Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kāposti augs par spīti krīzei

Malda Ilgaža

2009. gada 19. marts 08:00

13516
Kāposti augs par spīti krīzei

Uzņēmējs Normunds Audzišs uzskata, ka jānotur ražošanas apjoms, preču apgrozījums un naudas plūsma
Lizuma pagasta SIA "Dimdiņi" piedāvāto produkciju patērētāji nobauda jau septiņpadsmit gadus. Iecienīti ir kāposti, konfektes "Gotiņa", kā arī svaigie dārzeņi, tomēr pašreizējā ekonomiskā situācija valstī liek uzņēmējam Normundam Audzišam meklēt jaunus risinājumus, kā nodrošināt ražošanas apjomu un preču apgrozījumu

"Mūsu darbības turpmākā stratēģija balstīsies uz iepriekšējo pieredzi un zināšanām. Šodien ražotājam ir jābūt ļoti aktīvam gan piedāvājot produkciju, gan informējot par sevi," saka N.Audzišs.

 

2008.gadā "Dimdiņi" ir palielinājuši ražošanas apjomu un salīdzinoši vairāk pārdevuši kāpostus. Pagājušajā rudenī tika novāktas apmēram 4500 tonnas kāpostu. Tas ir apmēram par 30 procentiem vairāk nekā 2007.gadā. Pieaudzis arī produkcijas apgrozījums. Tomēr peļņa bijusi mazāka nekā iepriekš.

 

N.Audzišs uzskata, ka vajadzējis pārdot vēl vairāk kāpostu, lai gūtā peļņa palīdzētu segt ražošanas izmaksas un uzņēmums turpinātu attīstīties. Galviņkāposti pērn tika audzēti 100 hektāros, 20 hektāros auga Ķīnas kāposti un ziedkāposti. Sezonā no vienas kāpostu ražas līdz otrai tiek pārstrādātas apmēram 3000 tonnas galviņkāpostu.

 

Rūpīgi analizē situāciju

SIA "Dimdiņi" ir trīs nozares - konfekšu ražošana, dārzeņu pārstrāde un svaigo dārzeņu ražošana. 2008.gada sākumā tika izveidota sabiedrība "Dimdiņi Agro", kas nodarbojas ar dārzeņu audzēšanu, uzglabāšanu, tīrīšanu, iepakošanu, siltumnīcām un citu.

 

Svaigā produkcija tirdzniecības uzņēmumos nonāk ar lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Mūsmāju dārzeņi" starpniecību. "Dimdiņi Agro " ir tās biedrs, ar kuru rēķinās citi sabiedrības biedri, jo viena dārzeņu audzētāju saimniecība visa gada garumā nevar patērētājus apgādāt ar svaigiem dārzeņiem.

 

"Mums katram nav jāstrādā ar lielveikalu sistēmu. Mēs saņemam arī pasūtījumu," stāsta uzņēmējs.

 

Iesaistīšanās sabiedrībā palīdz piesaistīt Eiropas struktūrfondu līdzekļus.

 

"Trīs gadiem uz priekšu izstrādājām attīstības un ieguldījumu plānu, paredzot, ko grasāmies paveikt un uzlabot, piemēram, lai uzlabotu kvalitāti, produkcijas piegādi, tehnoloģijas, darba vietas un tamlīdzīgi," stāsta N.Audzišs.

 

Arī "Dimdiņu" produkcijai cenas ir samazinājušās, bet tas nozīmē, ka attiecīgi ir jāsamazina ražošanas izmaksas, piemēram, lētāk jāiepērk ražošanai nepieciešamās izejvielas.

 

"Mums nav citu variantu, kā vien noturēt ražošanas apjomu, preču apgrozījumu un naudas plūsmu. Arī strādnieku skaitu samazināt nevaram, jo saimniecībā lielākoties ir roku darbs," saka N.Audzišs.

 

Dienā - seši hektāri

Vakar "Dimdiņu"siltumnīcās sākās kāpostu sēja stādu ieguvei. Saimniecībā ir renovētas noliktavas, kurās iespējams uzglabāt svaigos kāpostus. Tas palīdz izvērtēt, kuras ir tās kāpostu šķirnes, kuras labāk uzglabājas.

 

Šogad salīdzinoši vairāk nekā iepriekšējos gados "Dimdiņos" audzēs Ķīnas kāpostus. Ir paredzēts izveidot arī speciāli aprīkotu noliktavu Ķīnas kāpostu uzglabāšanai. Šos kāpostu platību plānots palielināt vēl par desmit hektāriem. Izvēli par labu Ķīnas kāpostiem noteicis tirgus, jo martā un aprīlī tiem ir labs noiets. Ir iegādāta un uzstādīta jauna iekārta kāpostu sēšanai, kur šis process ir automatizēts. Tas ļaus daudz ātrāk iegūt kāpostu dēstus un paātrināt siltumnīcu rotāciju. Šogad ir paredzēts kāpostus stādīt nevis vienā, bet jau divās maiņās.

 

Ar kāpostu stādāmo mašīnu pērn dienā varēja vidēji apstādīt trīs hektārus, bet šogad tie jau būs pieci seši hektāri. Tiks stādītas arī jaunas kāpostu šķirnes, jo katrai šķirnei ir savs veģetācijas periods. Protams, varētu kāpostu dēstus noteiktajā laikā iepirkt, bet šobrīd pie pašreizējiem apjomiem "Dimdiņiem" ir izdevīgāk tos audzēt pašiem.

 

Ir ārprātīga konkurence

Šobrīd tiek pētīts tirgus ārpus Latvijas, piemēram, Lietuvā, Igaunijā un citur. Šinīs dienās taps jauns iepakojums "Dimdiņu" produkcijai, ko paredzēts eksportēt uz Igauniju.

 

"Lai gan iespējas ir plašas, tomēr citas valsts tirgu iekarot ir ļoti grūti, jo katrai valstij ir sava specifika gan produktu izvēlē, gan garšas izjūtās. Lai izmainītu cilvēku domāšanu, ir vajadzīga arī liela nauda, jo tirgus ir produkcijas piesātināts. Šobrīd konkurence ir ārprātīga. Tirgū neviens tevi negaida. Šodien lielveikalu tirgus ķēdi vieglāk izdodas iekarot lielajām kompānijām ar lielu mārketinga budžetu. Jebkuram tirgum jāprot sevi pierādīt, garantējot regulāru produkcijas piegādi, apgrozījumu un popularitāti," saka N. Audzišs.