Dzirkstele.lv ARHĪVS

Sandra Duļbinska: "Finanses starp pilsētu un laukiem jāsadala taisnīgi"

Diāna Odumiņa

2009. gada 1. jūnijs 08:00

1612
Sandra Duļbinska: "Finanses starp pilsētu un laukiem jāsadala taisnīgi"

Zaļo un zemnieku savienība: pašvaldībā jāstrādā atsaucīgiem darbiniekiem, pie kuriem iedzīvotāji var vērsties jebkurā laikā
Gulbenes novada domes vēlēšanām otrā savu deputātu kandidātu sarakstu ir pieteikusi Zaļo un zemnieku savienība. "Dzirksteles" saruna ar saraksta līderi Sandru Duļbinsku.

- Kādām jābūt veidojamā novada prioritātēm?


- Esam Zaļo un zemnieku savienībā par to īpaši domājuši - par līdzvērtīgu lauku un pilsētas attīstību. No tā izriet galvenie divi principi, kas būs jāievēro darbā. Jābūt atbilstošai līdzekļu sadalei starp pilsētu un laukiem. Neiet runa par vienādu sadali. Ir tomēr atšķirīgas vajadzības un dažādas situācijas lauku pašvaldībās. Pilsētai ir pavisam citas vajadzības, citi objekti un cita nozīme. Bet finanšu sadalījumam ir jābūt samērojama, taisnīgam. Un vēl būs jācenšas vēlmes saskaņot ar iespējām. Ir daudz jomu un katrā būs savas prioritātes un būs jāiztiek ar to naudas daudzumu, kāds būs. Izcelt kādu vienu jomu atsevišķi? Arvien aktuālāki kļūst sociālie jautājumi. Dzīves līmenis arvien pasliktinās. Bezdarbs Gulbenes rajonā kļūst lielāks, nu jau ir 13,7 procenti bezdarbnieku pret ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Pašvaldība ir tā, kur cilvēks vēršas, kad viņam vairāk nav, kur iet un meklēt palīdzību. Tā kā cilvēku ar sadzīves problēmām kļūst arvien vairāk, palielinās sociālā darba apjoms. Ir valdības noteiktie obligātie pabalsti - dzīvokļa pabalsts un valsts garantētais iztikas minimums -, ar tiem ir jāsāk. Un tad jāskatās tālāk. Aktuāla šodien ir arī izglītības joma. Par to daudz tiek diskutēts arī valdībā un nav zināms, kā tas beigsies. Nezinām, vai izglītības sistēmā rajonā būs nepieciešamas kādas pārmaiņas. Un tā analītiski būs jāizvērtē katra joma un pašvaldības iespējas. Jāmācās no pašvaldību līdzšinējām kļūdām...

- Ko gribētu novadā citādāk, labāk?

- Viens ko man gribētos darīt - novadā attīstīt un plānot sistemātiski, pamatoti, izdiskutējot ar iedzīvotājiem, to, kā tērēsim līdzekļus, cik varam atļauties. Lai iedzīvotāji zinātu un akceptētu, ka tiek plānots tas un tas. Ka jānotiek tam tādos termiņos, tajā gadā. Nevis tā pēkšņi - hop!


- Lai sabiedrība būtu labi informēt par situāciju?


- Jā. Liela nelaime bieži vien ir neinformētība. Un vēl man gribētos, lai novada domē strādātu elastīgi un atbildīgi cilvēki, kas ir gan kompetenti, gan atsaucīgi pret iedzīvotājiem. Pašvaldības darbiniekam jāsaprot, ka viņš tur atrodas ne jau sevis pēc, bet priekš cilvēkiem. Lai iedzīvotājs varētu vērsties pašvaldībā jebkurā laikā! Un lai darbinieks pašvaldībā justos cilvēkiem vajadzīgs, nevis tāds, kam kantorī ir krēsls. Esmu pati saskārusies ar tādiem darbiniekiem vienā otrā vietā rajonā. Tā kā novada dome būs jauns veidojums. To ir iespējams izveidot no šiem kritērijiem atbilstošiem darbiniekiem.


- Kā vērtējat plašo šķiešanos ar naudu rajona pašvaldībās pirms ekonomiskās krīzes un tās laikā?


- Droši vien ka mēs pieļāvām kļūdu. Bet tā bija arī valdības nostāja. Katrai pašvaldības teritorijai iedalīja tos 200 000 latus. Mēs drīkstējām katrs pagasts izlemt pilnīgi un galīgi, kur ieguldīt šos līdzekļus. Neviens rajonā neapspriedāmies ar citiem kolēģiem. Mūs neviens neregulēja. Mēs tajā brīdī neviens nedomājām novada kontekstā. Domājām katrs tikai par savas pašvaldības teritoriju. Varbūt bija jāapsver lietderība. Vai gribam, lai rajonā skolas būtu līdzvērtīgi sakārtotas? Vai kultūras nami? Vai varbūt jāsakārto vispirms ceļi? Vai jāpērk autobusi? Bija jādomā novada kontekstā. Tagad ir tā kā ir. Protams, tur, kur nauda ir izlietota, tur to vairāk nevajadzēs. Tie objekti ir sakārtoti. Bet kopumā pagastos situācijas ir atšķirīgas. Ir atšķirīgi sakārtotas skolas, infrastruktūra un pārējais. Daukstu pagastā daļa no šiem 200 000 latiem ir ieguldīta skolā. Taču pirms tam es vairākkārt vērsos rajona padomē, lai izstrādājam plānu, kādas skolas novadā noteikti būs un kuru pastāvēšana ir apdraudēta skolēnu skaita sarukšanas dēļ. Visbeidzot pieturējāmies pie pieņēmuma, ka saglabātas tiks visas skolas. Tāds bija arī rajona Izglītības pārvaldes viedoklis. Tagad situācija ir kritiska, bet varbūt grūtības pārvarēsim un kardināli lēmumi nebūs jāpieņem.


- Kādi būtu novadā pirmie veicamie darbi?


- Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir izstrādājusi rokasgrāmatu obligāti veicamajiem un ieteicamajiem pasākumiem, ar ko ir jāsāk jaunievēlētajai novada domei. Protams, ka ir jāizveido pārvalde, jāsakārto administrācija. Paralēli tam jāķeras pie tiem darbiem, kas ir darāmi. Jāsakārto saistošie noteikumi, jāapstiprina pašvaldības nolikums. Tas vajadzīgs, lai vispār jaunais novads varētu funkcionēt. Izejot no tā, kādi būs ievēlētie 17 deputāti, kādas būs viņu noteiktās prioritātes novadā, varēs lemt par pārējām jomām. Viens no pirmajiem jautājumiem, kas būs jāizlemj, ir budžets. Saliekot kopā budžetu, pārskatot to, varēs redzēt, cik līdzekļu atlicis, kurus būs jāplāno konkrētām nozarēm. Noteikti naudas atkal jau visam nepietiks. Būs jānosaka prioritārie pasākumi.


- Ko redzat novada domes vadītāja amatā?


- Pārskatot sarakstus un kolēģus un jāsaka arī konkurentus, es redzu vairākus cilvēkus. Ir vairāki vadītāji, kas ir sevi pierādījuši vienā vai otrā jomā. Es negribētu konkrētu sacīt. Ir tādi, kurus es vairāk gribētu redzēt novada vadītāja amatā un tādi, kurus es mazāk gribētu redzēt šajā statusā. To vai citu cilvēku vai sevi? Mani kā līderi ir izvirzījusi Zaļo un zemnieku savienība. Mēs par to tikām diskutējuši vairākkārt. Ne reizi vien rosināju vēlreiz izvērtēt un domāt. Tas viss turpinājās kopš rudens. Tomēr pārējie ir palikuši pie manas kandidatūras. Esmu piekritusi. Līdz ar to esmu visu pārdomājusi. Ja tas būs nepieciešams, esmu gatava iet līdz galam un darīt šo darbu. Esmu bijusi arī jau novada izstrādāšanas projekta darba grupā. Tiesa, tas notika pirms trim gadiem pie stipri labiem līdzekļiem un pavisam citām budžeta iespējām. Tagad ir mainījusies finanšu situācija. Protams, ka viss būs jāpārskata un jāveido citādāk. Esmu par to domājusi. Nav tā, ka es to nevarētu.
Vai pirms vēlēšanām citu partiju sarakstiem jau ir kāda vienošanās ar tautas partiju?
Par laimi, klačas neesmu dzirdējusi šajā sakarā, bet varu izteikt savu viedokli. Nacionālajā presē lasīju rakstu, ka Zaļo un zemnieku savienība Gulbenes novadā ir vienojusies un atbalsta Tautas partijas sarakstu un tās līderi. Varu pateikt atklāti. Šādas sarunas starp mums nav bijis. Vienojušies mēs neesam. Tāpēc joprojām Zaļo un zemnieku savienības saraksta kandidāte uz novada domes priekšsēdētāja amatu esmu es. Jāredz, kāds būs balsojums vēlēšanās. Kandidē septiņi saraksti. Būtu naivi domāt, ka kādam sarakstam domē būs deviņu deputātu pārstāvniecība. Dominējoša pārsvara, visticamāk, nebūs. Sarunas starp partijām sāksies tikai pēc vēlēšanām.


- Kādai jābūt deputāta algai novada domē?


- Līdz šim Gulbenes rajona pašvaldībās deputātu algas ir ļoti atšķirīgas. Apstiprinājuši ir paši deputāti ar balsojumu. Nav šajā ziņā bijis nekādu kritēriju. Tāpēc ir liela dažādība, salīdzinot pašvaldības. Katra vadās pēc savām iespējām. Kad būs novada dome ar savu budžetu, tad deputāti lems. Skaidrs, ka deputātiem par darbu novada domē ir jāsamaksā. Tas nevarētu būt darbs, kas balstīts tikai uz entuziasmu un iniciatīvu. Cilvēki brauks uz domes sēdēm ar savu transportu, viņiem būs izdevumi. Jāsamaksā par darbu ir, tomēr deputāta darbs nekad nebūs tāds, lai dzīvotu tikai no šīs algas. Tas nekad nebūs pamata darbs. Deputātam būs jāstrādā arī kādā citā darbā, jo par darbu novada domē tiks maksāts, ņemot vērā pašvaldības labā nostrādātās stundas. Tā tas līdz šim bijis un ir arī tagadējās rajona pašvaldībās. Protams, katrs deputāts iegulda darbā pašvaldībā vairāk nekā viņam par to maksā. Tas tā ir noteikti. Būt deputātam - tā vairāk ir aktīva pilsoniska attieksme, pienākums, atbildība pret iedzīvotājiem, tas ir gods un misija.


- Cik būtu jāsaņem novada domes priekšsēdētājam?


- Neesmu par to domājusi. Konkrēti nevaru neko teikt, jo ir jāredz, kāds būs novada domes budžets. Esmu skatījusies "Dzirkstelē" valsts amatpersonu deklarāciju izklāstu. Ir atšķirības. Reizēm tā atbildība un atalgojums vienai vai otrai atbildīgai amatpersonai rajonā atšķiras. Būs jāvienojas par samērību, tas būs deputātu lēmums.


- Ko saprotat ar godīguma jēdzienu?


- Politikā? Cilvēks politikā nav atdalāms no cilvēka visā pārējā dzīvē. Droši vien ka tā. Ja ir godīgums, tad ir. Ja nav, tad nav. Godīgums ir tā īpašība, kas nepieciešama vadītājam un politiķim. Ļoti nepieciešama! Ar godīgumu saistās attieksme pret cilvēkiem- iedzīvotājiem, darbiniekiem, finansēm, darbu un pret sevi pašu, savu dzīvi.

Deputātu kandidātu saraksts

Zaļo un zemnieku savienības

1.Sandra Duļbinska, Daukstu pagasta padomes priekšsēdētājam


2.Saulcerīte Indričeva, Jaungulbenes pagasta padomes priekšsēdētājam


3.Stansilavs Gžibovskis, Galgauskas pagasta padomes priekšsēdētājs


4.Māris Raģelis, Tirzas pagasta padomes priekšsēdētājs


5.Normunds Aizpurs, Gulbenes rajona padomes konsultants sporta jautājumos, Gulbenes sporta skolas direktors


6.Gunārs Ciglis, Litenes pagasta padomes deputāts


7.Ainārs Brezinskis, SIA "Lāčplēši moto" valdes loceklis


8.Juris Graumanis, Druvienas pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieks


9.Uģis Aigars, Lizuma pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieks


10.Daumants Dreiškens, Latvijas Olimpiskās vienības sportists


11.Vijārs Griķis, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Gulbenes brigādes komandieris


12.Uldis Kaminskis, Ceļu satiksmes direkcijas Gulbenes nodaļas priekšnieka vietnieks


13.Dita Grigore, Gulbenes 2.vidusskolas direktora vietniece projektu darbā


14.Aivars Rakstiņš, Beļavas pagasta padomes deputāts


15.Guntis Blūms, Daukstu pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieks


16.Laima Muktupāvela, izdevniecības "Rīgas Viļņi" redaktore


17.Aivija Krēsliņa, Jaungulbenes pagasta padomes lauku attīstības speciāliste


18.Dzintra Gailāne, zemnieku saimniecības "Krāčukakts" īpašniece

19.Ineta Stāvavena, Lejasciema vidusskolas direktore


20.Iveta Zvaigzne, Gulbenes vidusskolas direktora vietniece