Dzirkstele.lv ARHĪVS

Laura auklēs mazuli un strādās

Diāna Odumiņa

2009. gada 18. aprīlis 09:55

1924
Laura auklēs mazuli un strādās

Gulbenes 2.vidusskolas latviešu valodas un kultūras vēstures skolotāja Laura Žvirbļa šobrīd visvairāk ir vajadzīga savam nesen dzimušajam dēliņam Valteram. Viņa izbauda šo laiku un to, kā mazulis vieno ģimeni.

"Lielākie bērni jautā man par Valteru. Tie ir kāpēcīšu jautājumi. Mirkļi, kad mēs visi esam kopā, paliek atmiņā. Piemēram, kā vienā sestdienā kopā visi cepām pīrāgus. Tas izvērtās sirsnīgi, jo piedalījās abi lielākie bērni, mazākais vēl nevarēja mums pievienoties, bet gan jau. Tie ir tādi ikdienas sīkumiņi, kas man nozīmē ļoti daudz. Es jūtos pasargāta," "Dzirkstelei" stāsta Laura.

 

Viņa atzīst, ka ir laimīga sieviete, jo strādā profesijā, kas ir viņai pie sirds, un jūtas arī kā mīlēta un mīloša sieviete, mamma. Viņa uzskata, ka bērni ģimenē - tas ir labi. Ja pieaugušie cilvēki ir stipri, veseli, jauni un darbīgi, tad visas sadzīves problēmas var pārvarēt. Laura ir stipra. Pati "Dzirkstelei" atzīst, ka šo spēku viņai dod vārds.

 

"Laura manas paaudzes cilvēkiem ir samērā rets vārds. Tas man patīk. Es sev pat nevarētu iedomāties citu vārdu. Ir dzirdēts, ka "r" burts piešķir spēku. Manā vārdā tas ir. Skan cieti. Saistībā ar manu raksturu... Ir tur sava daļa taisnības. Raksturs ir paciets. Bet tajā pašā laikā mans vārds ir kā hameleons. Savulaik, kad beidzu vidusskolu, klases audzinātāja man uz atklātnes bija uzrakstījusi mana vārda skaidrojumu. Tā arī bija teikts, ka Laura no vienas puses ir cieta, bet no otras puses - vāja, ievainojama. Šīs divas dabas palīdz. Reizē varu nocietināties un būt emocionāla," saka Laura.

 

Vienīgās pretenzijas vārda sakarā viņai kopš mazotnes bijušas saistītas tikai ar to, ka dzimšanas diena un vārda diena ir cieši blakus. Starp tām ir tikai viena diena. Tāpēc abas svinamās reizes svētītas kopā, reizēm tas sakritis arī ar Lieldienām.

 

"Taču turpmāk man pavasaris saistīsies arī ar Valtera dzimšanas dienu, ar gaišu notikumu. Pavasaris ir mans laiks, tad es atveros kā pumpurs. Tad man gribas arī radoši izpausties, mēdzu rakstīt literāras miniatūras," atzīst Laura.

 

Lai justos finansiāli neatkarīga un nebažītos par materiālo nodrošinājumu bērniem, viņa neplāno ilgi vaļoties mājās, auklējot mazo Valteru.

 

"Mans viedoklis ir tāds: ja ir iespēja, tad ir jāiet un jāstrādā. Esmu apsvērusi iespēju jau rudenī atgriezties skolā. Jau tagad es bez tās nevaru iztikt. Taču neuzskatu, ka tāpēc cieš mazulis. Es bērniņam veltu savu uzmanību, es tepat jau vien esmu. Man ir svarīgi ne tikai būt kopā ar mazuli, bet arī būt harmonijā ar sevi, labi justies. Kuram bērnam gan vajadzīga nelaimīga mamma? Esmu iepazinusies arī ar citām jaunajām māmiņām, kurām ir ļoti svarīgi būt sabiedrībā, apritē. Kaut vai uz pusslodzi gribas atgriezties darbā pēc iespējas ātrāk," saka Laura.

 

Un tūlīt arī piebilst: "Esmu pateicīga Dievam, ka ekonomiskās krīzes laikā man ir vēl darba vieta, kur atgriezties. Daudzām māmiņām vairs nav šādas iespējas."