Novērošanas torņos kāps mežsargi
Pastaigu mežā krīzes laikā aizstāj ar datoru
Ziemeļaustrumu virsmežniecībā, kā arī Gulbenes, Alūksnes un Balvu rajona mežniecībās maksimāli ir samazināts darbinieku skaits. Tagad tiek taupīti citi resursi, lai varētu veikt virsmežniecībai noteiktās funkcijas.
Ziemeļaustrumu virsmežniecība tika izveidota 2007.gadā februārī.
"Tolaik reģionā bija 16 mežniecības, bet tagad ir tikai 12. Štatu sarakstā bez meža ugunsaizsardzības bija 175 darbinieki, bet tagad ir tikai 147. Procentuāli lielākais darbinieku skaita samazinājums bija administrācijā, nevis mežniecībās," stāsta Ziemeļaustrumu virsmežniecības virsmežzinis Andis Krēsliņš.
Cerēja uz tehnisko nodrošinājumu
Gulbenes rajonā ir trīs mežniecības - Lejasciema, Lizuma un Gulbenes mežniecība. Mežniecību vidējais lielums ir nedaudz vairāk kā 30 000 hektāru. Mežziņiem ir grūti pārraudzīt šādu teritoriju, tāpēc saprotama mežziņu neapmierinātība ar tehnisko nodrošinājumu, piemēram, transportu, degvielas daudzumu, datoriem, datu bāzēm un citu.
"Cerējām, ka būs šis tehniskais nodrošinājums, bet tagad mēģinām samazināt to objektu skaitu, kas mežā ir jāapmeklē, piemēram, lai pārbaudītu ciršanas apliecinājumu izpildi un meža inventarizācijas datus. Īpaši nemudinām arī privāto mežu īpašniekus pārliecināties, vai viņu meža teritorijā ir mizgrauzis un citi kaitēkļi," stāsta A.Krēsliņš.
Simtprocentīgi tiek sniegti tikai maksas pakalpojumi, bet ciršanas apliecinājumu izpildi pārbauda ar interneta datu bāzes palīdzību.
"Arī mežu īpašniekus esam labi iepazinuši. Jau zinām tos, kuriem piemīt tendence uz dažādām viltībām. Visu rūpīgi izanalizējot, samazinām objektu skaitu, kas mežzinim līdz šim bija jāapmeklē mežā," piebilst A.Krēsliņš.
Torņos kāps mežsargi
Plānotais finansējums par 55 procentiem ir samazināts arī meža uzraudzībai ugunsnedrošajā periodā. Virknei ugunsnovērošanas torņu nevarēs nodrošināt novērotājus, jo tam nebūs finansējuma. Sargus izvietos tikai stratēģiski svarīgākajos torņos. Dienās, kad ugunsbīstamība mežā būs vislielākā, tornī, iespējams, vajadzēs uzkāpt pašiem mežsargiem.
"Tas, ka mežsargi paši kāpj uguns novērošanas tornī, nav pirmo reizi. Ir bijuši gadījumi, kad nav dežuranta, vai bijis kāds cits iemesls, tāpēc tornī sēdēja paši mežsargi. Problēma ir cita - mežsargi ir novecojuši, tāpēc ne visiem ir pa spēkam uzkāpt tornī," saka Lizuma mežniecības mežzinis Pēteris Drozdovs.
Visvērtīgākā ir malka
Pagājušajā gadā mežizstrādes samazinājums ir 15 procenti. Šā gada sākums liecina, ka šis kritums tomēr turpinās. Būtiski ir samazinājusies arī resursu cena.
"Ciršanas apliecinājumus ņem diezgan daudz, bet ir tendence, ka apliecinājumu cilvēks paņem, bet mežu cērt tad, kad ir pircējs. Privātie mežu īpašnieki pārsvarā mežu cērt uzreiz. Šobrīd visvērtīgākā ir malka. Ja meža īpašnieks šo malku pats sagatavo, tad var nopelnīt samērā labi. Nedaudz ir pieprasīta tara, kā arī augsti kvalitatīvā produkcija - zāģbaļķi," situāciju klāsta A.Krēsliņš.
Viņš ir pārliecināts, ka kokmateriālu cenas ar laiku kļūs lielākas, jo reizē ar ekonomikas atveseļošanos atsāksies celtniecības darbi. P.Drozdovs novērojis, ka Lizuma mežniecībā ievērojami samazinājies to apmeklētāju skaits, kuri ierodas izņemt ciršanas apliecinājumu.
"Pēc apliecinājuma nāk tie, kuri vēlas cirst malku savām vajadzībām, kā arī cilvēki, kuriem ir kredīti. Meža īpašniekiem, kuriem kredīta saņemšanai bankā ir ieķīlāts mežs, bankā jāizņem izziņa, kas apliecina, ka ciršana notiks īpašnieka mežā. Banka no viņiem par izziņu tagad pieprasa 20 latus. Iepriekš tā nebija," stāsta P. Drozdovs.
Atjauno mežu
Pagājušais gads ir bijis pietiekami sekmīgs, jo ne tikai valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži", bet arī privāto mežu īpašnieki pievērsušies mežu atjaunošanai. 2008.gadā Ziemeļaustrumu virsmežniecībā tika atjaunoti gandrīz 4400 hektāri meža.
"Iepriekšējos gados bija iekrājušās neatjaunotās platības, bet pērn apmēram par 1000 hektāru vairāk tikai atjaunots nekā nocirsts. Te palīdz Eiropas struktūrfondu nauda. Arī šogad meža īpašniekiem ir iespēja to saņemt. No šīs Eiropas naudas viņam paliek arī atalgojums par padarīto darbu. Kamēr ir šāda iespēja, tikmēr tā ir jāizmanto.
"Ir pagājuši pirmie 15 gadi kopš tika veiktas meža inventarizācijas. Tagad vajadzētu būt tā, ka mežniecībā cilvēki stāv rindā ar pieteikumu jaunai inventarizācijai, bet tā nav. Ja cilvēks justu, ka mežā var dabūt naudu, tad viņš ar steigu veiktu inventarizāciju, lai varētu cirst.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"