Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Piena cena zemniekus dzen izmisumā

Malda Ilgaža
Vietējās ziņas

2009. gada 17. marts 09:00

578
Piena cena zemniekus dzen izmisumā

Piena ražotāji iebilst pārstrādātājiem, jo baidās zaudēt pārdošanas iespējas
Beļavas pagasta zemnieku saimniecības "Jaunpūriņi"saimniece Sniedzīte Puķe ir sarūgtināta, ka par augstākā labuma pienu, ko saimniecība pēc Zeltalejas piena savāktuves slēgšanas nodod akciju sabiedrībai "Preiļu siers", pārstrādes uzņēmums samaksājis tikai 2,4 santīmus par litru.

Par šādu cenu saimniece uzzinājusi tikai tad, kad saņēmusi gala aprēķinu par jau nodoto produkciju. "Jaunpūriņi" ir bioloģiskā saimniecība, kurā ir 43 slaucamas govis. Par trīs ar pusi tonnām augstākā labuma kvalitātes piena S.Puķe saņēmusi nepilnus simts latus. Saimniecībai nav iespējams pārtraukt ražošanu, jo ir jāmaksā kredīti bankai. Katru mēnesi tie ir 400 lati, tāpēc saimnieki šobrīd meklē citas iespējas, kur realizēt saražoto pienu. Zemniece uzskata, ka ar šādu iepirkuma cenu - 2,4 santīmi - pienam veikalā vajadzētu maksāt desmit santīmus litrā. Tiesa, tāda piena cena nevienā veikalā gan neesot redzēta.

 

Pie visa vainīgi piena tauki

''Akciju sabiedrībai "Preiļu siers" atskaitījumi par visu ir lieli, bet piemaksu nav nekādu. Kad interesējos, kāpēc tik maza samaksa, saņēmu atbildi, ka ir vainojama piena tauku bāze, bet tam negribu ticēt. Pirmajā dekādē piena tauku bāze bija 4,01. Pagāja tikai dažas dienas, kad tika ņemta otra analīze, tad piena tauku saturs bija tikai 2,08," zemniece ir neizpratnē. Meklējot produkcijas realizācijas iespējas, viņa jau sazinājusies ar akciju sabiedrību "Rankas piens".

 

Nav vienīgā cietēja

S. Puķe nav vienīgā, kam samazināta atlīdzība par pienu, piemēram, viņas kaimiņiene Brigita Sirme saņēmusi 4,5 santīmus par piena litru.

 

"Ja maksā tik maz, tad pienu labāk izbarot teļiem. Līgums ar pārstrādes uzņēmumu mums ir noslēgts līdz 31.martam," saka S.Puķe.

 

Arī "Jaunpūriņu"saimniece domā par piena pārdošanas iespējām pilsētā. "Tad, kad vajadzēja pienu, mums norāde sekoja norādei, ka pienu pārstrādei pieņems tikai no tām saimniecībām, kur ir prasībām sakārtotas piena mājas, tiek slaukts piena vadā. Mēs to izdarījām, bet diemžēl pienu nevienam nevajag," nopūšas S.Puķe.

 

atzīst, ka zemnieki baidās kaut ko iebilst piena pārstrādātājiem. "Pārstrādātāju atbilde ir tikai viena - ja kaut kas nepatīk, varat mums pienu nenodot," saka M.Motivāne.

 

Vairāk neiepirks

"S.Puķe man neiestāstīs, ka viņas ganāmpulkā govis ražo pienu ar tauku saturu 2,08. Uzņēmumā vidējais tauku saturs pēdējā dekādē ir 4,06 kaut gan Latvijas standarts, kas ir noteikts, nedrīkst būt zemāks par 3,5. Tas nozīmē, ka noteiktais standarts ir par pus procentu zemāks, nekā mūsu uzņēmumā. Iztaisot piena analīzes pienam, kas ir konkrētajā saimniecībā un redzot, ka parādās tauku saturs 2,08, tad atbilstoši līgumam, kas ir starp šo zemnieku un "Preiļu sieru", par katru 0,1procentu atskaitām nost 0,5 santīmus. Tas nozīmē, ka tiek atskaitīti 7 santīmi par piena litru. Mēs šim zemniekam piemaksājam pus santīmu par apjomu," situāciju skaidro "Preiļu siers" valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts.

 

Viņš pieļauj, ka S.Puķe nav zinājusi, ka uzņēmumā ir ierīkotas vismodernākās iekārtas valstī, tajā skaitā arī standartizatori, kas noņem liekos piena taukus.

 

"Ja saimniecības saražotais piens atbilst standarta prasībām, tad zemākā cena, ko maksājam par pienu ir 9 santīmi, ja tas neatbilst prasībām, tad, atvainojiet, par ūdeni, ko atvedam no Gulbenes uz Preiļiem, man nav jāmaksā tāda cena. Pēc līguma beigām mēs no Gulbenes zemniekiem pienu vairāk neiepirksim. Latvijā bez mums vēl ir 43 pārstrādes uzņēmumi," saka Jšņepsts.

 

"Preiļu siers" pienu no 150 zemnieku saimniecībām Gulbenes un Alūksnes rajonā sāka iepirkt kopš 1.februāra, kad to pārtrauca "Rīgas piena kombināts", likvidējot Zeltalejas piena savāktuvi.

 

"Diemžēl arī zemnieku atbalstam solīto naudu vēl neesam saņēmuši. Tiešajam atbalstam tika solīti 17 miljoni latu. Nav jau skaidrības, kas notiks, kad apstiprinās jauno valdību, tāpēc zemnieki pagaidām ir neziņā un katrs kuļas, kā var," saka rajona lauksaimnieku biedrības konsultante Mudīte Motivāne.

Kategorijas

Kategorijas