, kas kļūst arvien lielāka. Tas var būt mīlestības trūkums bērnībā vai brāķis audzināšanā. Cīņa par izdzīvošanu," uzskata dziedniece.

Trīs svarīgākās lietas

Arī politiķi ir tikai cilvēki. Kādos jautājumos visbiežāk nāk pēc palīdzības pie ekstrasensa? "Būtiskākais visiem ir darbs. Tad - ģimenes problēmas. Nāk gan vīri, gan sievas. Trešajā vietā ir veselība. Kā vienmēr. Tās ir neskaidras slimību diagnozes, vīrusu saslimšanas, kas nebeidzas mēnešiem ilgi un pret kurām nekādas zāles nelīdz," stāsta Silvija.

Viņai prieks, ka ārsti vairāk sākuši ieklausīties dziedniekos, sadarbojas.

"Prieks, ja var runāt ar ārstu un savstarpēji saprasties. Ir ārsti, kas nāk uz dziednieku kursiem. Priecē, ka ārsti grib saprast, kas ir dziedniecība un kur ar to nodarbojas. Ir, protams, arī tādi dakteri, kas mūs noliedz. Taču vislielākais gandarījums ir tad, ja kopējās sadarbības rezultātā kādam cilvēkam veselība strauji uzlabojas," bilst viņa.

Silvija atzīst, ka šis ir sarežģīts laiks, kurā mīlestība ir pēdējā vietā.

"Ar šīm problēmām pie manis nāk jaunatne. Viņi vēl tic mīlestībai. Ja mīļotā meitene puisi iztaujā par viņa un vecāku materiālo stāvokli, viņš apjūk. Ko darīt tādā situācijā? Patīk viņam meitene! Bet meteni interesē tikai mantiskā puse.

Ja padomu prasa enerģētiski neattīrīts cilvēks, tad tas, ko pateiks, nebūs pareizi. Informācija būs melīga. Tas, pirmkārt. Cilvēki vēlas dāvanā saņemt cerību, kas piepildīsies. Ja cilvēks nav gatavs pats aktīvi iesaistīties sava likteņa veidošanas procesā, tad velti cerēt uz „sausu rezultātu". To gaidu un prasu katram savam klientam. Cilvēka domu spēkam ir milzīga nozīme. Nav jāšausta sevi. Jākultivē sevī optimisms. Lai cik būtu grūti, arī sliktajā ir jāatrod labais. Varbūt tā ir derīga mācība priekš manis?" saka Silvija.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vēlēšanas tuvojas, enerģētiskā cīņa jau notiek

Kategorijas