Pēta latviešu likteņgaitas

2009. gada 25. marts 14:48

2107

Skolēnu pētnieciskie darbi iegūst augstus novērtējumus
Četri skolēni no Gulbenes rajona skolām pagājušajā nedēļā devās uz Balviem, lai piedalītos starprajonu zinātniski praktiskajā konferencē "Latviešu pēdas Sibīrijā un Tālajos Austrumos", kas veltīta 1949.gada 25.marta notikumiem. Konferencē viņi prezentēja savus pētījumus par latviešu likteņgaitām Sibīrijā un guva augstus novērtējumus. Par to informē Gulbenes rajona padomes Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Baiba Muceniece.

Vidusskolu grupā 1.vietu ieguva Gulbenes 2.vidusskolas skolnieks Oskars Priedeslaipa (darba vadītāja - skolotāja Guntra Vieglā), 2.vietā - Gulbenes 2.vidusskolas skolniece Krista Rubene (darba vadītāja - skolotāja Baiba Muceniece). Savukārt pamatskolu grupā - 1.vietu ieguva Tirzas pamatskolas skolniece Anta Grīnvalde (darba vadītāja - skolotāja Svetlana Ziepniece), 2.vietā - Daukstes pamatskolas skolniece Agnija Kārkliņa (darba vadītāja - skolotāja Edīte Kanaviņa).

Iepazīstas ar piecu cilvēku likteņgaitām

Krista no 2.vidusskolas stāsta, ka savā zinātniski pētnieciskajā darbā atspoguļojusi piecu cilvēku dzīvesstāstus.

"Pati esmu no Stāmerienas puses, tāpēc arī izvēlējos Stāmerienas un tam vistuvāk esošajā pagastā - Beļavā dzīvojošo cilvēku likteņgaitu pētīšanu," saka skolniece.

Krista stāsta, ka pētījumu veikusi divu gadu garumā.

"No sākuma iepazinos ar deportāciju vispār, kāpēc un kā tas notika, un tad es tikos ar šiem cilvēkiem, lai klausītos un pierakstītu viņu atmiņas. Cilvēki stāstīja, kāpēc viņi tika izsūtīti, daudzi tika uzskatīti par kulakiem, citi nemaz nezināja, kāpēc viņus izsūta, bet bija gadījums, ka vienu sievieti izsūtīja tāpēc, ka vienkārši bija sajaukti uzvārdi. Pārsvarā jau visi stāsti ir traģiski, bet viena sieviete stāstīja, ka tur, Sibīrijā, satikusi savu mīlestību un negribējusi nemaz atgriezties, un tikai tad, kad vīrs nomiris, viņa atgriezusies pie savas ģimenes Gulbenes rajonā," stāsta Krista.

Viņa uzzinājusi, cik smagi cilvēki strādāja Sibīrijā. Līdz darbam vien citiem bija jāiet 10 kilometri un vēl ilgas stundas jāpavada strādājot. Daudzi par darbu saņēma vien 100 gramus pārtikas visai ģimenei," stāsta K.Rubene.

Sava darba pielikumā K.Rubene ir savākusi arī dažādas fotogrāfijas, kuras liecina par izsūtīšanu un dzīvi Sibīrijā.

Visvērtīgākais - cilvēku atmiņas

Krista, rakstot šo darbu, uzzinājusi daudz vairāk par latviešu vēsturi. Bijis arī grūti uzklausīt cilvēku pagātni, jo atmiņas vecajiem ļaudīm ir sāpīgu emociju pārpilnas.

"Cilvēku atmiņas ir daudz vērtīgākas nekā teorijas apraksts grāmatā. Nebija jau patīkami klausīties, kā izsūtītajiem ļaudīm gāja, bet ir labi, ka tagad vairs nav tāds laiks," atzīst skolniece.

B.Muceniece norāda, ka pētnieciskie darbi nodoti Gulbenes Vēstures un mākslas muzejam.

"Strādājot pie pētnieciskā darba, skolēniem radās lielāks priekšstats par deportētajiem cilvēkiem, viņu pārdzīvojumiem gan izsūtījuma brīdī, gan ceļā, kā arī par dzīvi Sibīrijā, un to, kā viņi jutās, atgriežoties dzimtenē," norāda B.Muceniece.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pēta latviešu likteņgaitas

Kategorijas