Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

LDDK: Iekšlietu ministrija nedrīkst pieļaut situāciju, ka zaglis kļūst par tiesnesi

Tamāra Ulase
Latvijas ziņas

2009. gada 17. aprīlis 12:43

361
LDDK: Iekšlietu ministrija nedrīkst pieļaut situāciju, ka zaglis kļūst par tiesnesi

Šodien Latvijas Darba devēju konfederācija tiekas ar Iekšlietu ministri Lindu Mūrnieci. LDDK aicinās Iekšlietu ministriju pastiprināti pievērst uzmanību ierosinātajiem grozījumiem normatīvajos aktos, kas attiecas uz sīkajām zādzībām un tiek virzīti apstiprināšanai atbildīgajās institūcijās.

Valsts policijas ierosinātie grozījumi nosaka, ka par sīkajām zādzībām, apjomā līdz desmitajai daļai no minimālās algas, vairs netiks piemērota kriminālā, bet gan administratīvā atbildība.

 

„Zagšanu nevar atbalstīt. Ja par sīkām zādzībām tiks piemērota administratīvā atbildība - tiks grauta sabiedrības morāle, atbalstīta patvaļa, radīti zaudējumi mazumtirgotājiem un valsts budžetam. Grozījumi radīs risku, ka būtiski palielināsies mazo zādzību skaits un nesodāmības sajūta zagļiem. Valsts Kontroles atzinums norāda, ka Iekšlietu ministrijā un Valsts policijā ir iespēja efektīvāk organizēt savu darbu un finanšu resursus, samazinot birokrātiskos procesus un optimizējot pārvaldību. Ja Iekšlietu ministrija atbalsa zagšanu, tad tā nenodrošina savu pamatfunkciju - sabiedrības drošību," saka LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle.

 

LDDK korporatīvās sociālās atbildības un komunikācijas eksperte Agnese Alksne norāda, ka pēdējos mēnešos sīko zādzību skaits jau ir būtiski palielinājies, un, pēc šādu grozījumu pieņemšanas, tas draud palielināties vēl straujāk. Sīkās zādzības graus mazos un vidējos uzņēmumus, kas nevar atļauties apsardzes pakalpojumus un uz vietas notvert noziedzīgā nodarījuma veicējus.

 

"Ilgtermiņā mēs paredzam, ka veikali vairs neziņos par šiem pārkāpumiem, jo neredzēs tam jēgu, tādējādi graujot tiesiskas valsts un pilsoniskas sabiedrības principus. Turklāt, atkal uz uzņēmēju pleciem tiks uzliktas funkcijas, par kuru izpildi ir atbildīga valsts - šoreiz: drošības funkciju," piebilst A.Alksne.

 

Kā atzīst tieslietu eksperti, šādas izmaiņas neatbilst Kriminālsodu politikas un Administratīvo sodu likumprojekta koncepcijām, un tās nenodrošinās personu tiesības uz īpašumu aizsardzību. Arī Tieslietu ministrija norādījusi, ka nevis jādekriminalizē zādzības, krāpšanas, piesavināšanos un mantas tīšu iznīcināšanu sīkā apmērā, bet nepieciešams pilnveidot Kriminālprocesa likuma normas, paredzot vienkāršotu kriminālpārkāpumu izmeklēšanas kārtību.

 

Absurds: Ja grozījumi tiks pieņemti, cilvēki, kas būs izdarījuši sīkās zādzības, varēs ieņemt amatus tiesībsargājošās iestādēs, jo sīkās zādzības vairs netiks uzskatītas par noziedzīgiem nodarījumiem, skaidro LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle. Tā, piemēram, ja līdz šim par tiesnesi nevar kļūt persona, kas veikusi sīku zādzību, tad pēc grozījumu spēkā stāšanās šādam zaglim nebūs šķēršļu ieņemt tiesneša amatu, jo persona neskaitīsies krimināli sodīta. Tāpat „sīkie zagļi" varēs ieņemt amatus visās valsts drošības iestādēs, to skaitā Drošības policijā, Satversmes aizsardzības birojā, pašvaldības policijā u.c.

 

LDDK atbalsta Valsts policijas vēlmi ierobežot resursu patēriņu un veicināt vēl efektīvāku darbību smago noziedzīgo nodarījumu novēršanai un atklāšanai, tomēr ir jāizvērtē visas sekas, ko var radīt nepārdomātu lēmumu pieņemšana. Plānotie grozījumi grauj policijas prestižu, tiesiskumu un sabiedrības drošību, kā arī pasliktina uzņēmējdarbības vidi un investīciju drošību.

 

Kategorijas

Kategorijas