Ar moto „Miljons vēsturisku vērtību” Latvijas Nacionālais vēstures muzejs atzīmēs 140 gadu jubileju

2009. gada 30. aprīlis 13:06

1820

Ar moto „Miljons vēsturisku vērtību” Latvijas Nacionālais vēstures muzejs atzīmēs 140 gadu jubileju

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) - trešais vecākais muzejs Latvijā un vienīgais latviešu tautas vēstures muzejs pasaulē - 2009. gada 4. maijā atzīmēs savas pastāvēšanas 140. gadadienu. Saistībā ar jubileju, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs jau no februāra īsteno īpašu pasākumu programmu, sestdienās un svētdienās piedāvājot interesentiem jubilejai veltītus lasījumus un tematiskās ekskursijas, kā arī veic citas aktivitātes.

Reklāmas kampaņa pilsētvidē
Sadarbībā ar vides reklāmas kompāniju Clear Channel, lielformāta drukas darbu uzņēmumu S-Print un mākslinieku Jāni Blanku, kā arī Rīgas domi, no 21. aprīļa līdz 10. maijam muzejs realizē plašu vides reklāmas kampaņu „Miljons vēsturisku vērtību" - Rīgas pilsētvidē izvietoti 30 plakāti, kuros vēstīts par muzeja jubileju.

Jubilejas marka
Sadarbībā ar Latvijas pastu tiks izdota Latvijas Nacionālā vēstures muzeja jubilejas marka. 14. maijā no plkst. 9.00 līdz 19.00 muzeja mājvietā - Rīgas pils 3. stāvā - notiks markas pirmās dienas zīmogošana, bet plkst. 12.00 Latvijas pasta Filatēlijas nodaļas direktors Edmunds Bebrišs jubilejas marku svinīgi pasniegs LNVM direktoram Arnim Radiņam. Žurnālisti un interesenti laipni aicināti!

Zinātniskie lasījumi
13. un 14. maijā notiks LNVM zinātniskie lasījumi, kuru laikā muzeja zinātniskie līdzstrādnieki iepazīstinās ar saviem jaunākajiem pētījumiem un atziņām arheoloģijā, numismātikā, etnogrāfijā un vēsturē. (skat. pievienoto programmu)

14. maijā plkst. 9.30 Valsts prezidents Valdis Zatlers un Kultūras ministrijas pārstāvji sveiks muzeja kādreizējos un esošos darbiniekus nozīmīgajā jubilejā, bet no plkst. 13.30 līdz plkst. 16.00 muzeja līdzstrādnieki kavēsies atmiņās.

Mobilā jubilejas izstāde
Jubilejas izstāde „Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam - 140", kurā atainots muzeja veidošanās process, Rīgas pilī būs apskatāma no 16. maija līdz 7. jūnijam. Muzeja direktora Arņa Radiņa veidotā izstāde būs viegli transformējama un nogādājama apskatei arī citās telpās - skolās, bibliotēkās, etc. Vēstures zinātņu doktors Arnis Radiņš vada Latvijas Nacionālo vēstures muzeju kopš 2000. gada, bet kopumā muzejā nostrādājis gandrīz 30 gadus.

Noslēguma pasākums „Latviešu saknes" Āraišos
13. jūnijā LNVM savu jubilejas programmu noslēgs ar plašai sabiedrībai domātu izglītojošu pasākumu Āraišu arheoloģiskajā muzejparkā, kur ikviens interesents varēs iztaujāt Latvijas arheologus, skatīt vēstures rekonstrukciju kopu sniegumu, kā arī iepirkties Cēsu novada zemnieku un amatnieku tirgū.

ĪSA MUZEJA VĒSTURE
Muzeja pirmsākumi cieši saistīti ar 1868. gadā nodibināto Rīgas Latviešu biedrību (RLB). Pēc Maskavas universitātes Ķeizariskās dabaszinātņu, antropoloģijas un etnogrāfijas draugu biedrības uzaicinājuma vākt materiālus par latviešiem. 1869. gada 4. maijā tika dibināta RLB Zinību komisija, kas par vienu no galvenajiem uzdevumiem izvirzīja arī muzejisko materiālu krāšanu topošajam RLB muzejam ar mērķi radīt Latviešu muzeju pretstatā jau esošajiem, vācbaltu organizētiem muzejiem.

Par godu Krievijas arheoloģijas biedrības rīkotajam arheologu kongresam Rīgā 1896. gadā, RLB izdeva gan pirmo Latvijas arheoloģijas rokasgrāmatu vācu valodā, gan sarīkoja Latviešu etnogrāfisko izstādi.

1903. gadā RLB nopirka sev jaunu ēku Pauluči ielā (tag. Merķeļa iela), kur bija atvēlētas telpas muzejam. Publikas apskatei to atvēra 1905. gadā. Tas pavēra jaunas iespējas tautas izglītošanā un nacionālās pašapziņas celšanā. 1914. gadā par latviešu tautas saziedotiem līdzekļiem sākās speciāli muzeja vajadzībām projektētas ēkas celtniecība, taču to pārtrauca Pirmais pasaules karš un projektu vairs nerealizēja.
No 1902. gada par muzeja pārzini strādāja etnogrāfs un vēsturnieks Matīss Siliņš, kurš vadīja muzeju līdz pat 1934. gadam. Pateicoties viņam, kara un juku laikos tika saglabāta lielākā daļa no muzeja krājumiem. Siliņu direktora amatā nomainīja arheologs Valdemārs Ģinters, kurš vadīja muzeju līdz 1944. gadam.

1920. gadā, kad jau bija nodibināta Latvijas valsts, muzejam ierādīja telpas Rīgas pilī. Laikā no 1920. līdz 1940. gadam muzejs piedzīvoja uzplaukumu. Bagātinājās kolekcijas, palielinājās darbinieku skaits. Muzejam nodeva glabāšanā Pieminekļu valdes ekspedīcijās un arheoloģiskajos izrakumos iegūtos priekšmetus. Muzejā iekārtoja arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas un baznīcas mākslas ekspozīcijas. Muzeja darbinieki aktīvi iesaistījās zinātnes dzīvē - veica arheoloģiskos izrakumus, organizēja ekspedīcijas, publicēja zinātniskus rakstus.

1930. gadā Rīgā norisinājās Baltijas arheologu 2. kongress, kura laikā muzejs kopā ar Berlīnes, Kēnigsbergas, Stokholmas, Helsinku, Tartu un Varšavas muzejiem iekārtoja plašu izstādi par Baltijas tautu senvēsturi. 1930. un 1936. gadā tika sarīkotas izstādes Parīzē. Muzejs atvēra savas filiāles citās Latvijas pilsētās.

1939. gadā muzeja krājums sastāvēja no 150 000 glabāšanas vienībām - salīdzinot ar 1920. gadu, to skaits bija pieaudzis vairāk nekā desmit reizes.

Latvijas Republikas okupācija un iekļaušana Padomju Savienības sastāvā 1940. gadā un tai sekojošā vācu okupācija 1941. gadā muzeja darbību nepārtrauca, taču ievērojami to apgrūtināja. Sākoties Otrajam pasaules karam, muzeja štati tika samazināti un ekspozīcija slēgta, bet turpinājās gan pieminekļu apzināšana, gan arheoloģiskie izrakumi. Kara beigās vācu iestādes pieprasīja kolekcijas izvest uz Vāciju. Tomēr daļa no vērtīgākajiem priekšmetiem - sudraba saktas, kausi, ordeņi - palika Latvijā, toreizējā muzeja direktora Valdemāra Ģintera vadībā iemūrēti atsevišķās vietās pils pagrabā. Pateicoties muzeja darbinieku, sevišķi Mērijas Grīnbergas pašaizliedzībai, uz Vāciju jau izvestās unikālās vērtības gandrīz neskartas tika atgūtas.

Pēc 2. pasaules kara kolekciju vākšanas, uzskaites, glabāšanas, ekspozīciju veidošanas darbu pārveidoja atbilstoši Padomju Savienībā pieņemtajiem noteikumiem. Vairākkārt mainījās muzeja nosaukums. Neraugoties uz ideoloģiskiem ierobežojumiem, muzejs turpināja pildīt savu galveno uzdevumu - vākt, glabāt, pētīt un popularizēt Latvijas vēstures liecības.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā, muzeja darbība tika sekmīgi pārkārtota atbilstoši mūsdienu prasībām. Muzeja darbinieki līdzdarbojas dažādos projektos, organizē izstādes kā nacionālā, tā starptautiskā līmenī, veic pētījumus, turpinās krājuma vākšana un izpēte.

Kopš 2005. gada muzeja nosaukums ir Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. No 2008. gada LNVM pārziņā ir arī Āraišu arheoloģiskais muzejparks.

Nepilna pusotra gadsimta laikā muzejs ir kļuvis par lielāko latviešu tautas muzejisko vērtību krātuvi - tā kolekcijās ir gandrīz 1 000 000 priekšmetu: arheoloģiskajos izrakumos iegūtas senlietas, rotu un monētu depozīti, tautastērpi, tradicionālie darbarīki, tautas lietišķās mākslas darinājumi, sadzīves priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti, kartes, gravīras, gleznas u.c. Latvijas vēstures liecības. Muzeja misija ir Latvijas valsts un tautas interesēs vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kam ir arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures vai mākslas vēstures nozīme.

www.lnvm.lv

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja zinātniskie lasījumi

2009. gada 13. – 14. maijs

13. maijs

10.00

Arnis Radiņš

Zinātnisko lasījumu atklāšana

10.10

Arnis Radiņš

LNVM – 140. Skats uz muzeja vēsturi un nākotni

10.35

Ritvars Ritums

Senās agrārās ainavas elementi kā arheoloģisko pieminekļu kompleksu sastāvdaļa: apzināšana, izpēte, interpretācija

10.55

Baiba Dumpe

Gludinātā un spodrinātā keramika Asotes pilskalna keramikas kolekcijā

11.15

Baiba Vaska

Latgaļu zvērgalvu aproču ornaments

11.35

Artūrs Tomsons

Zvērgalvu ornaments kuršu zobenu rotājumā

12.00 – 13.00

pārtraukums

13.00

Irita Žeiere

Astru izmantošana apģērbā Latvijā un pasaulē

13.20

Ieva Pīgozne

Sarkanā krāsa dzelzs laikmeta baltu apģērbā

13.40

Ingrīda Virse

Latvijas arheoloģiskās kolekcijas Vācijas krātuvēs

14.00

Antonija Vilcāne

J. K. Bēra kolekcija Britu muzejā

14.20

kafijas pauze

15.00

Jānis Apals

Būvkoku konstrukcija un degradācija Āraišu ezerpils rekonstrukcijā

15.20

Anda Ozoliņa

Latvijas monētu depozītu topogrāfija. Pētniecības rezultāti

15.40

Laima Grīnberga

Lauksaimniecības medaļu kolekcija muzeja krājumā

16.00

Ilze Ziņģīte

Ko stāsta Valtera Hirtes kokskulptūras no muzeja krājuma

16.20

Inese Bulle

Skolēnu formas tērpi Latvijā 19. gs. beigās – 20. gs. sākumā

14. maijs

9.30

Valsts prezidenta apsveikums.

Kultūras ministrijas, Muzeju valsts pārvaldes apsveikumi

10.00

Jānis Ciglis

Rīgas Latviešu biedrības arheoloģiskā kolekcija

10.25

Sanita Stinkule

LNVM Etnogrāfijas nodaļa. 19. gs. beigas – 2008. gads

10.50

Kristīne Ducmane

LNVM Numismātikas kolekcija un tās izveide

11.15

Toms Ķikuts

Fridrihs Grosvalds un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs

11.35

Gunita Baumane

LNVM darbības atspoguļojums fotonegatīvu kolekcijā

12.00 – 13.15

Muzeja jubilejas markas atvēršana un Pirmās dienas zīmogošana

13.30 – 16.00 Atskats uz muzeja vēstures jaunākajiem 50 gadiem

13.30

Heinrihs Strods

muzejā no 1949. līdz 1958. gadam (Vēstures nodaļas jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks, nodaļas vadītājs, direktora vietnieks zinātniskajā darbā)

13.45

Aina Bullīte-Bišere

muzejā no 1952. līdz 1976. gadam (zinātniskā līdzstrādniece, masu nodaļas vadītāja - fondu glabātāja, galvenā fondu glabātāja, direktora vietniece zinātniskajā darbā, direktore)

14.00

Ināra Baumane

muzejā no 1979. gada līdz 2000. gadam (zinātniskā sekretāre, direktora vietniece zinātniskajā darbā, direktore)

14.15

Ēvalds Mugurēvičs

muzejā no 1956. līdz 1958. gadam (Arheoloģijas nodaļas zinātniskais līdzstrādnieks)

14.30

Andrejs Vasks

muzejā no 1968. līdz 1981. gadam (Arheoloģijas nodaļas zinātniskais līdzstrādnieks, vecākais zinātniskais līdzstrādnieks)

14.45

Guntis Zemītis

muzejā no 1969. līdz 1990.gadam (Arheoloģijas nodaļas vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, nodaļas vadītājs)

15.00

Māra Caune

muzejā no 1965. līdz 1977. gadam un no 1992. līdz 1994. gadam (Vēstures nodaļas zinātniskā līdzstrādniece, nodaļas vadītāja)

15.15

Aija Fleija

muzejā no 1969. līdz 1990. gadam (zinātniskā līdzstrādniece, Vēstures nodaļas zinātniskā līdzstrādniece, vecākā zinātniskā līdzstrādniece, nodaļas vadītāja)

15.30

Daina Kļaviņa

muzejā no 1987. līdz 1991. gadam (Padomju perioda vēstures nodaļas vadītāja)

15.45

Ieva Cimermane

muzejā no 1954. līdz 1992. gadam (Arheoloģijas nodaļas ārštata zinātniskā līdzstrādniece, zinātniskā līdzstrādniece; galvenā fondu glabātāja)

16.00

Noslēguma uzrunas

17.00

Fotografēšanās un svētku torte

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ar moto „Miljons vēsturisku vērtību” Latvijas Nacionālais vēstures muzejs atzīmēs 140 gadu jubileju

Kategorijas